”Pats lieliskākais dzīvais lidaparāts”

ALBATROSS ne velti kādā populārzinātniskā izdevumā ir nodēvēts par ”pašu lieliskāko dzīvo lidaparātu”. Ar saviem izcili garajiem spārniem, kuru plētums var pārsniegt trīs metrus, albatross ir lielākais no visiem jūras putniem, un tas spēj lidot ar ātrumu vairāk nekā 115 kilometri stundā. Uz zemes albatross varbūt reizēm izskatās nedaudz lempīgs, turpretī debesīs tas ir īsts vēju pavēlnieks.

No aptuveni diviem desmitiem zināmo albatrosu sugu kādas 15 ir sastopamas okeāna klaidā Jaunzēlandes tuvumā. Jaunzēlandes Dienvidsalā, Otago pussalā, kur jūrā iestiepjas Taiaroas zemesrags, atrodas unikāla albatrosu ligzdošanas kolonija. Dienvidu puslodē tā ir vienīgā albatrosu kolonija, kas izvietojusies tik lielā sauszemes masīvā blīvi apdzīvotas vietas tuvumā.

Karaliskie albatrosi (ziemeļu pasuga), kas perē Taiaroā, ligzdot sāk sešu līdz desmit gadu vecumā, un tie turpina vairoties visu mūžu, kas mēdz būt visai garš. Ir reģistrēti gadījumi, kad tie ir nodzīvojuši krietni ilgāk par pusgadsimtu. Karaliskā albatrosa dējumā ir viena vienīga ola, un šie albatrosi ligzdo tikai katru otro gadu, starplaiku pavadīdami okeāna plašumos. Bieži albatrosiem visas dzīves garumā ir viens partneris.

Septembrī albatrosu pāris kopīgiem spēkiem ķeras pie ligzdas būves, un novembrī albatrosu māte izdēj olu, kas var būt pat puskilogramu smaga. Vecāki pārmaiņus perē apmēram 80 dienas, līdz februāra sākumā izšķiļas mazulis. Pēc tam abi vecāki, viens otru nomainīdami, silda un sargā savu atvasi un baro to ar atrītu barību: kuņģa eļļu un daļēji sagremotām zivīm, galvkājiem un vēžveidīgajiem. Pusgada vecumā putnēns sver ap 12 kilogramiem, svarā pārspējot pieaugušu albatrosu.

Kad ir apritējis gandrīz gads, vecāki atstāj Taiaroas ragu, lai gadu pavadītu okeānā, pirms tie atgriežas un cikls var sākties no jauna. Tikmēr jaunais albatross, kļuvis manāmi slaidāks un pilnībā nomainījis mazuļa pūkas pret īstajām spalvām, izmēģinājumu un kļūdu ceļā ir iemācījies izplest spārnus un pacelties debesīs. Apguvis prasmi valdīt pār vēju, jaunais putns dodas prom okeānā, lai atkal parādītos Taiaroā tikai pēc vairākiem gadiem. Kamēr vecākie putni kolonijā cītīgi būvē ligzdas, perē un rūpējas par mazuļiem, albatrosu ”jaunieši” vada dienas, bezrūpīgi posdami spalvas, iemēģinādami spēkus albatrosu ”dejās” un demonstrēdami savas apskaužamās lidotāju prasmes.

 [Papildmateriāls 25. lpp.]

CIEMOS PIE KARALISKAJIEM ALBATROSIEM

Kopš bērnības mani ir valdzinājuši nostāsti par albatrosiem, tāpēc ekskursiju uz albatrosu koloniju es gaidīju ar vislielāko nepacietību. Diena bija vējaina, un, tuvodamies kolonijai, mēs abi ar ceļabiedreni uzmanīgi pētījām debesis cerībā ieraudzīt cēlos putnus, kuru dēļ bijām ieradušies. Albatrosi mūs nepievīla, un mums atlika tikai apbrīnot šo leģendāro lidotāju meistarību.

Nonākuši galā, mēs piebiedrojāmies albatrosu cienītāju grupai un gida pavadībā devāmies stundu ilgā ekskursijā. Ar modeļu, attēlu un filmu palīdzību gids mums paskaidroja, ka albatrosi gadiem ilgi spēj dzīvot klajā okeānā, nemaz nenolaižoties uz sauszemes, un gulēt uz ūdens. Gan ūdenī, gan gaisā šis putns ir īsts brīnums — viens no daudzajiem radīšanas meistardarbiem, kas mudina slavēt Dievu Jehovu, kurš ir ”radījis visas lietas”. (Atklāsmes 4:11.)

 [Attēls 24. lpp.]

Abi vecāki pārmaiņus sargā un baro savu atvasi, kas pusgada vecumā var sasniegt 12 kilogramu svaru

[Attēls 24., 25. lpp.]

Taiaroas rags, kur ligzdo karaliskie albatrosi

[Attēls 24. lpp.]

Karaliskais albatross spēj ilgstoši uzturēties okeānā, nemaz nenolaižoties uz sauszemes, un gulēt uz ūdens

[Norādes par attēlu autortiesībām 23. lpp.]

Augšā: © David Wall/Alamy; apakšā: © Kim Westerskov/Alamy

[Norādes par attēlu autortiesībām 25. lpp.]

Fons: © davidwallphoto.com; 24. lpp., augšā: Tui De Roy/Roving Tortoise Photos; 24. lpp., apakšā: Courtesy Diarmuid Toman; 25. lpp., albatross lidojumā: © Naturfoto-Online/Wolfgang Bittmann