”Diemžēl mums nāksies jūs atlaist”
”Diemžēl mums nāksies jūs atlaist”
VADĪBA mēdza teikt, ka Freds * ir nepārspējams darbinieks. Sešu gadu laikā, kopš Freds strādāja uzņēmumā, viņa ierosinātās inovācijas bija ļāvušas ietaupīt milzu summu. Tāpēc, kad Fredu aicināja ierasties direktora kabinetā, viņš cerēja uz algas pielikumu vai paaugstinājumu. Bet gaidītās patīkamās ziņas vietā Freds izdzirdēja šokējošus jaunumus. ”Diemžēl mums nāksies jūs atlaist,” paziņoja direktors.
Freds nespēja noticēt savām ausīm. ”Es labi pelnīju, un man patika mans darbs, bet tad vienā mirklī viss sagruva,” viņš saka. Kad Freds pārnāca mājās un izstāstīja sievai, kas noticis, arī viņa bija satriekta. ”Man likās, it kā pamats izslīdētu man no kājām,” atceras Freda sieva Adele. ”Galvā bija tikai viena doma: ”Ko mēs tagad darīsim?””
Freda gadījums nav unikāls — miljoniem cilvēku ir pieredzējuši to pašu, ko viņš, kā ilustrē šajā lappusē attēlotā diagramma. Latvijā 2010. gadā reģistrēto bezdarbnieku skaits sasniedza gandrīz piekto daļu no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Taču skaitļi vien nespēj raksturot emocionālo un psiholoģisko iespaidu, ko rada darba zaudējums. Piemēram, kad Raulu, kas ASV bija imigrējis no Peru, pēc 18 nostrādātiem gadiem atlaida no darba kādā lielā Ņujorkas viesnīcā, viņš centās atrast jaunu darbu, bet mēģinājumi bija nesekmīgi. Rauls stāsta, kā viņš jutās: ”Gandrīz 30 gadus es biju uzturējis savu ģimeni, bet nu man likās, ka esmu nekam nederīgs vīrs un tēvs.”
Raula vārdi atklāj faktu, ko no savas rūgtās pieredzes labi zina daudzi bezdarbnieki, — zaudēt darbu nozīmē zaudēt ne tikai ienākumu avotu. Psiholoģiski bezdarba sekas bieži ir vēl smagākas nekā finansiāli. ”Man sāka uzmākties mazvērtības sajūta,” stāsta Renē, kuras vīrs Metjū bija bez darba vairāk nekā trīs gadus. ”Ja tev nekā nav, citi izturas pret tevi kā pret tukšu vietu, un drīz vien tu jau pats sāc raudzīties uz sevi viņu acīm.”
Tiem, kas palikuši bez darba, nākas tikt galā ar emocionālo un psiholoģisko spriedzi un vienlaikus meklēt risinājumus, kā iztikt ar sarukušiem ienākumiem. ”Kamēr mums bija nauda, mēs par taupību nedomājām,” atceras Freds, ”taču, kad izdevumi palika tie paši, bet es joprojām nebiju iekārtojies darbā, mums gribot negribot bija jāsavelk josta ciešāk.”
Ir būtiski ne tikai meklēt jaunu darbu, bet arī atgūt emocionālo līdzsvaru. Turklāt ir jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem un jāizdomā, kā savilkt galus. Vispirms aplūkosim divus praktiskus ieteikumus, kas attiecas uz jautājuma emocionālo pusi.
[Zemsvītras piezīme]
^ 2. rk. Daži vārdi šajā rakstu sērijā ir mainīti.
[Diagramma 3. lpp.]
(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)
Bezdarbnieku skaits trīs valstīs 2008. gadā
Japāna 2 650 000
Spānija 2 590 000
ASV 8 924 000
