Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Katrs uz savu pusi. Kā vecāku šķiršanās ietekmē pusaudžus

Katrs uz savu pusi. Kā vecāku šķiršanās ietekmē pusaudžus

Katrs uz savu pusi. Kā vecāku šķiršanās ietekmē pusaudžus

SPECIĀLISTI bija pārliecināti, ka zina pareizo atbildi. ”Jums pirmām kārtām jādomā pašam par savu emocionālo labklājību,” viņi mēdza sacīt tiem, kam laulībā bija radušās problēmas. ”Par bērniem neraizējieties. Bērni ir izturīgi. Viņiem būs vieglāk, ja mamma un tētis izšķirsies, nevis ja viņiem būs jādzīvo ar abiem vecākiem, kas nekādi nespēj satikt.”

Tomēr daži eksperti, kas savulaik dedzīgi aizstāvēja laulības šķiršanu, ir mainījuši domas. Tagad viņi saka ko citu: ”Šķiršanās ir karš, kurā cieš abas puses, un bez brūcēm neiztiek arī bērni.”

Šķiršanās — dzīves sīkums?

Tāds sižets varētu būt kādam populāram televīzijas komēdijseriālam: mamma un tētis šķiras. Bērni paliek pie mātes, kas pēc tam apprecas ar atraitni, kuram jau ir pašam savi bērni. Nedēļām ritot, raibā ģimenīte iekuļas vienā ķezā pēc otras, bet katra problēma un absurdā situācija viegli un ātri tiek atrisināta tieši 30 minūtēs, un joki un asprātības birst kā no pārpilnības raga.

Televīzijā tas varbūt izskatās jautri. Taču reālajā dzīvē šķiršanās nav nekāda komēdija. Tas ir smags un sāpīgs process. Ģimenes konsultants Gerijs Neimans savā grāmatā Emotional Infidelity (Emocionālā neuzticība) raksta: ”Šķiršanās ir tiesas process. Kāds pret kādu iesniedz prasību. Tajā mirklī, kad jūs izlemjat šķirties, jums vairs nav garantijas, ka būsiet noteicēji pār savu bērnu. Jūs sākat zaudēt kontroli arī pār savām finansēm, un pat tas, kur jūs dzīvosiet, iespējams, vairs nav jūsu ziņā. Varbūt jums izdosies vienoties ar otru pusi mierīgā ceļā, bet varbūt arī ne. Var gadīties, ka pilnīgs svešinieks — kāds, ko sauc par tiesnesi, — būs tas, kurš beigās noteiks, cik bieži jūs drīkstēsiet satikt savu bērnu un cik daudz naudas jums paliks. Diemžēl šis svešinieks ne vienmēr domā tieši tāpat kā jūs.”

Bieži vien šķiršanās tikai vienas problēmas nomaina pret citām. Daudziem pēc laulības iziršanas mainās gandrīz viss, sākot ar dzīvesvietu un beidzot ar finansiālo stāvokli, turklāt parasti ne uz labo pusi. Bet īpaši sāpīgs jautājums ir šķiršanās ietekme uz bērniem.

Šķiršanās un pusaudži

Neatkarīgi no vecuma daudzi bērni smagi cieš, ja viņu vecāki šķiras. Dažreiz var dzirdēt apgalvojumus, ka pusaudži ģimenes iziršanu pārdzīvo vieglāk nekā mazi bērni. Šāds viedoklis tiek pamatots ar to, ka pusaudži ir vairāk nobrieduši un viņu ceļš uz patstāvīgu dzīvi jau ir sācies, tāpēc viņi vairs nav tik atkarīgi no vecākiem. Tomēr pētījumi atklāj arī monētas otru pusi. Tie liecina, ka tieši šo faktoru dēļ vecāku laulības izjukšana pusaudžus var skart sevišķi dziļi. * Aplūkosim dažus iemeslus, kāpēc tas tā ir.

▪ Pārejas vecumā bērni ir ļoti viegli ievainojami, un iekšējās nedrošības sajūta pusaudža gados var būt daudz spēcīgāka nekā mazotnē. Neļaujiet neatkarības garam, ko bērns varbūt demonstrē, jūs apmānīt. Pusaudža vecumā bērnam vairāk nekā jebkad ir vajadzīga stabila ģimene.

▪ Šajā dzīves posmā pusaudži mācās veidot noturīgas attiecības ar citiem, bet vecāku šķiršanās viņus māca apšaubīt tādas vērtības kā uzticība, godīgums un mīlestība. Kad viņi būs pieauguši, viņi varbūt vispār vairīsies ar kādu satuvināties.

▪ Visu vecumu bērni mēdz izpaust sāpīgas emocijas kaut kādā rīcībā, bet pusaudži vairāk nekā citi sliecas to darīt bīstamā un destruktīvā veidā, piemēram, pārkāpjot likumu vai arī lietojot alkoholu vai narkotikas.

Tas nenozīmē, ka pusaudži, kuru vecāki ir šķīrušies, ir lemti emocionālām problēmām vai citām nelaimēm. Viņu dzīve var būt laba un veiksmīga, jo īpaši, ja viņiem ir veselīgas attiecības ar abiem vecākiem. * Tomēr ir naivi domāt, ka šķiršanās, kā daži saka, nāks par labu bērniem vai ka tā izbeigs visu saspīlējumu, kas sakrājies dzīvesbiedru starpā. Daži piedzīvo tieši pretējo: izrādās, ka pēc laulības šķiršanas viņiem ar savu ”neciešamo” dzīvesbiedru (kaut arī nu jau bijušo) dažādus jautājumus nākas risināt pat biežāk nekā pirms tam, turklāt runa ir par tādām smagām tēmām kā, piemēram, uzturlīdzekļi un aizgādība pār bērnu. Šādos gadījumos šķiršanās nevis pieliek punktu ģimenes strīdiem, bet tikai pārceļ tos uz tiesas zāli.

Trešā iespēja

Ja laulībā ir radušās nopietnas problēmas un prātā nāk doma par šķiršanos, kādas ir iespējas risināt situāciju? Kā minēts šajā rakstā, pastāv nopietni iemesli nesteigties ar vieglu roku saraut laulības saites. Šķiršanās nav brīnumlīdzeklis pret ģimenes problēmām.

Tomēr tas nenozīmē, ka vienīgais, kas atliek, ir mocīties nelaimīgā laulībā. Pastāv vēl trešā iespēja: ja laulībā ir problēmas, centieties tās risināt. Nenoraidiet uzreiz šo domu un nepārsteidzieties ar secinājumu, ka jūsu laulība ir neglābjama. Vispirms pārdomājiet šos jautājumus:

▪ ”Kādu īpašību dēļ es iemīlēju šo cilvēku, kuru es apprecēju? Vai nav tā, ka vismaz kaut kādā mērā šīs labās īpašības viņam piemīt joprojām?” (Salamana Pamācības 31:10, 29.)

▪ ”Vai es nevarētu pacensties atdzīvināt tās jūtas pret dzīvesbiedru, kādas man bija pirms apprecēšanās?” (Augstā Dziesma 2:2; 4:7.)

▪ ”Neatkarīgi no tā, ko dara vai nedara mans dzīvesbiedrs, ko es varētu darīt, lai izmantotu mūsu ģimenē ieteikumus no šī žurnāla 3.—9. lappuses?” (Romiešiem 12:18.)

▪ ”Vai es varētu atklāti izstāstīt dzīvesbiedram (personiskā sarunā vai vēstulē), ko un kā es gribētu uzlabot mūsu attiecībās?” (Ījaba 10:1.)

▪ ”Vai ir kāds nobriedis, saprātīgs draugs, ar kuru mēs varētu apspriesties un kurš palīdzētu mums izvirzīt reālistiskus mērķus, kā uzlabot mūsu laulību?” (Salamana Pamācības 27:17.)

Bībelē teikts: ”Gudrais novēro un pārbauda savus soļus.” (Salamana Pamācības 14:15.) Šis princips ir spēkā ne tikai tad, kad runa ir par potenciālā dzīvesbiedra izvēli, bet arī tad, kad jāizlemj, ko darīt, ja attiecībās ar vīru vai sievu kaut kas ir samezglojies. Vēlreiz jāuzsver, ka pat vislaimīgākajās ģimenēs gadās problēmas. Jautājums ir — kā ģimene tās risina.

Ilustrēsim to ar piemēru: pieņemsim, ka jūs braucat garā ceļojumā ar automašīnu. Ceļā noteikti radīsies lielākas vai mazākas grūtības. Jūs varat pieredzēt nelabvēlīgus laikapstākļus, iekļūt sastrēgumā vai uzdurties kādam šķērslim. Nav pat izslēgts, ka jūs apmaldīsieties. Ko jūs darīsiet? Atmetīsiet ar roku un griezīsieties atpakaļ vai mēģināsiet atrisināt problēmu un braukt tālāk? Kāzu dienā jūs uzsākāt garu ceļojumu, kurā neizbēgami bija sagaidāmas lielākas vai mazākas grūtības, jo Bībelē ir teikts, ka tiem, kas dodas laulībā, ”savas miesas bēdas gan būs”. (1. Korintiešiem 7:28.) Runa nav par to, vai būs problēmas, bet gan par to, jūs tās risināsiet, kad tās radīsies. Vai jūs mēģināsiet tikt galā ar problēmu un doties tālāk? Pat ja šķitīs, ka situācija ir bezcerīga un laulību vairs nevar glābt, vai jūs meklēsiet iespējas saņemt palīdzību? (Jēkaba 5:14.)

Laulība — Dieva iedibināts institūts

Laulības institūtu ir iedibinājis Dievs, un pret to nedrīkst izturēties vieglprātīgi. (1. Mozus 2:24.) Ja laulībā samilzušas problēmas, atcerieties galvenās domas no šī raksta.

1. Centieties atjaunot savu kādreizējo mīlestību pret dzīvesbiedru. (Augstā Dziesma 8:6.)

2. Pārdomājiet, ko jūs personiski varat darīt, lai uzlabotu attiecības savā laulībā, un pēc tam dariet to. (Jēkaba 1:22.)

3. Atklāti un ar cieņu pastāstiet dzīvesbiedram (personiskā sarunā vai vēstulē), kas, pēc jūsu domām, būtu jāmaina, lai uzlabotu jūsu laulību. (Ījaba 7:11.)

4. Meklējiet palīdzību. Jums nav jāglābj sava laulība vienatnē.

[Zemsvītras piezīmes]

^ 9. rk. Šajā rakstā galvenokārt runāts par pusaudžiem, bet šķiršanās dēļ cieš arī mazi bērni. Vairāk informācijas par šo jautājumu var atrast Atmostieties! 1997. gada 8. decembra numurā (angļu un krievu val.), 3.—​12. lpp., un 1991. gada 22. aprīļa numurā (angļu val.), 3.—​11. lpp. (krievu valodā materiāls publicēts 1995. gada 8. oktobra numurā, 15.—​24. lpp.).

^ 13. rk. Protams, ir gadījumi, kad attiecības uzturēt nav iespējams, piemēram, ja šķirtais dzīvesbiedrs ir pametis ģimeni vai viņa rīcība liecina par galēju bezatbildību vai rada draudus bērniem. (1. Timotejam 5:8.)

[Papildmateriāls/Attēls 19. lpp.]

”ŠOREIZ MAN IZDOSIES!”

Pētījumi liecina, ka otrā laulība mēdz izjukt biežāk nekā pirmā un ka trešā laulība ir vēl nestabilāka par otro. Grāmatas Emotional Infidelity autors Gerijs Neimans min vienu no iemesliem, kāpēc ir vērojama šāda tendence. ”Ja pirmajā laulībā jums rodas grūtības, vaina nav tajā, ka jūs esat izvēlējies nepareizo dzīvesbiedru,” viņš raksta. ”Vaina ir jūsos. Jūs iemīlējāties šajā cilvēkā. Lai kas jums būtu — vai nebūtu —, jūs pats to esat radījis kopā ar viņu.” Kāds ir G. Neimana secinājums? ”Labāk atbrīvoties no problēmas un paturēt dzīvesbiedru nekā atbrīvoties no dzīvesbiedra un paturēt problēmu.”

[Papildmateriāls 21. lpp.]

JA LAULĪBA IZIRST

Bībelē ir atzīts, ka ārkārtēji apstākļi var novest pie laulības šķiršanas. * Ja jūsu laulība ir izjukusi, kā jūs varat palīdzēt bērniem, īpaši pusaudžiem, tikt galā ar situāciju?

Pastāstiet pusaudzim, kas īsti notiek. Ja iespējams, tas būtu jādara abiem vecākiem. Jums abiem būtu jāpaskaidro savam bērnam, ka lēmums šķirties ir galīgs. Noteikti uzsveriet, ka viņš nekādā gadījumā nav vainīgs jūsu nesaskaņās un ka jūs abi nepārstāsiet viņu mīlēt.

Nolieciet ieročus — kauja ir galā. Dažkārt vecāku konflikti nerimst vēl ilgi pēc šķiršanās. Kāda speciālista vārdiem runājot, viņi ”juridiski ir šķīrušies, bet emocionāli joprojām ir saistīti — kā divi kareivji, kas saķērušies divcīņā un nekādi nespēj noslēgt pamieru”. Ja tā notiek, pusaudzim ne tikai pietrūkst vecāku uzmanības, jo mamma un tētis, šķiet, to vien dara kā ķildojas viens ar otru, bet arī rodas kārdinājums izmantot vecāku nesaskaņas, lai panāktu savu. Piemēram, dēls varbūt saka mātei: ”Tētis man atļauj palikt augšā, cik ilgi es gribu. Kāpēc tu dzen mani gulēt?” Negribēdama, lai viņas dēls pāriet ”ienaidnieka nometnē”, māte piekāpjas.

Ļaujiet pusaudzim runāt. Bērns varbūt domā: ja mamma un tētis vairs nemīl viens otru, varbūt viņi pārstās mīlēt arī mani? Vai varbūt viņš spriež: ja jau vecāki lauza vārdu, kāpēc lai es to turētu? Lai kliedētu pusaudža bailes un pasargātu viņu no nepareiziem secinājumiem, dodiet viņam iespēju atklāti stāstīt visu, kas uz sirds. Tomēr uzmanieties: nemainieties ar bērnu lomām un neprasiet, lai viņš jūs emocionāli balstītu. Pat ja jūsu meita vai dēls jau ir pusaudzis, tas ir jūsu bērns, nevis plecs, uz kura izraudāties.

Mudiniet pusaudzi uzturēt labas attiecības ar jūsu bijušo dzīvesbiedru. Cilvēks, no kura jūs izšķīrāties, jums ir bijušais vīrs vai sieva, bet jūsu bērnam viņš nav bijušais tēvs vai māte. Runājot sliktu par viņu, jūs varat nodarīt tikai ļaunu. Kādā grāmatā sacīts: ”Ja vecāki šķiršanās kaujas laukā izmanto bērnus par ”smago artilēriju”, viņiem jābūt gataviem vēlāk pļaut, ko viņi ir sējuši.”

Rūpējieties par sevi. Brīžiem varbūt šķiet, ka jūs vairs nespējat tikt ar visu galā. Tomēr nepadodieties. Turieties pie veselīgiem paradumiem. Ja esat kristietis, saglabājiet stipru savu garīgumu. Tas nāks par labu jums pašam un palīdzēs arī bērnam saglabāt emocionālo līdzsvaru. (Psalms 18:3; Mateja 28:19, 20; Ebrejiem 10:24, 25.)

[Zemsvītras piezīme]

^ 38. rk. Bībelē par vienīgo iemeslu, kas dod tiesības šķirt laulību un precēties no jauna, ir atzītas seksuālas attiecības ārpus laulības. (Mateja 19:9.) Ja ir notikusi laulības pārkāpšana, nevainīgajam dzīvesbiedram ir tiesības izlemt, vai vislabākā izeja būtu šķiršanās no neuzticīgā laulības partnera. Nevienam citam, pat ne ģimenes locekļiem, nav tiesības pieņemt šo lēmumu viņa vietā. (Galatiešiem 6:5.)

[Attēls 20. lpp.]

Turiet cieņā solījumu, ko devāt kāzu dienā, un esiet gatavi ieguldīt pūles, lai jūsu laulība būtu stipra un laimīga

[Attēls 21. lpp.]

Mudiniet bērnu uzturēt labas attiecības ar jūsu šķirto dzīvesbiedru