Bībeles viedoklis

Vai māņticība ir savienojama ar Bībeles mācībām?

KĀDS žurnālists aptuveni gadu vairījās ceļot ar lidmašīnu, jo zīlnieks viņam bija pareģojis, ka viņš ies bojā aviokatastrofā. Visdažādākie cilvēki, viņu vidū politiķi, biznesmeņi, aktieri, sportisti un studenti, palaikam rīkojas, māņticības vadīti. Brīžos, kad viņus pārņem nedrošība, bailes vai satraukums, viņi ievēro māņticīgus paradumus, jo domā, ka tā viņi izsargāsies no nelaimēm un sasniegs cerēto.

Daudzas māņticības formas tiek uzskatītas vienkārši par jauku senu tradīciju vai psiholoģiska atbalsta avotu. Antropoloģe Mārgareta Mīda atzīmēja: ”Māņticībā atspoguļojas mūsu dedzīgā vēlēšanās, lai piepildītos tas, ko mēs gaidām, un nenotiktu kaut kas slikts. Daļēji pieņemot un daļēji noliedzot māņticību, ir iespējams gūt no tās labumu, bet nenokļūt tās varā.” Taču tiem, kas vēlas patikt Dievam, būtu nopietni jāpadomā: vai māņticība ir savienojama ar kristietību?

Māņticības avots

Kopš neatminamiem laikiem cilvēce ir bijusi pakļauta dažādām bailēm, piemēram, bailēm no nāves, no nezināmā un no tā, ko mēdz saukt par aizkapa dzīvi. Dieva pretinieks Sātans ar ļaunprātīgiem meliem uztur šādas bailes dzīvas, jo viņš ir apņēmies paverdzināt cilvēkus. (Jāņa 8:44; Atklāsmes 12:9.) Bet Sātans nav vienīgais, kas cenšas aizvilināt  cilvēkus no Dieva. Bībelē viņš ir nosaukts par ”ļauno garu virsnieku”. (Mateja 12:24—27.) Kas ir ļaunie gari jeb dēmoni? Noas laikā daļa eņģeļu pievienojās Sātanam dumpī pret Dievu un kļuva par dēmoniem. Kopš tā laika viņi ir centušies ietekmēt cilvēku prātu, un māņticība ir viens no viņu izmantotajiem paņēmieniem. (1. Mozus 6:1, 2; Lūkas 8:2, 30; Jūdas 6.)

Par pamatu daudziem māņticīgiem priekšstatiem ir kļuvis Sātana melīgais apgalvojums, ka pēc nāves kāda neredzama daļa no cilvēka turpina dzīvot un var atgriezties, lai ietekmētu dzīvos. Taču Bībelē ir sacīts: ”Nomirušie.. vispār nezina vairāk nekā,” — un piebilsts, ka pēc nāves ”nav ne darba, ne vairs kādu pārdomu, ne atziņas, nedz gudrības”. (Salamans Mācītājs 9:5, 10.)

”Negantība tā Kunga acīs”

Daudzi ir izvēlējušies ticēt Sātana meliem. Tomēr jau tālā senatnē Dievs Jehova savai tautai, izraēliešiem, bija devis skaidrus norādījumus sakarā ar māņticību. ”Lai tavējo starpā neatrastos neviens pats, kas ..zīlē nākotni, nedz laika zīmju taujātājs, nedz čūsku apvārdotājs, nedz burvis, nedz vārdotājs, nedz garu izsaucējs, nedz pareģis, nedz mirušo izaicinātājs, jo visi, kas dara šīs lietas, piekopj negantību tā Kunga acīs,” teikts Dieva Rakstos. (5. Mozus 18:10—12.)

Diemžēl izraēlieši ne vienmēr klausīja šim brīdinājumam. Piemēram, pravieša Jesajas dzīves laikā daudzi izraēlieši uzskatīja, ka labu ražu ir iespējams nodrošināt, pielabinoties ”laimes dievam Gadam”. Tas bija māņticīgs uzskats, kam bija bēdīgas sekas — izraēlieši zaudēja Jehovas labvēlību un vairs nesaņēma viņa svētības. (Jesajas 65:11, 12.)

Jehovas attieksme pret māņticību nemainījās arī pēc kristietības izveidošanās. Apustulis Pāvils mudināja māņticīgos Listras iedzīvotājus ”atgriezties no.. māņiem pie dzīvā Dieva, kas radījis debesis un zemi, un jūru, un visu, kas tur iekšā”. (Apustuļu darbi 14:15, JD-07.)

Atbrīvošanās no māņticības

Pastāv neskaitāmi māņticīgi paradumi, un visiem tiem ir kaut kas kopīgs — tiem trūkst loģiska pamatojuma. Turklāt māņticības iespaidā cilvēki bieži vien savās likstās vaino veiksmes trūkumu, nevis atzīst, ka cieš paši savas vainas dēļ.

Tomēr daudzi ir atbrīvojušies no māņticības. Jēzus teica: ”Jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” (Jāņa 8:32.) Klementīna, kāda brazīliete, kas 25 gadus bija nodarbojusies ar zīlēšanu, sacīja: ”Zīlēšana bija mans vienīgais ienākumu avots. Taču Bībeles patiesība mani atbrīvoja no māņticības.” Tik tiešām, regulāri iedziļinoties Bībelē un vēršoties sirsnīgās lūgšanās pie Dieva Jehovas, mēs varam gūt iekšēju spēku, kā arī spēju mierīgi spriest un pieņemt gudrus lēmumus, kas ļauj izvairīties no daudzām problēmām un mazināt raizes. (Filipiešiem 4:6, 7, 13.)

Bībelē jautāts: ”Kas ir gaismai kopējs ar tumsību? Kā Kristus savienojams ar Beliaru [Sātanu]?” Tātad patiesajiem kristiešiem ir jāvairās no māņticības. (2. Korintiešiem 6:14—16.)

VAI JŪS ESAT DOMĀJIS?

▪ Uz ko paļāvās māņticīgie izraēlieši Jesajas laikā? (Jesajas 65:11, 12.)

▪ Kādu mudinājumu apustulis Pāvils izteica māņticīgajiem Listras iedzīvotājiem? (Apustuļu darbi 14:15, JD-07.)

▪ Vai māņticība ir savienojama ar patieso kristietību? (2. Korintiešiem 6:14—16.)

[Attēli 11. lpp.]

Māņticība sniedz cilvēkiem mānīgu drošības sajūtu