Kāpēc es ģībstu?
Kāpēc es ģībstu?
Ārsts gribēja man izmērīt acs iekšējo spiedienu, tāpēc viņam ar instrumentu bija jāpieskaras manam acs ābolam. Es zināju, kas tūlīt notiks — tieši tas pats, kas vienmēr notiek, kad medmāsa man dur vēnā adatu, lai paņemtu asinis. Reizēm pat pietiek, ja kāds tikai sāk runāt par ievainojumiem. Iznākums allaž ir viens un tas pats — es noģībstu.
Saskaņā ar informāciju, ko publicējis kāds Kanādas medicīnas institūts, tamlīdzīgās situācijās ap trim procentiem cilvēku tipiska reakcija ir ģībonis. Ja arī jums laiku pa laikam gadās pieredzēt šādas nepatīkamas epizodes, varbūt jūs kādreiz esat velti pūlējies apturēt ģībšanu. Varbūt jūs esat centies nokļūt līdz tualetes telpai, lai nenoģībtu citu acu priekšā. Tomēr tas nav labs risinājums, jo jūs varat noģībt pa ceļam un krītot savainoties. Tā kā es ģībstu ļoti bieži, es nolēmu izdibināt, kas īsti izraisa ģīboni.
Aprunājies ar atsaucīgiem ārstiem un ieskatījies dažās medicīnas grāmatās, es uzzināju, ka šādu īslaicīgu samaņas zudumu, kāds mani mēdz piemeklēt, sauc par vazovagālo * ģīboni. Tiek uzskatīts, ka tas ir saistīts ar traucējumiem organisma sistēmā, kas regulē asins plūsmu tādos brīžos kā tad, kad mēs no sēdus stāvokļa pieceļamies stāvus.
Noteiktos apstākļos, piemēram, kad cilvēks ierauga asinis vai viņam tiek veikta kāda medicīniska manipulācija, veģetatīvā nervu sistēma var reaģēt tā, it kā cilvēks atrastos guļus, lai gan īstenībā viņš sēž vai stāv. Vispirms aiz uztraukuma sirds sāk sisties, bet pēc tam pulss krasi palēninās un paplašinās asinsvadi, pa kuriem asinis plūst uz kājām. Iznākumā asins pieplūde kājām palielinās, turpretī to piegāde galvai samazinās. Smadzenēm sāk pietrūkt skābekļa, un cilvēks zaudē samaņu — iestājas ģībonis. Kā to nepieļaut?
Ja jums ņem asinis analīzēm, ir ieteicams neskatīties, kā tas notiek, vai arī procedūras laikā atgulties. Tā kā ģīboņa tuvošanos parasti var pamanīt jau kādu brīdi iepriekš, tad laikus ir iespējams kaut ko darīt, lai tomēr nenoģībtu. Vairākums ārstu iesaka tādā situācijā apgulties un pacelt kājas augstāk par galvu, piemēram, atbalstot tās pret krēslu vai sienu. Tas neļaus asinīm pārmērīgi saplūst kājās un, visticamāk, novērsīs pilnīgu noģībšanu. Parasti jau pēc dažām minūtēm pašsajūta uzlabojas.
Šī informācija man palīdzēja pievērst uzmanību brīdinošām pazīmēm un nepieļaut, ka man iestājas ģībonis. Cerams, tā noderēs arī citiem, kam ir tāda pati problēma kā man. (Atsūtīts.)
[Zemsvītras piezīme]
^ 4. rk. Vārds ”vazovagāls” norāda, ka tā ir asinsvadu reakcija, kas realizējas ar klejotājnerva (latīniski nervus vagus) starpniecību.
[Izceltais teksts 28. lpp.]
Medicīniskas procedūras laikā ir ieteicams atgulties