Jauniešu jautājumi

Kā es varu aizstāvēt savu ticību Radītājam?

”Kad klasē apsprieda evolūcijas teoriju, tika apšaubīts viss, kas man ir mācīts par radīšanu. Evolūcija tika pasniegta kā fakts, un mani tas izsita no līdzsvara.” (Raiens, 18 gadi.)

”Kad man bija kādi 12 gadi, viena no manām skolotājām bija pārliecināta evolucioniste. Viņai uz mašīnas pat bija ”Darvina zivs” [zīme, kas simbolizē evolūciju]. Man bija grūti viņas klātbūtnē atklāti stāstīt par savu ticību Radītājam.” (Tailers, 19 gadi.)

”Kad sabiedrības zinātņu skolotāja paziņoja, ka nākamās stundas tēma būs evolūcija, es nobijos. Es sapratu, ka man visas klases priekšā būs jāpaskaidro sava nostāja šajā jautājumā, par kuru notiek tik daudz strīdu.” (Rakela, 14 gadi.)

VARBŪT arī tevi, tāpat kā Raienu, Taileru un Rakelu, pārņem satraukums, kad klasē sāk apspriest evolūcijas teoriju. Tu tici, ka Dievs ir ”radījis visas lietas”. (Atklāsmes 4:11.) Tu visapkārt redzi pierādījumus Radītāja pastāvēšanai. Tomēr mācību grāmatās ir stāstīts par evolūciju, un arī skolotājs ir pārliecināts par šīs teorijas patiesumu. Varbūt tu domā: kas gan es tāds esmu, lai strīdētos ar ”ekspertiem”? Varbūt tu arī baidies, kā reaģēs klasesbiedri, ja tu sāksi stāstīt par Dievu.

Ja šie jautājumi tev sagādā raizes, atceries: tu neesi vienīgais, kas tic radīšanai. Patiesībā pat daudzi zinātnieki nepiekrīt evolūcijas teorijai, un arī daudzi skolotāji tai netic. Amerikas Savienotajās Valstīs vismaz četras piektdaļas skolēnu tic radīšanai, par spīti tam, kas stāstīts mācību grāmatās.

Tomēr varbūt tev bažas sagādā doma, kā tieši aizstāvēt ticību Radītājam. Vari nešaubīties, ka pat tad, ja tu esi kautrīgs, tu vari ar pārliecību pamatot savu ticību. Taču, lai to izdarītu, iepriekš ir jāsagatavojas.

Pārliecinies, vai tava ticība balstās uz stipra pamata

Ja tevi ir audzinājuši kristīgi vecāki, varbūt tu tici radīšanai vienkārši tāpēc, ka viņi tev to ir mācījuši. Tomēr, iespējams,  tagad ir pienācis laiks uzdot sev jautājumu: vai es pats skaidri saprotu, kāpēc es kalpoju Dievam, — vai mani uzskati balstās uz stingra pamata? (Efeziešiem 5:17.) Apustulis Pāvils pirmā gadsimta kristiešus mudināja visu pārbaudīt. (1. Tesaloniķiešiem 5:21.) Bet kā var pārbaudīt, vai ir saprātīgi ticēt radīšanai?

Vispirms padomā, ko par Dievu rakstīja Pāvils: ”Viņa neredzamās īpašības.. kopš pasaules radīšanas gara acīm saskatāmas viņa darbos.” (Romiešiem 1:20.) Paturot prātā šos vārdus, uzmanīgi pārdomā, kā ir veidots cilvēka organisms, zemeslode, bezgalīgi plašais Visums un okeānu dzīles. Izpēti dziļāk brīnumaino kukaiņu, augu, dzīvnieku pasauli — jebko, kas aizrauj tieši tevi. Pēc tam liec lietā spriestspēju un uzdod sev jautājumu: ”Kas mani pārliecina par Radītāja esamību?”

Četrpadsmitgadīgais Sems par Radītāja esamību ir pārliecinājies, domājot par cilvēka organisma uzbūvi. ”Tas ir tik detalizēts un sarežģīts,” saka Sems, ”un visas ķermeņa daļas darbojas neticami saskanīgi. Cilvēka organisms nevarēja izveidoties evolūcijas ceļā!” Sešpadsmitgadīgā Holija ir līdzīgās domās: ”Man ir diabēts, tāpēc es esmu daudz uzzinājusi par cilvēka organisma darbību. Ir pārsteidzoši, piemēram, kādu darbu veic nelielais aizkuņģa dziedzeris, kas palīdz asinīm un dažādiem orgāniem pildīt to funkcijas.”

Citus jauniešus par radīšanu pārliecina citi fakti. Deviņpadsmit gadus vecs puisis, vārdā Džareds, saka: ”Manā uztverē vispārliecinošākais pierādījums radīšanai ir mūsu garīguma potenciāls, spēja novērtēt skaistumu un vēlēšanās mācīties. Šīs spējas nav nepieciešamas izdzīvošanai, kā mums būtu jātic saskaņā ar evolūcijas teoriju. Manuprāt, vienīgais loģiskais izskaidrojums mūsu pastāvēšanai ir tas, ka mūs ir radījis kāds, kas ir vēlējies, lai mēs baudītu dzīvi.” Līdzīgs viedoklis ir arī raksta sākumā minētajam Taileram: ”Kad es domāju par milzīgo nozīmi, kāda augiem ir dzīvības uzturēšanā, un par to, cik neticami sarežģīti tie ir konstruēti, es iegūstu pierādījumus Radītāja pastāvēšanai.”

Aizstāvēt radīšanu ir daudz vieglāk, ja tu esi rūpīgi pārdomājis, kāpēc tu tai tici, un patiešām esi par to pārliecināts. Tāpēc rīkojies tāpat kā Sems, Holija, Džareds un Tailers un atvēli laiku, lai dziļāk pārdomātu Dieva brīnumainos darbus. Ieklausies, ko tev var pastāstīt radība. Tu noteikti nonāksi pie tā paša secinājuma, pie kura nonāca apustulis Pāvils, — ne vien Dieva eksistence, bet arī viņa īpašības ir ”saskatāmas viņa darbos”. *

Ko patiesībā māca Bībele

Lai aizstāvētu radīšanu, ir nepieciešams ne vien iegūt dziļāku priekšstatu par Dieva radītajām lietām, bet arī skaidri zināt, ko šajā jautājumā māca Bībele. Tev nav jāieslīgst diskusijās  par jautājumiem, uz kuriem Bībele nesniedz tiešu atbildi. Padomā par šādām situācijām.

▪ Manā mācību grāmatā ir teikts, ka Zeme un Saules sistēma pastāv jau miljoniem gadu. Bībelē nav teikts, cik ilgi pastāv Zeme un Saules sistēma. Patiesībā tajā minētie fakti neizslēdz iespēju, ka Visums pastāvēja jau miljoniem gadu pirms pirmās radīšanas ”dienas”. (1. Mozus 1:1, 2.)

▪ Mans skolotājs saka, ka Zemi nevarēja radīt sešās dienās. Bībelē nav teikts, ka sešas radīšanas ”dienas” būtu bijušas burtiskas 24 stundas garas diennaktis. Vairāk informācijas par šo tēmu var lasīt 18.—​20. lappusē.

▪ Mūsu klasē tika apspriesti vairāki piemēri, kas parāda, kādas izmaiņas laika gaitā ir notikušas ar dzīvniekiem un cilvēkiem. Bībelē ir teikts, ka Dievs radīja dzīvās būtnes ”katru pēc savas kārtas”. (1. Mozus 1:20, 21.) Bībelē nav atrodams pamatojums teorijai, ka dzīvība ir radusies no nedzīvas matērijas vai ka Dievs ir izveidojis pirmo šūnu un pēc tam licis aizsākties evolūcijas procesam. Tomēr katrai ”kārtai” ir liels daudzveidības potenciāls. Tātad Bībelē nav noliegts, ka ”kārtas” ietvaros var notikt izmaiņas.

Nekaunies no savas pārliecības

Tev nav jājūtas neērti vai jākaunas tāpēc, ka tu tici radīšanai. Ņemot vērā faktus, ir pilnīgi saprātīgi secināt — un tam pat ir zinātnisks pamatojums —, ka mēs esam apzināti veidoti. Īstenībā tieši pārliecība par evolūcijas teorijas patiesumu, nevis par radīšanu ir tā, kas prasa milzīgu ticību un liek noticēt brīnumiem bez brīnumdara. Izlasījis pārējos rakstus šajā žurnālā, tu noteikti vēl vairāk pārliecināsies, ka fakti liecina par labu radīšanai. Turklāt pēc tam, kad tu būsi rūpīgi apdomājis faktus, tu daudz drošāk spēsi klasē aizstāvēt savu ticību.

Par to pārliecinājās raksta sākumā minētā Rakela. ”Pagāja vairākas dienas, līdz es sapratu, ka man ir atklāti jāstāsta par savu ticību radīšanai,” saka Rakela. ”Es paņēmu grāmatu Dzīvība — kā tā ir radusies? Evolūcijas vai radīšanas ceļā?, pasvītroju tajā vairākas vietas, kurām gribēju pievērst skolotājas uzmanību, un iedevu to viņai. Vēlāk skolotāja sacīja, ka šī grāmata viņai ir pavērusi gluži jaunu skatījumu uz evolūcijas teoriju un ka turpmāk viņa ņems vērā šo informāciju, kad mācību stundās skaidros šo tematu.”

Interesantus rakstus no rubrikas ”Jauniešu jautājumi” (angļu val.) var atrast interneta vietnē www.watchtower.org/ype

[Zemsvītras piezīme]

PĀRDOMĀM

▪ Kā tu skolā varētu brīvi pastāstīt par savu ticību radīšanai?

▪ Kā tu varētu apliecināt, ka esi pateicīgs tam, kas ir radījis visas lietas? (Apustuļu darbi 17:26, 27.)

[Papildmateriāls 27. lpp.]

”PIERĀDĪJUMU IR PAPILNAM”

”Ko jūs sacītu jaunietim, kuram kopš bērnības ir mācīts, ka pastāv Radītājs, bet skolā tiek mācīta evolūcijas teorija?” Šāds jautājums tika uzdots kādai mikrobioloģei, kas ir Jehovas lieciniece. Viņa atbildēja: ”Uzskatiet to par iespēju pašiem sev pierādīt Dieva eksistenci — pārbaudīt, vai jūs ticat Dievam ne vien tāpēc, ka jums to ir iemācījuši vecāki, bet arī tāpēc, ka jūs paši esat rūpīgi pārdomājuši faktus un nonākuši pie secinājuma, ka Dievs pastāv. Dažkārt, kad skolotājiem lūdz pierādīt evolūcijas teoriju, viņi konstatē, ka nespēj to pamatot un ka viņi ir pieņēmuši šo mācību par patiesu gluži vienkārši tāpēc, ka tā viņiem ir iemācīta skolā. Taču mēs varam nonākt tādā pašā situācijā, kad mums liek pamatot ticību Radītājam. Tāpēc ir svarīgi pārbaudīt, kāpēc mēs ticam, ka Dievs tiešām pastāv. Pierādījumu ir papilnam — tos atrast nav grūti.”

[Papildmateriāls/Attēls 28. lpp.]

KAS PĀRLIECINA TEVI?

Uzraksti trīs faktus, kas tevi pārliecina par Radītāja eksistenci.

1. ․․․․․

2. ․․․․․

3. ․․․․․