Bībeles viedoklis

Vai cilvēki pēc nāves kļūst par eņģeļiem?

MAZA meitenīte, vārdā Arjiro, nomira septiņu gadu vecumā. Satriektie vecāki noskatījās, kā viņa guļ zārkā, ieģērbta baltā kleitiņā. Mēģinādams viņus mierināt, mācītājs teica: ”Dievs gribēja vēl vienu eņģeli, un viņš paņēma mazo Arjiro pie sevis. Tagad viņas dvēselīte lidinās pie Visvarenā troņa.”

Daudzi cilvēki tic, ka eņģeļi ir mirušu cilvēku dvēseles, lai gan nav daudz reliģiju, kas oficiāli atzītu šādu mācību. Šīs idejas popularitāti ir veicinājušas arī filmas un televīzijas seriāli, kuros stāstīts par mirušiem cilvēkiem, kas ”nopelna spārnus” un kļūst par eņģeļiem, palīdzēdami dzīvajiem un tos aizsargādami.

Bet vai tiešām mums ir pamats domāt, ka mūsu tuvinieki pēc nāves kļūst par eņģeļiem? Kas par šo jautājumu teikts Bībelē? Lai to noskaidrotu, vispirms īsi aplūkosim, ko Bībele saka par to, kas ir eņģeļi un kādā stāvoklī atrodas mirušie.

Eņģeļi — unikālas būtnes

Eņģeļi ir vareni, neredzami Dieva kalpi, kas mājo garīgajā pasaulē. Viņu dzīve nav atkarīga no cilvēkiem. Eņģeļi ir Dieva radītas garīgas būtnes. Bībelē par eņģeļiem sacīts: ”Lai tie teic tā Kunga vārdu, jo kad Viņš pavēlēja, tie tapa radīti.” (Psalms 148:2, 5.)

No Bībeles var uzzināt, ka miljoniem uzticīgu debesu būtņu, kuru vidū ir arī serafi un ķerubi, paklausīgi kalpo Dievam un ka tās ieņem dažādu stāvokli un pilda dažādus uzdevumus. (Psalms 103:20, 21; Jesajas 6:1—7; Daniēla 7:9, 10.) Vai tādēļ, lai Dievs varētu radīt visus šos daudzos eņģeļus, bija jāmirst cilvēkiem? Nē, tas nekādā gadījumā tā nav. Bet kā to var zināt?

Bībelē stāstīts, ka eņģeļi tika radīti jau ilgi pirms cilvēkiem. Kad Dievs Jehova radīja planētu, uz kuras daudz vēlāk bija jāsāk dzīvot cilvēkiem, eņģeļi, kas poētiski nosaukti par rīta zvaigznēm, ”kopā dziedāja.. un gavilēja”. (Ījaba 38:4—7.) Tātad eņģeļi pastāvēja jau ārkārtīgi ilgu laiku pirms tam, kad uz zemes parādījās cilvēki.

Turklāt eņģeļi * ļoti atšķiras no cilvēkiem gan pēc savas būtības, gan pēc tā, kāda ir to vieta Jehovas nodomos. Dievs cilvēku ir radījis ”mazāku par eņģeļiem”, tāpēc šīs garīgās būtnes pamatoti var saukt par pārcilvēciskām un tām piemīt augstāks intelekts un varenāks spēks nekā cilvēkiem. (Ebrejiem 2:7.) Eņģeļu ”mājoklis” ir debesīs. (Jūdas 6.) Turpretī cilvēkiem saskaņā ar Dieva sākotnējo nodomu ir paredzēts mūžīgi dzīvot uz zemes. (1. Mozus 1:28; 2:17; Psalms 37:29.) Ja pirmie cilvēki būtu palikuši paklausīgi  Dievam, viņiem nekad nebūtu bijis jāmirst. Tātad jau kopš paša sākuma cilvēkiem un eņģeļiem ir bijusi atšķirīgā vieta Dieva nodomos.

Kas notiek, kad cilvēks nomirst?

Ir jānoskaidro vēl kāds svarīgs jautājums: kas ar cilvēkiem notiek, kad viņi nomirst? Vai viņi turpina dzīvot, pārgājuši kādā citā formā, piemēram, kļuvuši par eņģeļiem garīgajā pasaulē? Bībelē ir dota vienkārša un skaidra atbilde: ”Dzīvie vismaz vēl zina, ka viņiem ir jāmirst, nomirušie turpretī vispār nezina vairāk nekā.” (Salamans Mācītājs 9:5.) Tātad, kad cilvēks nomirst, viņa eksistence beidzas. Mirušie it neko nezina un nejūt.

Bet vai mirušo stāvoklis ir bezcerīgs? Nē, nekādā gadījumā! Bībelē paskaidrots, ka lielākajai daļai mirušo ir cerība tikt pieceltiem no nāves. Vairākums cilvēku tiks celti augšā, lai dzīvotu paradīzē uz zemes. (Lūkas 23:43; Jāņa 5:28.)

Tomēr nedaudziem cilvēkiem ir cerība uz augšāmcelšanu dzīvei debesīs. Salīdzinājumā ar kopējo cilvēku skaitu viņu ir pavisam maz — tikai 144 tūkstoši. Taču viņi ļoti atšķiras no tām būtnēm, ko parasti sauc par eņģeļiem. Piemēram, 144 tūkstoši valda kopā ar Kristu, būdami nemirstīgi ķēniņi un priesteri, un viņiem ir piešķirtas tiesnešu pilnvaras. (1. Korintiešiem 6:3; Atklāsmes 20:6.) Vai tie varētu būt bērni, kas miruši pavisam maziņi? Nē, tas nav iespējams, jo no Bībeles var redzēt, ka tie ir Kristus sekotāji, kuru uzticība ir pārbaudīta līdz galam. (Lūkas 22:28, 29.)

Jāpievērš uzmanība arī tam, cik pretēji Bībelē raksturoti miruši cilvēki un eņģeļi. Mirušie cilvēki ”vispār nezina vairāk nekā”, turpretī eņģeļiem ir skaidra apziņa, kā arī savas jūtas un gribas brīvība. (1. Mozus 6:2, 4; Psalms 146:4; 2. Pētera 2:4.) Mirušie cilvēki neko nav spējīgi darīt, turpretī eņģeļiem piemīt varens spēks. (Salamans Mācītājs 9:10; Psalms 103:20.) Cilvēki, būdami Ādama pēcnācēji, mirst grēka un nepilnības dēļ, turpretī dievbijīgie eņģeļi ir pilnīgi un Dieva Jehovas acīs viņi ir nevainojami. (Mateja 18:10.)

Ideja, ka eņģeļi ir mirušu cilvēku dvēseles, varbūt labi noder televīzijas seriāliem un kinofilmām, bet tai nav nekāda pamatojuma Bībelē. Šeit aplūkotās Bībeles mācības, kas paskaidro šo jautājumu, pasargā mūs no aplamiem priekšstatiem par to, kas pēc nāves notiek ar mūsu tuviniekiem. Bībelē ir apliecināts, ka uzticīgie eņģeļi — vareni Dieva kalpi, kurus viņš ir radījis katru atsevišķi, — ir augstāki par cilvēkiem un viņi vienmēr ir gatavi pildīt Dieva gribu. Mūs var iepriecināt apziņa, ka saskaņā ar Dieva Jehovas gribu viens no eņģeļu uzdevumiem ir sniegt aizsardzību un palīdzību tiem, kas no sirds viņu ciena un vēlas viņam kalpot. (Psalms 34:8.)

[Zemsvītras piezīme]

VAI JŪS ESAT DOMĀJIS?

▪ Vai mūsu mirušie tuvinieki tagad ir eņģeļi, kas debesīs kalpo Dievam? (Salamans Mācītājs 9:5, 10.)

▪ Vai bērni mirst tāpēc, ka Dievs grib, lai viņam būtu vēl vairāk eņģeļu? (Ījaba 34:10.)

▪ Vai mirušie var atgriezties pie mums, lai aizsargātu dzīvos? (2. Samuēla 12:23.)

[Izceltais teksts 29. lpp.]

”Lai [eņģeļi] teic tā Kunga vārdu, jo kad Viņš pavēlēja, tie tapa radīti.” (Psalms 148:2, 5.)