Besroka, kur pulcējas sullas
Besroka, kur pulcējas sullas
NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA LIELBRITĀNIJĀ
BESROKA ir vairāk nekā 100 metru augsta klinšaina saliņa, kuras apkārtmērs ir aptuveni divi kilometri. Tā atrodas Skotijas piekrastē pie ieejas Fērtoforta līcī ziemeļaustrumos no Edinburgas. Besrokā patvērumu atradušas ap 100 tūkstošiem ziemeļu sullu — desmitā daļa no visas šo interesanto jūras putnu populācijas. *
20. gadsimta sākumā cilvēki sullas medīja ēšanai. Šo putnu taukus lietoja medicīniskiem mērķiem un spalvas izmantoja spilvenu un matraču pildīšanai. Lai iegūtu pildījumu vienam vienīgam matracim, vajadzēja aptuveni 300 putnu. Sullu olas savulaik uzskatīja par delikatesi, taču tagad gan tās tikpat kā neviens vairs neēd.
Sullas var nodzīvot pat 30 gadus, un pāri tās parasti veido uz mūžu. Sullas ir gājputni, un janvārī tās atgriežas savās vecajās ligzdu vietās, kuras tās ļoti enerģiski aizsargā. Besrokā sullu ligzdas, kas taisītas no zāles un jūras augiem, izvietotas ļoti blīvi — tikai metru cita no citas vai pat vēl tuvāk. Šie putni dod priekšroku vējainām vietām, kur tiem ir iespēja pacelties spārnos un nolaisties gandrīz vertikāli.
Vērot sullas ir ļoti aizraujoši. Kad sulla, pavērsusi knābi pret debesīm, stiepj uz augšu kaklu, tā ir zīme, ka putns gatavojas pacelties spārnos. Ja sulla zemu noliektu kaklu un izplestiem spārniem pavēršas pret citu putnu, tas ir brīdinājums, ka tā gatavojas aizstāvēt savu ligzdu. Riestojoši pāri ”paukojas” ar knābjiem, un pirms pārošanās tēviņš viegli ieknābj mātītei kaklā. Sullu pāris izaudzina tikai vienu mazuli gadā, un olu pārmaiņus perē abi vecāki, uzlikuši olai pleznu, lai saglabātu to siltu.
Pieaugusi sulla ir balta ar raksturīgiem melniem spārnu galiem, un tās spārnu plētums sasniedz divus metrus. Turpretī jaunie putni ir tumši pelēkbrūni ar maziem, baltiem lāsumiņiem. 12 nedēļu vecumā mazulis ir smagāks nekā viņa vecāki, jo tas ir uzkrājis papildu taukus — enerģijas krājumu gaidāmajam ceļojumam.
Jaunās sullas patstāvīgās dzīves gaitas sākas, kad tā pirmo reizi metas jūrā, lai peldētu prom no dzimtās vietas. Taču lielai daļai jaunuļu šis lēciens maksā dzīvību, jo kritienā no klints kraujas tie salauž kāju vai spārnu. Tie putni, kam izdodas sasniegt ūdeni sveikiem un veseliem, instinktīvi mācās ķert zivis. Galu galā tie dodas tālā ceļā, bieži vien līdz pat Rietumāfrikai, lai atgrieztos Besrokā varbūt tikai pēc trim četriem gadiem.
Iespaidīgs skats ir sullas, kas nirst ūdenī pēc zivīm. Pikējot no kādu 30 metru augstuma, tās sasniedz ātrumu līdz 100 kilometriem stundā. Mirkli pirms saskares ar ūdeni putna spārni saliecas atpakaļ, piešķirot sullai bultas formu. Putna nāsis ir slēgtas un acis aizsargā plēve. Īpaši gaisa maisi zem sullas ādas amortizē triecienu, kas bieži vien ir tik spēcīgs, ka, putnam ienirstot, augstu gaisā uzšļācas ūdens šaltis. Gadās, ka trieciens pat apdullina zivis.
Zem ūdens sullas vajā zivis, airēdamās ar spārniem un pleznainajām kājām. Tās pārtiek no tādām zivīm kā skumbrijas, brētliņas, siļķes un tūbītes. Reizēm sullas zvejo 30 stundas bez pārtraukuma, un tās ir redzētas barojamies tālu uz austrumiem no kolonijas — pat pie Norvēģijas krastiem.
Bez ziemeļu sullām Besrokā ir sastopamas vēl aptuveni 10 citas jūras putnu sugas, taču sullu kolonija nemitīgi izplešas, tāpēc pārējiem putniem nenākas viegli noturēt savas pozīcijas šajā salā. Pirms vairākiem gadu simtiem, sākot aptuveni ar 14. gadsimtu, cilvēki nomaļo Besroku izmantoja par lūgšanu un pārdomu vietu. Vēlāk salu nocietināja, un kādu laiku tajā atradās labošanas darbu kolonija. 1902. gadā uzceltā bāka tagad ir automātiska un to vairs neapkalpo uzraugs, bet tā joprojām darbojas un raida pār līci brīdinošus gaismas signālus.
Kādreizējais bākas uzrauga dārzs jau sen ir aizaudzis, un sullas atkal ir Besrokas īstās valdnieces. Tagad Besroka ir kļuvusi par populāru tūrisma objektu: no Nortbervikas ostas tūristi kuģītī var doties ekskursijā apkārt salai, lai tuvplānā vērotu putnus. Ja diena ir rāma, brauciens ir bezgala jauks.
Bet arī vējainās dienās, ņemot talkā mūsdienu tehnikas sasniegumus, tūristiem nebūs jāpiedzīvo vilšanās. Nortbervikā Skotijas jūras putnu centrs piedāvā noskatīties video programmu, kas iepazīstina ar Besrokas putnu dzīves noslēpumiem. Vienalga, klātienē vai ar video starpniecību, ikvienam apmeklētājam ir iespējams pavērot neparastos Besrokas nirējus — ziemeļu sullas — un gūt iespaidus, kas vēl ilgi neizgaisīs no atmiņas.
[Zemsvītras piezīme]
^ 3. rk. Ziemeļu sullas latīniskais nosaukums Morus bassanus jeb Sula bassana atspoguļo šo putnu saistību ar Besroku (Bass Rock).
[Attēls 27. lpp.]
Pikējot sullas var sasniegt ātrumu līdz 100 kilometriem stundā
[Norāde par autortiesībām]
© NHPA/Bill Coster
[Norādes par attēlu autortiesībām 26. lpp.]
Divas sullas: Stefan Ernst/Naturfoto-Online; fons: Jörn Meier/Naturfoto-Online