Jauniešu jautājumi

Kā lai es izvairos no nevēlamas sabiedrības?

”Es sāku draudzēties ar kādu meiteni no skolas.. Viņa nelietoja narkotikas, neapmeklēja trokšņainas ballītes, nestaigāja ar puišiem un pat nelamājās. Turklāt viņa ļoti labi mācījās. Taču viņa pavisam noteikti bija slikta sabiedrība.” (Beverlija *.)

KĀPĒC Beverlija nonāca pie šāda secinājuma? Viņa saprata, ka viņas jaunā draudzene bija viņu slikti ietekmējusi. ”Pavadot laiku kopā ar šo meiteni,” saka Beverlija, ”arī es sāku lasīt grāmatas par spiritismu un pat sarakstīju šāda satura stāstu.”

Kāda jauniete, kuru sauc Melānija, arī iesaistījās sliktā rīcībā, bet uz to viņu pamudināja kāds, kas it kā bija viņas ticības biedrs! Kā var zināt, vai kāds cilvēks būs laba sabiedrība? Vai vienmēr ir bīstami uzturēt ciešas attiecības ar cilvēkiem, kas nepieder pie draudzes? Vai, izvēloties tuvus draugus ticības biedru vidū, nevajag būt apdomīgiem?

Kādi principi attiecas uz draudzību starp pretējā dzimuma pārstāvjiem? Ja tu domā par kādu cilvēku kā par iespējamo dzīvesbiedru, kā tu vari zināt, vai attiecības ar šo cilvēku tevi ietekmēs pozitīvi? Apskatīsim, kā Bībele palīdz atbildēt uz šiem jautājumiem.

Kādi draugi ir labi?

Vai apziņai, ka viņas skolas biedrene nekalpo patiesajam Dievam, bija jāattur Beverlija no draudzēšanās ar šo meiteni? Saprotams, patiesie kristieši neuzskata kādu cilvēku par nepieklājīgu vai netiklu tikai tāpēc vien, ka šis cilvēks nav viņu ticības biedrs.  Bet, ja runa ir par ciešas draudzības veidošanu, ir pamats būt uzmanīgiem. Apustulis Pāvils pirmā gadsimta Korintas draudzes kristiešus brīdināja: ”Ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus.” (1. Korintiešiem 15:33.) Ko viņš ar to domāja?

Visai iespējams, kādi no Korintas kristiešiem biedrojās ar epikūriešiem, sengrieķu filozofa Epikūra mācības piekritējiem. Epikūrs savus sekotājus bija mācījis būt saprātīgiem, drosmīgiem, savaldīgiem un taisnīgiem. Viņš bija brīdinājis, lai tie pat slepenībā nedarītu neko nepareizu. Kāpēc tad Pāvils epikūriešus un pat vairākus kristiešu draudzes locekļus, kuri bija pārņēmuši epikūriešu uzskatus, uzskatīja par ”ļaunu sabiedrību”?

Epikūrieši nepielūdza patieso Dievu. Tā kā viņi neticēja mirušo augšāmcelšanai, viņi tiecās izbaudīt pašreizējo dzīvi. (Apustuļu darbi 17:18, 19, 32.) Nav brīnums, ka, uzturēdami ciešas attiecības ar šādiem cilvēkiem, vairāki Korintas kristiešu draudzes locekļi bija sākuši zaudēt ticību augšāmcelšanai. Tieši tāpēc Pirmajā vēstulē korintiešiem, 15. nodaļā, kur lasāms Pāvila brīdinājums par ļaunu sabiedrību, ir minēti arī daudzi argumenti, kuru mērķis bija no jauna pārliecināt šos kristiešus par to, ka cerība uz augšāmcelšanu ir reāla.

Ko var mācīties no šī piemēra? Pat cilvēkiem, kas netic Dievam, var būt labas īpašības. Taču, ja tu šādus cilvēkus izvēlēsies par tuviem draugiem, viņi ietekmēs tavu domāšanu, ticību un uzvedību. Tāpēc savā otrajā vēstulē korintiešiem Pāvils rakstīja: ”Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgiem.” (2. Korintiešiem 6:14—18.)

Sešpadsmitgadīgais Freds pārliecinājās par to, cik liela gudrība ietverta Pāvila vārdos. Viņš bija piekritis piedalīties kādā ārpusklases programmā, kuras ietvaros bija paredzēts braukt uz kādu jaunattīstības zemi un palīdzēt tur mācīt bērnus. Bet, kad viņš kopā ar citiem skolēniem gatavojās šim pasākumam, viņš mainīja savu viedokli. Viņš saka: ”Es sapratu, ka tad, ja es pavadīšu tik daudz laika viņu sabiedrībā, cietīs mans garīgums.” Tāpēc Freds izlēma atteikties no piedalīšanās šajā programmā un palīdzēt cilvēkiem citā veidā.

Draudzība ar ticības biedriem

Bet kā ir ar draudzīgām attiecībām kristiešu draudzē? Vēstulē jaunajam Timotejam Pāvils rakstīja: ”Lielā namā ir netikvien zelta un sidraba trauki, bet arī koka un māla, un citi godam, bet citi negodam; ja tad nu kāds nošķīstās no tādām lietām, tad viņš būs trauks godam, svēts, derīgs tam Kungam, sataisīts ikkatram labam darbam.” (2. Timotejam 2:20, 21.) Pāvils nenoklusēja faktu, ka pat starp kristiešiem var būt cilvēki, kas nerīkojas tā, kā vajadzētu, un viņš tikpat atklāti mudināja Timoteju turēties nost no šādiem cilvēkiem.

Vai tas nozīmē, ka mums jāizturas pret ticības biedriem ar aizdomām? Nē, un tāpat tas nenozīmē, ka mums no saviem draugiem būtu jāgaida pilnība. (Salamans Mācītājs 7:16—18.) Tomēr tas vien, ka kāds jaunietis  apmeklē kristiešu draudzes sapulces vai ka viņa vecāki ir dedzīgi draudzes locekļi, vēl nenozīmē, ka šo jaunieti katrā ziņā būtu labi izvēlēties par tuvu draugu.

”Jau pēc bērna darbošanās var nomanīt, vai viņš grib būt rimts un godīgs,” teikts Salamana Pamācībās 20:11. Izvēloties draugu, būtu gudri pārdomāt, vai ir skaidri redzams, ka attiecības ar Dievu Jehovu ieņem galveno vietu šī cilvēka dzīvē? Vai, gluži pretēji, viņa domāšanā un attieksmē pret dažādiem jautājumiem izpaužas ”pasaules gars”? (1. Korintiešiem 2:12; Efeziešiem 2:2.) Vai, esot kopā ar viņu, aug tava vēlēšanās kalpot Jehovam?

Ja tu izvēlēsies par draugiem garīgi noskaņotus cilvēkus, kas mīl Jehovu, tu ne tikai izvairīsies no daudzām problēmām, bet arī izjutīsi lielāku apņēmību kalpot Dievam. Pāvils Timotejam rakstīja: ”Dzenies pēc taisnības, ticības, mīlestības, miera ar tiem, kas piesauc to Kungu ar skaidru sirdi.” (2. Timotejam 2:22.)

Draudzība ar pretējā dzimuma pārstāvi

Tiem, kas ir pietiekami pieauguši un vēlas apprecēties, būtu jāapdomā, kā iepriekšminētie principi ietekmē dzīvesbiedra izvēli. Iespējamajā dzīvesbiedrā var piesaistīt daudz kas, bet nekas nav tik svarīgs kā šī cilvēka garīgums.

Bībelē ne reizi vien ir izteikts brīdinājums neprecēties ar cilvēku, kas nekalpo Jehovam. (1. Korintiešiem 7:39; 5. Mozus 7:3, 4; Nehemijas 13:25.) Protams, daudzi cilvēki, kas nav mūsu ticības biedri, ir pieklājīgi, laipni un apveltīti ar atbildības sajūtu. Taču viņiem nav tāda pamudinājuma, kāds ir tev, stiprināt sevī šādas īpašības un sargāt savu laulību, arī gadiem ejot.

Turpretī cilvēks, kas uzticīgi kalpo Jehovam, apzināti cenšas attīstīt kristīgas īpašības un saglabāt tās ikvienā situācijā. Šāds cilvēks saprot, ka, saskaņā ar Bībeli, mīlestība pret dzīvesbiedru un labas attiecības ar Jehovu ir nesaraujami saistītas. (Efeziešiem 5:28, 33; 1. Pētera 3:7.) Ja abi dzīvesbiedri mīl Jehovu, viņi izjūt stipru pamudinājumu būt uzticīgi viens otram.

Vai tas nozīmē, ka laulība ar ticības biedru noteikti būs laimīga? Nē, tā nevar teikt. Piemēram, kas notiktu, ja tu būtu precējies ar cilvēku, kam ir tikai niecīga interese par garīgiem jautājumiem? Cilvēks, kura garīgums ir vājš, nespēj izturēt pasaules spiedienu un var pamest kristiešu draudzi. (Filipiešiem 3:18; 1. Jāņa 2:19.) Iedomājies, kādas sirdssāpes tu izjustu un kādas problēmas laulībā pieredzētu, ja tavs dzīvesbiedrs iestigtu ”pasaules gānekļos”. (2. Pētera 2:20.)

Pirms uzsāc draudzību, kuras iznākums var būt laulība, apdomā: vai ir redzams, ka cilvēks, par kuru tu interesējies, ir garīgi noskaņots? Vai viņš ir priekšzīmīgs kristietis? Vai viņš ir stipri iesakņojies Bībeles patiesībā, vai arī viņam vēl garīgi jāaug? Vai tu esi pārliecināts, ka mīlestība pret Jehovu ir galvenais virzītājspēks viņa dzīvē? Vai viņam ir laba reputācija? Tev jābūt pārliecinātam, ka cilvēks, kas tev patīk, ir uzticīgs Jehovam un, pēc visa spriežot, varētu būt labs dzīvesbiedrs.

Svarīgi atcerēties arī to, ka daudziem no tiem, kurus piesaista ”nepareizie cilvēki”, vispirms rodas vēlēšanās darīt kaut ko nepareizu, piemēram, viņus piesaista nepiemērota izklaide. Garīgi noskaņoti jaunieši no kristiešu draudzes tev nepievienosies, ja izlemsi darīt kaut ko tādu. Tāpēc pārbaudi savu sirdi.

Ja tu atklāj, ka tev jāpamāca sava sirds, nezaudē dūšu. Sirdi mācīt ir iespējams. (Salamana Pamācības 23:12.) Pats galvenais ir jautājums: ko tu patiešām vēlies? Vai tu vēlies tiekties pēc tā, kas ir labs, un būt kopā ar tiem, kas dara to, kas ir labs? Ar Jehovas palīdzību tu vari attīstīt sirdī šādu vēlēšanos. (Psalms 97:10.) Un, ja tu vingrināsi prātu un attīstīsi spēju atšķirt labu no ļauna, tev būs vieglāk izvēlēties labus draugus. (Ebrejiem 5:14.)

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 26. lpp.]

Labi draugi stiprina tavu garīgumu