Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Pērļu ala

Pērļu ala

Pērļu ala

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA MEKSIKĀ

STĀVĒDAMS uz alu pērļu paklāja, kāds amerikāņu speleologs aiz sajūsmas izsaucās: ”Paldies, Dievs, ka esi devis man dzīvību un iespēju redzēt šo brīnumu!” Šī alu pētnieka apbrīnu bija izraisījusi kāda ala, kas atrodas Meksikas dienvidaustrumos. Tā ir vesela alu sistēma, kuras garums ir 529 metri un dziļums 17 metri un kura pārsteidz ar iespaidīgiem minerālu veidojumiem. Atsauksmes par šo alu ierosināja mūsu interesi, un mēs nolēmām to aplūkot savām acīm.

Šī unikālā ala atrodas privāta rančo teritorijā, bet, par laimi, mēs pazīstam rančo īpašnieka sievu. Iegājuši alā, mēs nonākam koridorā, kur skatienam atklājas aptuveni 200 miljoni pizolītu — kalcīta lodīšu, ko mēdz dēvēt par alu pērlēm. Tās veido apmēram 12 centimetru biezu un 50 metru garu klājienu. Tāpat kā pārējie apmeklētāji, arī mēs nespējam pretoties kārdinājumam ņemt pērles saujās un ļaut, lai sīkākās no tām birst cauri pirkstiem. Lieluma ziņā tās variē no sīka zirņa līdz mazam apelsīnam. Pastumjot pērles uz malām, var redzēt, ka alas dibenu veido sacementējušos pērļu grīda.

Bet kā alu pērles izveidojas? Tās veidojas nelielās lāmās, kurās no alas griestiem nemitīgi pil kalcītu saturošs ūdens. Kalcīts pārklāj tādus svešķermeņus kā smilts graudiņus un kaulu gabaliņus, un, veidojoties arvien jauniem kalcīta slāņiem, rodas pērle.

Kaut arī vietējiem iedzīvotājiem šī ala nav nekas jauns, citu zemju speciālisti par to ir uzzinājuši tikai nesen. Patlaban notiek šīs unikālās alas izpēte un tiek domāts par tās aizsardzību.

Aplūkojot tādas vietas kā šī, nāk prātā psalma sacerētāja vārdi: ”Lieli ir tā Kunga darbi; tos lai cenšas izdibināt visi, kam par tiem sirsnīgs prieks.” (Psalms 111:2.)