Ko ārstiem un pacientiem nesīs nākotne?

JA RUNA ir par ārsta profesijas nākotni, bieži vien tiek spriests par to, kā attīstīsies medicīnas tehnoloģijas, un diskutēts par jautājumu, vai šīs tehnoloģijas spēs atslogot ārstu darbu, lai viņi varētu veltīt vairāk laika individuālam kontaktam ar pacientu. Bet ārstu nākotne, protams, ir nesaraujami saistīta ar visas cilvēces nākotni. Divas no Bībeles grāmatām, kuras sniedz ieskatu šajā nākotnē un kurās stāstīts par Jēzu un viņa apustuļiem, ir uzrakstījis kāds ārsts.

Kāpēc ir sevišķi interesanti uzzināt, kā ārsts apraksta notikumus Jēzus un viņa sekotāju dzīvē? Un kāds šiem notikumiem sakars ar ārstu un pacientu nākotni? Kāpēc daži ārsti cer, ka pienāks laiks, kad viņu profesija vispār vairs nebūs vajadzīga?

Daudzi ārsti ir labi novērotāji. Divu minēto Bībeles grāmatu autors Lūka, kas ir nosaukts par ”mīļo ārstu”, detalizēti ir aprakstījis vairākus slimos cilvēkus, kurus izdziedināja Jēzus un apustuļi. (Kolosiešiem 4:14.) Sniegdams šo informāciju, Lūka palīdz atrast atbildi uz jautājumu, vai tas, par ko viņš stāsta, ir patiesība. Ja tā ir, ko šie notikumi nozīmē mūsdienu ārstiem un viņu pacientiem?

Mediķa pārbaudīti fakti

Lūkam bija iespēja iztaujāt aculieciniekus, lai noskaidrotu, vai Jēzus un viņa apustuļi tiešām dziedināja cilvēkus brīnumainā veidā. Turklāt Lūka daudz ceļoja kopā ar apustuli Pāvilu. Acīmredzot Pāvils daudzus cilvēkus dziedināja Lūkas klātbūtnē. Aplūkosim divus šādus gadījumus un pievērsīsim uzmanību, cik sīki Lūka tos apraksta.

 Atstāstot pirmo gadījumu, Lūka nosauc laiku un vietu: tas notika pirmajā nedēļas dienā ap pusnakti Romas provinces Āzijas pilsētā Troadā, kur kristiešu grupa bija sapulcējusies kādas ēkas trešā stāva istabā. (Apustuļu darbi 20:4—8.) Tālāk Lūka stāsta: ”Kāds jauneklis, vārdā Eutihs, sēdēja uz palodzes un bija iegrimis dziļā miegā, tāpēc ka Pāvils tik ilgi runāja, un, miega pārvarēts, viņš nokrita no trešā stāva un tika pacelts nedzīvs.” Taču Pāvils ar Dieva spēku sadziedēja jaunekļa ievainojumus un atdeva viņam dzīvību. Pēc maltītes ”viņi zēnu atveda dzīvu un ļoti priecājās”. (Apustuļu darbi 20:9—12.)

Lūka stāsta arī, ka viņš kopā ar Pāvilu bija Maltā. ”Salas augstākais ierēdnis” Publijs laipni uzņēma viņus savā namā, un tur Pāvils veica vēl vienu brīnumu. Tolaik modernās antibiotikas vēl nebija pazīstamas, un slimajam cilvēkam, kuram Pāvils palīdzēja, ļoti iespējams, draudēja nāves briesmas. Lūka raksta: ”Publija tēvs gulēja slims ar drudzi un asinssērgu. Pāvils iegāja pie viņa, pielūdza Dievu un, rokas uzlicis, to dziedināja. Kad tas bija noticis, arī pārējie salas iedzīvotāji, kas bija slimi, atnāca un tika dziedināti.” (Apustuļu darbi 28:7—9.)

Kas pārliecināja ārstu?

Laikā, kad Lūka rakstīja Apustuļu darbu grāmatu, kurā stāstīts par tikko minētajiem gadījumiem,  lasītāji paši varēja pārbaudīt faktus, aprunājoties ar cilvēkiem, kas bija piedalījušies šajā grāmatā aprakstītajos notikumos. Par to informāciju, kas ietverta Lūkas sarakstītajā evaņģēlijā, viņš pats norādīja: ”Es, visam no sākuma izsekojis, nolēmu.. to pēc kārtas uzrakstīt, lai tu pārliecinātos par tās mācības patiesību, kas tev darīta zināma.” (Lūkas 1:3, 4.) Tas, ko ārsts Lūka bija redzējis un izpētījis, viņu pārliecināja, ka Jēzus mācības ir patiesas. Brīnumainās dziedināšanas vairoja uzticību šīm mācībām, nostiprinot paļāvību uz Bībeles pravietojumiem, ka Dievs darīs galu visām slimībām. (Jesajas 35:5, 6.) Kā mediķis Lūka, bez šaubām, bieži bija saskāries ar cilvēku ciešanām, tāpēc viņam noteikti bija īpaši patīkami domāt par laiku, kad ārsta profesija vairs nebūs vajadzīga. Vai arī jums šādas izredzes šķiet patīkamas?

Interesanti, ka tieši tāda nākotne gaida visus, kas mīl Dievu, vienalga, kurā pasaules malā viņi dzīvo. Bībelē teikts, ka, valdot Dieva Valstībai, ”neviens iedzīvotājs nesacīs: ”Es ciešu.”” (Jesajas 33:24.) Mūsdienās daudzi ārsti ir pārliecinājušies, ka Bībeles solījumiem var uzticēties.

Ļoti pievilcīga doma

”Tāpat kā daudzi citi, es izraudzījos medicīnu tāpēc, ka gribēju palīdzēt cilvēkiem, kas cieš no slimībām,” stāsta ģimenes ārsts Džons Šillers, kas praktizē Ziemeļamerikā. ”Doma, ka pasaule tiks atbrīvota no slimībām, man likās ļoti pievilcīga. Pirms es sāku nākt uz Jehovas liecinieku sapulcēm, es koledžā biju apguvis Rietumu civilizācijas vēstures kursu. No tā, ko biju mācījies, es biju sapratis, ka daudzas problēmas sakņojas reliģijā, un man arī likās, ka reliģijas izmanto Bībeli liekulīgi. Tāpēc man gribējās zināt, kas īsti Bībelē ir teikts.

 Kad es ierados Jehovas liecinieku Valstības zālē, mani uzreiz piesaistīja cilvēku draudzīgā attieksme, kas patīkami atšķīrās no daudzu manu paziņu manierēm. Kāds liecinieks piedāvājās atnākt pie manis uz mājām, lai mēs varētu apspriest Bībeli. Mani ļoti iespaidoja tas, ka uz visiem maniem jautājumiem viņš man rādīja atbildes Bībelē.

Jo vecāks es kļūstu, jo augstāk es vērtēju iespēju būt Jehovas lieciniekam. Kad jauns ārsts sāk strādāt savā profesijā, viņš parasti cer, ka viņam izdosies paveikt kaut ko vērtīgu. Bet es bieži satieku cilvēkus, kas ir piedzīvojuši vilšanos un uzskata, ka viņiem tikpat kā neko tā arī nav izdevies sasniegt. Manuprāt, viena no brīnišķīgākajām lietām, ko esmu ieguvis, pievienodamies Jehovas lieciniekiem, ir tas, ka mums vienmēr ir nākotnes cerība un mērķis dzīvē. Vienalga, vai mēs esam ārsti, mehāniķi vai sētnieki, mēs zinām, ka darbs, ko mēs veicam, kalpodami Dievam, ir ļoti vērtīgs, jo mēs to darām Jehovam. Šī apziņa mums sniedz gandarījumu.”

Bībeles principi palīdz stiprināt ģimeni

Ārsts Kristers Renvals strādā Somijā, un viņam vienmēr ir paticis runāt ar bērniem. ”Reiz es sarunājos ar kādu divpadsmitgadīgu meiteni, kurai bija vēzis pēdējā stadijā,” viņš stāsta. ”Viņa man iedeva grāmatu Kas var nodibināt patiesu mieru un drošību? *. Mani dziļi iespaidoja neārstējami slimās meitenītes ticība, bet es tā arī neatradu laiku izlasīt šo grāmatu. Es biju tik ļoti aizņemts savā darbā vienā no Helsinku slimnīcām, ka darba dēļ cieta attiecības ģimenē.

Taču pēc kāda laika mana sieva paņēma grāmatu no plaukta un sāka to lasīt. Viņa uzreiz bija pārliecināta, ka tas, kas tajā stāstīts, ir patiesība. Pie viņas sāka nākt kāda Jehovas lieciniece, kas viņai pasniedza Bībeles stundas. Sākumā sieva mazliet baidījās man teikt, ka viņa mācās Bībeli. Bet, kad viņa tomēr man to pateica, es atbildēju: ”Mums nāk par labu viss, kas var palīdzēt mūsu ģimenei.” Es sāku arī pats piedalīties Bībeles nodarbībās. Bībeles principu izmantošana stiprināja mūsu ģimenes saites un palīdzēja mums citādi raudzīties uz dzīvi. Es jutos ļoti iepriecināts, kad uzzināju par cerību, ka pasaule tiks atbrīvota no slimībām, — man likās ļoti dabiski, ka Dievs vēlas, lai cilvēkiem nebūtu jāslimo un jācieš. Drīz mēs ar sievu jau bijām kristīti, un vēlāk kristījās arī mūsu bērni. Tā mazā meitene, kas sākumā runāja ar mani, galu galā nomira, bet viņas ticība, var teikt, turpina dzīvot.”

Mūsdienu strauji mainīgajā pasaulē ārstu dzīve kļūst aizvien saspringtāka, tāpēc viņi vēl jo vairāk ir pelnījuši cieņu un pateicību par savām pūlēm palīdzēt slimajiem. Taču drīzumā ir gaidāmas lielākās pārmaiņas, kādas jebkad pieredzētas cilvēces vēsturē, un daudzi ārsti ar paļāvību gaida to nākotni, kas apsolīta Dieva Rakstos, — laiku, kad pasaulē vairs nebūs nekādu slimību. (Atklāsmes 21:1—4.) Tas ir temats, ko noteikti ir vērts katram pašam izpētīt sīkāk.

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls/Attēli 10., 11. lpp.]

”ES SAPRATU, KA DZĪVEI IR JĒGA”

”Strādādama ar skolēniem, kam ir īpašas vajadzības, es ievēroju, ka tie vecāki, kas ir Jehovas liecinieki, atšķiras no citiem. Likās, ka viņi labāk par citiem vecākiem tiek galā ar grūto situāciju. Turklāt es pamanīju, ka viņi bija izglītotāki, nekā varētu gaidīt, spriežot pēc viņu nodarbošanās. Es apbrīnoju viņu ticību. Manu pašas ticību skolotāji un pasniedzēji, kas mācīja evolūcijas teoriju, bija tikpat kā sagrāvuši. Tomēr medicīnas studijas manī bija modinājušas dziļu interesi par dzīvības fenomenu.

Es arī sāku apzināties, ka man trūkst padoma, kā īsti audzināt savus bērnus. Ko lai es viņiem aizliedzu? Uz ko man viņus mudināt? Ko lai es viņiem mācu par to, kāda jēga ir dzīvei? Mana pašas dzīve bija kļuvusi bezmērķīga. Es pat lūdzu palīdzību Dievam.

Ap to laiku Jehovas liecinieki man atnesa žurnālu, kurā bija stāstīts, kā ar mīlestību audzināt un pamācīt bērnus. Es pārliecinājos, ka žurnālā apskatītie Bībeles principi tiešām ir ļoti praktiski, tāpēc es pieņēmu liecinieku piedāvājumu mācīties Bībeli. Uzzinājusi, kāpēc Jehova radīja dzīvību un kāpēc mira Jēzus, es sapratu, ka dzīvei ir jēga. (Jāņa 3:16; Romiešiem 5:12, 18, 19.) Evolūcijas mācība savulaik bija izkropļojusi manu domāšanu, bet es izjutu lielu atvieglojumu, kad uzzināju, ka slimības un nāve neietilpa Dieva sākotnējā nodomā. Tagad es ar prieku stāstu citiem, ka drīz Dievs novērsīs visas slimības.”

[Attēli]

Helēna Baueisa, medicīnas darbiniece, kas strādājusi ar skolēniem Nīderlandē

[Attēli 9. lpp.]

Ārsts Lūka, kas uzrakstījis vairākas Bībeles grāmatas, bija kopā ar apustuli Pāvilu, kad tas izdziedināja Publija tēvu un cēla augšā no mirušajiem Eutihu

[Attēli 10. lpp.]

Dr. Džons Šillers, ASV

[Attēli 10. lpp.]

Dr. Kristers Renvals, Somija