Kas notiek pasaulē

Eiropas vīrieši nododas skaistumkopšanai

”Pēdējos piecos gados laiks, ko vīrieši veltī skaistumkopšanai, ir pieaudzis līdz 3,1 stundai nedēļā (salīdzinājumam — sievietes sevis pošanai veltī vidēji tikai 2,5 stundas nedēļā),” vēstīja Londonas laikraksts The Daily Telegraph. Pieaugusī interese par savu ārējo izskatu atspoguļojas aizvien lielākajā pieprasījumā pēc vīriešiem domātiem ādas un matu kopšanas līdzekļiem un personiskās higiēnas precēm — ”pērn vīrieši šādiem pirkumiem iztērēja 13,6 miljardus mārciņu [13,3 miljardus latu], un ir gaidāms, ka 2008. gadā skaistumkopšanai viņi izlietos jau 16,1 miljardu mārciņu”. Kāda vīriešu skaistumkopšanas salona pārstāve laikrakstam stāstīja: ”Mūsu uzņēmumam klājas ļoti labi, jo ir klienti, kas regulāri tērē līdz pat 200 mārciņām par sejas kopšanu, manikīru un pedikīru.” Turklāt, kā bija minēts laikrakstā, ”tagad 60 procentu odekolonu pērk paši vīrieši, nevis viņu draudzenes vai sievas”.

 Pārāk daudz diplomētu speciālistu

”Augstskolas diploms vairs negarantē, ka dabūsiet darbu,” teikts Meksikas laikrakstā El Universal. Kādā nesen veiktā pētījumā atklājās, ka Meksikā ”no 1991. gada līdz 2000. gadam 40 procenti diplomētu speciālistu bija spiesti strādāt nozarē, kas nav saistīta ar viņu specialitāti”. Tas nozīmē, ka apmēram 750 tūkstoši cilvēku ar universitātes diplomu strādāja darbu, kurā augstskolas izglītība nav vajadzīga, piemēram, par ”telefonu operatoriem, autovadītājiem, iluzionistiem, klauniem un bārmeņiem”. Pētījuma autori lēsa, ka 2006. gadā Meksikā savā profesijā nevarēs strādāt 131 tūkstotis administratoru, 100 tūkstoši grāmatvežu, 92 tūkstoši datorinženieru, 92 tūkstoši sākumskolas skolotāju un 87 tūkstoši juristu.

Ķīnā velosipēdus aizstāj automobiļi

Turpinoties Ķīnas ekonomiskajai izaugsmei, aizvien vairāk ķīniešu pārvietojas ar automašīnu, nevis ar velosipēdu. Piemēram, vairs tikai 25 procenti Pekinas iedzīvotāju lielākoties brauc ar velosipēdu, bet tikai pirms 10 gadiem tādu bija veseli 60 procenti. ”Pekinā vien automašīnu skaits ik gadu pieaug par vairāk nekā 400 tūkstošiem,” teikts Kanādas laikrakstā The Toronto Star. Tāpēc ”vidējais ātrums, ar kādu [šajā pilsētā] brauc automašīnas, ir tikai 12 kilometri stundā”. Žurnālā National Geographic bija rakstīts, ka Ķīnā 2003. gadā ”sekmīgi uzņēmumu darbinieki iegādājās vairāk nekā 2 miljonus automašīnu — par 70 procentiem vairāk nekā 2002. gadā”. Tā kā aizvien vairāk ķīniešu uz darbu brauc nevis ar velosipēdu, bet ar automašīnu, ”Ķīna naftas patēriņa ziņā droši vien jau ir pārspējusi Japānu un ir ierindojusies otrajā vietā pasaulē”, bija piebilsts minētajā žurnālā. Tomēr, kā liecina aprēķini, Ķīnā joprojām ir kādi 470 miljoni velosipēdu.

Iesaka lasīt priekšā pat jaundzimušajiem

”Lasīšana priekšā tik spēcīgi iespaido bērnu turpmāko dzīvi, ka speciālisti iesaka vecākiem sākt to darīt jau tad, kad bērnu vecums vēl ir mērāms stundās,” bija rakstīts The Toronto Star. Dr. Ričards Goldblūms, kas pirms diviem gadiem Kanādā vadīja pirmo projektu, kura mērķis bija veicināt lasīšanu priekšā zīdaiņiem, sacīja: ”Mēs esam novērojuši, ka bērni jau agrīnā zīdaiņa vecumā pievērš uzmanību, ja kāds viņiem lasa priekšā. Viņi patiešām klausās.” Pētījumā bija uzsvērts, ka jau no pašas mazotnes ir jādod bērniem grāmatas, jo tā paplašinās viņu vārdu krājums un tiek veicināta lasītprasmes apgūšana. Kā bija teikts laikrakstā, ”mazuļi nav jāspiež lasīt — viņiem jāļauj iepazīties ar labu valodu un jādzird daudz vārdu, lai viņi iegūtu vārdu krājumu, sāktu pazīt burtus un izšķirt skaņas un tā ar laiku iemācītos lasīt”.

Neaizsargātās sugas izzūd

Pēdējos gados dabas aizsardzības organizācijām ir izdevies aizsargāt dabu vairāk nekā 10 procentos planētas virsmas, bija teikts Peru laikrakstā El Comercio. Kaut arī tas ir liels sasniegums, tomēr ”vismaz 300 nopietni apdraudēto putnu, zīdītāju, bruņurupuču un abinieku sugu” ir pilnībā neaizsargātas. Gustavu Fonseka, viens no vides aizsardzības organizācijas Conservation International viceprezidentiem, atzina, ka pašreizējie mērķi dabas aizsardzībā ir ”politiski pievilcīgi”, bet ar tiem nepietiek. ”Mums jādomā, kā aizsargāt dabu tajās vietās, kur apdraudētās endēmiskās sugas ir sastopamas vislielākajā koncentrācijā,” viņš norādīja. Laikrakstā bija atzīmēts, ka apdraudēto sugu stāvokli vēl vairāk pasliktina nelegālā tirdzniecība ar tām, un apjomīgāka par šo tirdzniecību pasaulē ir tikai nelegālā narkotiku un ieroču tirdzniecība. Gandrīz puse dzīvnieku, ko pārdod starptautiskajā melnajā tirgū, nāk no Dienvidamerikas mežiem.

Dzērieni ar slepus pievienotām reibinošām vielām

Austrālijā ”līdz pat pieciem cilvēkiem dienā tiek seksuāli izmantoti pēc tam, kad viņi kafejnīcā, klubā vai viesībās ir iedzēruši dzērienu, kam slepus pievienota kāda reibinoša viela”, par šādu biedējošu faktu bija rakstīts Austrālijas laikrakstā The Australian. Cilvēkam nezinot, viņa dzērienam tiek pievienots alkohols vai narkotikas. Dažas narkotikas ir bez krāsas, garšas un smaržas. Dažreiz pēc glāzes iztukšošanas cilvēku pārņem apjukums, citos gadījumos upuris vairs nespēj pakustēties un pat zaudē samaņu, un ir bijuši arī nāves gadījumi. Plašā Austrālijas Kriminoloģijas institūta pētījumā bija konstatēts, ka ”ik gadu aptuveni 4500 cilvēku cieš no tā, ka viņu dzērienam ir bijusi pievienota kāda reibinoša viela, un 40 procentos gadījumu tam seko seksuāla varmācība”, bija teikts laikrakstā. Kad vielas iedarbība ir beigusies, upuri reizēm pat neatceras, kas ar viņiem noticis.

Cerība planētas ozona slānim?

”Freonu daudzums atmosfērā beidzot sāk samazināties,” bija rakstīts žurnālā ECOS, ko izdod Austrālijas Zinātniskās un rūpnieciskās pētniecības organizācija. Atmosfērā nonākušie freoni bojā ozona slāni, kas aizsargā zemeslodi. Vairāk nekā 50 gadu freonu daudzums augšējos atmosfēras slāņos nemitīgi pieauga, un tā turpinājās līdz pat 2000. gadam. Sākot ar 2000. gadu, freonu koncentrācija ”samazinās par apmēram vienu procentu gadā”, bija teikts ECOS, un tas ”ļauj cerēt, ka gadsimta vidū caurums ozona slānī būs izzudis”. Tomēr šīs ķīmiskās vielas joprojām nodara postu. Žurnālā bija rakstīts: ”Kaut arī freonu daudzums atmosfērā samazinās, šogad ozona caurums virs Antarktikas.. sasniedza gandrīz 29 miljonus kvadrātkilometru, kas ir trīsreiz vairāk par Austrālijas teritoriju.”