Kas notiek pasaulē

Radiniet bērnus pie lasīšanas

”Ir novērots, ka bērniem, kuru vecākiem ir labi lasīšanas paradumi, arī ļoti patīk lasīt,” Meksikas laikrakstā Reforma norādīja neirolingvistikas speciāliste Beatrise Gonsalesa Ortunjo. Tā kā bērnu spējas mācīties ir patiesi apbrīnojamas, viņu interesi par lasīšanu var sākt veicināt jau tad, kad viņi vēl nepazīst burtus. Piemēram, bērnam priekšā var lasīt stāstus, kas palīdz attīstīt iztēli. Vecākiem, kas grib jau no mazotnes radināt bērnus pie lasīšanas, laikrakstā bija doti šādi ieteikumi: ”Apsēdieties kaut kur kopā.. Ļaujiet bērniem pāršķirt lapas, pārtraukt jūs, kad viņi to vēlas, un uzdot jautājumus.. Lūdziet, lai viņi pastāsta par priekšmetiem un tēliem, kas minēti stāstā.. Atbildiet uz visiem viņu jautājumiem.. Pastāstiet, kā lasītais saistās ar to, ko bērni paši ir pieredzējuši.”

 Ziloņi un sarkanie pipari

Āfrikas dabas parkos dzīvojošo ziloņu nodarītais kaitējums ir izraisījis ne mazums nesaskaņu starp zemniekiem un dabas aizsardzības aktīvistiem. Žogi, ugunskuri un bungu rībināšana nav spējusi atturēt ziloņus no sirojumiem ārpus parka robežām. Milzīgie dzīvnieki ir izpostījuši laukus un pat saminuši cilvēkus. Taču beigu beigās ir atrasts efektīvs pretlīdzeklis — sarkanie pipari. Kā ziņo Dienvidāfrikas laikraksts The Witness, tajās vietās pie parka robežām, kur tiek audzēti sarkanie pipari, ziloņi riebumā novēršas un dodas atpakaļ, jo dzīvniekus ”atbaida šī auga smarža”. Atvieglojumu izjūt gan parka darbinieki, kuriem vairs nav ”jānopūlas, lai sadzītu ziloņus atpakaļ parka teritorijā”, gan vietējie zemnieki, kuru lauki daudz lielākā mērā nekā agrāk ir pasargāti no milzeņu sirojumiem. Turklāt sarkano piparu audzēšana var būt diezgan ienesīga.

Īsziņas neļauj gulēt

”Īsziņu sūtīšana traucē gulēt daudziem gados jauniem cilvēkiem,” rakstīts Vācijas medicīniskā biļetenā Apotheken Umschau. Lēvenes universitātes (Beļģija) pārstāvji aptaujāja 2,5 tūkstošus jauniešu vecumā no 13 līdz 16 gadiem, lai noskaidrotu, cik bieži viņu miegu traucē atsūtītās īsziņas un cik ļoti viņi jūtas noguruši. Desmit procenti aptaujāto atzina, ka īsziņu dēļ mostas no miega vismaz reizi nedēļā, bet trīs procenti — katru nakti. Viens no šī pētījuma autoriem atzina, ka ”mobilajiem telefoniem ir arvien lielāka ietekme uz jauniešu miega kvalitāti”. ”Vecākiem būtu jāparūpējas, lai viņu bērnu tālrunis pa nakti būtu izslēgts,” ieteikts biļetenā.

Kā zivis peld pret straumi

Kā vēstī žurnāls Science, strauta foreles un citu sugu zivis, peldot pret straumi, prasmīgi izmanto ūdens virpuļveida jeb turbulento kustību, kas veidojas krāčainos upju posmos. Kāda pētījuma gaitā noskaidrojās, ka zivis, mainīdamas sava ķermeņa stāvokli un pielāgodamās ūdens virpuļu kustībai, var virzīties pret straumi ar samērā mazu piepūli, pat bez savu galveno peldēšanas muskuļu palīdzības, stāstīts žurnālā New Scientist. ”Mutuļojošā ūdenī šāds paņēmiens ļauj virzīties uz priekšu ar minimālu spēku patēriņu,” secināja viens no pētījuma autoriem, Hārvarda universitātes biomehānikas speciālists Džordžs Lauders. ”Lai izmantotu ūdens virpuļveida kustību, zivis īpašā veidā izliec savu ķermeni un peld pret straumi gluži tāpat kā burinieks, kas kuģo pret vēju,” rakstīts New Scientist.

Vecu cilvēku ieguldījums

”Sabiedrībā galvenā uzmanība parasti tiek pievērsta izdevumiem, kas ir saistīti ar pensionāru sociālo nodrošināšanu, bet būtu svarīgi ņemt vērā arī to, cik daudz laba citiem izdara vecie ļaudis un cik daudz naudas palīdz ietaupīt viņu nesavtīgie pūliņi,” norādīts Austrālijas Ģimenes pētījumu institūta sagatavotajā ziņojumā. ”Padzīvojušu cilvēku palīdzība ir ļoti noderīga tajās jomās, kurās reti tiek izmantots algots darbaspēks.” Pētījuma gaitā noskaidrojās, ka ”austrālieši, kas ir vecāki par 65 gadiem, bez atalgojuma padara darbu, kura vērtība naudas izteiksmē sasniedz 39 miljardus Austrālijas dolāru (gandrīz 16 miljardus latu) gadā”. Šis brīvprātīgais darbs sevī ietver bērnu pieskatīšanu, rūpes par saslimušiem pieaugušajiem un dažādus mājas darbus. Pēc pētījuma autoru domām, veco ļaužu nesavtīgie pūliņi ”sabiedrībai ir ļoti nozīmīgi”, un to vērtību nevar izmērīt vienīgi naudas izteiksmē.

Vecākā iespiestā grāmata

Kā vēstī BBC News, Britu bibliotēkā tagad atrodas vecākā iespiestā grāmata pasaulē. Ar mūsu ēras 868. gadu datētais budistu dokuments, kas 1907. gadā tika atrasts kādā alā Dunhvaņas pilsētā, ir nosaukts par Dimanta sutru. ”Tas ir pelēka papīra rullis, apdrukāts ar ķīniešu hieroglifiem un aptīts ap koka nūju,” bija teikts BBC pārraidē. Šī grāmata un citi atrastie dokumenti, domājams, ir ”daļa no senas bibliotēkas, kas tika paslēpta šajā alā ap mūsu ēras 1000. gadu”. Pagāja vairāki gadsimti, kamēr Eiropā tika izgudrota pirmā iespieddarbu mašīna, ziņo BBC News, ”bet Ķīnā papīra izgatavošana un grāmatu iespiešana jau bija plaši izplatīta”.

Troksnis palēnina reakciju

”Jo skaļāks troksnis, jo lēnāka ir jūsu reakcija,” teikts Kanādas laikrakstā The Toronto Star. Memoriālās universitātes (Ņūfaundlenda, Kanāda) zinātnieks Dveins Batons ir pētījis, kā cilvēku spēju tikt galā ar fiziskiem un intelektuāliem uzdevumiem ietekmē dažāda skaļuma troksnis. Zinātnieks konstatēja, ka birojiem raksturīgais trokšņu līmenis (53 decibeli) palēnina reakcijas laiku par 5 procentiem, bet rūpnieciskā līmeņa troksnis (95 decibeli) — par 10 procentiem. Kaut gan šī aizkavēšanās ir samērā niecīga, ”braucot ar automašīnu, tai var būt būtiska nozīme”. Pat ja reakcijas laiks samazinātos tikai par 0,035 sekundēm, tas var izšķirt, vai ceļu satiksmes negadījums notiks vai ne, apgalvo D. Batons.

Baznīcu slēgšana

Katoļu baznīcas Bostonas arhibīskapija ir paziņojusi, ka slēgs 65 no 357 draudzēm jeb gandrīz piekto daļu no to kopskaita. 60 baznīcas un 120 citas ēkas tiks pārdotas. Laikrakstā The New York Times šis lēmums bija skaidrots ”ar baznīcu apmeklētāju skaita samazināšanos un līdzekļu trūkumu, ko lielā mērā veicināja daudzie gadījumi, kad garīdznieki tika apsūdzēti bērnu seksuālā izmantošanā”. Laikrakstā bija citēti Notrdamas universitātes Amerikas katolicisma pētījumu centra direktora Skota Eplbija vārdi. Viņš atzina, ka ”skandāla dēļ arhibīskapijas ienākumi ir būtiski sarukuši” un tā vairs nespēj uzturēt daudzas baznīcas.