Ko savaldīt ir grūtāk: zirgu vai mēli?
Ko savaldīt ir grūtāk: zirgu vai mēli?
”Zirgu.. sakopj kaujas dienai,” rakstīja senās Izraēlas gudrais ķēniņš Salamans. (Salamana Pamācības 21:31.) Daudzu senatnes kauju iznākumu ir izšķīris jātnieku karaspēks. Un kopš seniem laikiem zirgu savaldīšanai un vadīšanai tiek izmantoti iemaukti.
Iemaukti, teikts Latviešu valodas vārdnīcā, ir ”rīks (no siksnām vai cita materiāla), ko uzmauc dzīvniekam galvā vieglākai vadīšanai”. Senatnē lietotie iemaukti bija nenovērtējami zirgu pieradināšanā un vadīšanā, un tie daudz neatšķīrās no iemauktiem, ko lieto mūsdienās.
Salamana tēvs, ķēniņš Dāvids, netieši norādīja uz to, cik svarīgi ir iemaukti, kad rakstīja: ”Neesiet kā zirgi, kā mūļi, kam nav saprašanas, kam iemaukti un laužņi jāliek mutē.” (Psalms 32:9.) Kad zirgs bija pieradināts, tas varēja kļūt par uzticamu biedru. Piemēram, Maķedonijas Aleksandrs bija tik ļoti iemīļojis savu zirgu Bucefalu, ka nosauca tā vārdā kādu Indijas pilsētu.
Cilvēki gadu tūkstošiem ir veiksmīgi savaldījuši zirgus, turpretī ar savu nepilnīgo tieksmju savaldīšanu viņiem ir gājis daudz grūtāk. ”Mēs visi daudzējādi klūpam,” teica kristiešu māceklis Jēkabs. ”Ja kāds vārdā neklūp, tas ir pilnīgs vīrs, spējīgs savaldīt savu miesu.” (Jēkaba 3:2.) Tiešām, kurš no mums var apgalvot, ka nekad nav izteicis nevienu neapdomīgu, dzēlīgu vai dusmīgu vārdu?
Vai ir vērts pūlēties, lai savaldītu mūsu nepaklausīgo mēli, kuru ”neviens cilvēks nevar savaldīt”? (Jēkaba 3:8.) Cilvēki ir gatavi veltīt laiku un pūles, lai iejātu zirgu, jo viņi zina, ka apmācīts dzīvnieks noteikti būs noderīgs. Kaut ko līdzīgu var teikt par mūsu mēli: jo labāk mēs mācēsim valdīt pār to, jo noderīgāka tā būs.
Apdomīgi vārdi var mierināt un iedrošināt mūsu draugus, darbabiedrus un radus. (Salamana Pamācības 12:18.) Šādi vārdi var padarīt citu cilvēku dzīvi daudz patīkamāku. Turpretim, ja mēle netiek savaldīta, tā var sagādāt nelaimi. ”Kas.. valda mēli, tas pasargāts no likstām,” teikts Bībelē. (Salamana Pamācības 21:23, VDP.) Jo labāk mums izdodas savaldīt mēli, jo vairāk mēs palīdzam gan sev, gan tiem, kas mūs klausās. *
[Zemsvītras piezīme]
^ 7. rk. Interesanti, ka Bībelē ir norādīts uz ciešu saistību starp kristiešu runas veidu un kalpošanu Dievam. Tajā ir sacīts: ”Ja kāds šķietas Dievam kalpojam un nesavalda savu mēli, bet maldina savu sirdi, tā kalpošana ir velta.” (Jēkaba 1:26.)
[Attēls 31. lpp.]
Maķedonijas Aleksandrs
[Norāde par autortiesībām]
Alinari/Art Resource, NY