Kāpēc laulību uzskatīt par svētu?
Bībeles viedoklis
Kāpēc laulību uzskatīt par svētu?
PĒC visa spriežot, lielākā daļa cilvēku piekrīt domai, ka laulība ir svēta. Bet kāpēc tik daudzas laulības tiek šķirtas? Ir cilvēki, kas laulību uzskata tikai par romantisku solījumu, savukārt citiem tā nav nekas vairāk kā juridiska vienošanās, taču ar šādiem uzskatiem ir viegli solījumus ņemt atpakaļ un padoties, līdzko kaut kas nenotiek tā, kā bija iecerēts.
Kāds ir Dieva viedoklis par laulības iekārtojumu? Atbilde uz šo jautājumu ir atrodama viņa Rakstos, Bībelē, kur Vēstulē ebrejiem, 13. nodaļas 4. pantā, ir teikts: ”Laulība lai ir visiem godā.” Grieķu valodas vārds, kas šeit tulkots ”godā”, ietver domu par kaut ko dārgu un cienījamu. Ja mēs kaut ko augstu vērtējam, mēs cenšamies to saglabāt un uzmanāmies, lai pat nejaušības pēc to nepazaudētu. Tādu pašu attieksmi pelna arī laulības iekārtojums. Kristiešiem laulība jāuzskata par godājamu — par kaut ko ļoti vērtīgu, ko viņi vēlas rūpīgi sargāt.
Dievs Jehova izveidoja laulību, lai tā būtu svēta divu cilvēku savienība. Bet kā mēs varam apliecināt, ka raugāmies uz laulību tāpat kā viņš?
Mīlestība un cieņa
Ja dzīvesbiedri vēlas turēt cieņā laulības iekārtojumu, viņiem ar cieņu ir jāizturas vienam pret otru. (Romiešiem 12:10.) Apustulis Pāvils pirmā gadsimta kristiešiem rakstīja: ”Katram no jums būs savu sievu mīlēt kā sevi pašu, bet sieva lai jūt bijību pret savu vīru.” (Efeziešiem 5:33.)
Pat ja kādreiz rodas situācijas, kad kristieša dzīvesbiedra rīcībā neizpaužas ne mīlestība, ne cieņa, kristietim šīs īpašības ir jāparāda. Pāvils rakstīja: ”Cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties par otru; tāpat kā mūsu Kungs jums piedevis, piedodiet arī jūs.” (Laiks un uzmanība
Laulātie, kas savu savienību uzskata par svētu, veltī laiku viens otra fizisko un emocionālo vajadzību apmierināšanai. To vidū ir arī dzīvesbiedra intīmās vajadzības. Bībelē ir teikts: ”Vīrs lai izpilda savu pienākumu pret sievu un sieva pret vīru.” (1. Korintiešiem 7:3.)
Diemžēl reizēm dzīvesbiedri nolemj, ka vīram uz kādu laiku ir jādodas prom, lai nopelnītu vairāk naudas, un gadās, ka negaidītu apstākļu dēļ vīra prombūtne ieilgst. Šī iemesla dēļ laulībā var rasties situācija, kuras iznākums dažkārt var būt laulības pārkāpšana un šķiršanās. (1. Korintiešiem 7:2, 5.) Tāpēc daudzi kristiešu pāri labāk atsakās no iespējas uzlabot materiālo stāvokli nekā riskē ar savu laulību, kuru viņi uzskata par svētu.
Kad rodas problēmas
Kristieši, kas godā savu laulību, nesteidzas dzīvot atsevišķi vai šķirties, tiklīdz viņu attiecībās rodas kādas grūtības. (Maleahija 2:16; 1. Korintiešiem 7:10, 11.) Jēzus sacīja: ”Ikviens, kas no savas sievas šķiras, izņemot netiklības gadījumu, tas viņu spiež laulību pārkāpt; un, ja kas atšķirtu precē, tas pārkāpj laulību.” (Mateja 5:32, LB-65r.) Ja nepastāv uz Bībeli balstīts iemesls šķirties vai dzīvot atsevišķi, tad, pieņemot šādu lēmumu, dzīvesbiedri dara negodu savai laulībai.
Par mūsu attieksmi pret laulības iekārtojumu liecina arī tas, kādus padomus mēs dodam cilvēkiem, kuru laulībā pastāv nopietnas problēmas. Vai mēs, daudz nedomādami, iesakām viņiem dzīvot atsevišķi vai šķirties? Tiesa, var būt situācijas, kad ir pamats dzīvot atsevišķi, piemēram, ja dzīvesbiedrs izturas ļoti nežēlīgi vai stūrgalvīgi atsakās gādāt par ģimeni. * Un, kā jau bija minēts, Bībelē ir atļauts šķirties tikai tad, ja dzīvesbiedrs ir pārkāpis laulību. Tomēr pat šādās situācijās mēs nedrīkstētu ietekmēt citu cilvēku lēmumu. Galu galā no pieņemtā lēmuma būs atkarīga nevis mūsu, bet viņu turpmākā dzīve. (Galatiešiem 6:5, 7.)
Izvairieties no nenopietnas attieksmes pret laulību
Dažviet cilvēki aizvien biežāk laulību izmanto par līdzekli uzturēšanās atļaujas saņemšanai citā valstī. Parasti attiecīgās valsts iedzīvotājam tiek piedāvāta samaksa, lai varētu ar viņu noslēgt laulību. Bieži šādi pāri dzīvo atsevišķi un pat neuztur savā starpā draudzīgas attiecības. Kad kārotā uzturēšanās atļauja ir iegūta, viņi šķiras. Pēc viņu domām, viņu laulība nav nekas vairāk kā lietišķs darījums.
Taču Bībele neatbalsta šādu nenopietnu attieksmi pret laulību. Lai ar kādiem motīviem cilvēki stātos laulībā, viņi noslēdz svētu savienību, ko Dievs uzskata par spēkā esošu. Viņi ir vīrs un sieva, un arī uz viņiem attiecas Bībeles likumi par to, kādā gadījumā viņi drīkst šķirties un līdz ar to iegūt tiesības apprecēties ar kādu citu. (Mateja 19:5, 6, 9.)
Tāpat kā jebkura nopietna mērķa sasniegšanai, arī labas laulības izveidošanai ir nepieciešamas pūles un neatlaidība. Cilvēki, kas nenovērtē laulības svētumu, ir gatavi viegli padoties vai arī zaudē visas cerības padarīt savu laulību laimīgu. Savukārt tie, kuru acīs laulība ir svēta, zina, ka Dievs vēlas, lai viņi paliktu kopā. (1. Mozus 2:24.) Tāpat viņi saprot, ka, stiprinādami savstarpējās saites, viņi godina laulības iekārtojuma izveidotāju — Dievu Jehovu. (1. Korintiešiem 10:31.) Šāda attieksme viņus pamudina sargāt savu laulību un pūlēties to padarīt laimīgu.
[Zemsvītras piezīme]