Demogrāfija, Bībele un nākotne

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA ZVIEDRIJĀ

CILVĒKU skaits pasaulē 20. gadsimtā ir pieaudzis no 1,65 līdz pat 6 miljardiem. Vai arī turpmāk zemeslodes iedzīvotāju skaits augs tikpat strauji, un vai šajā tūkstošgadē ir gaidāms jauns demogrāfiskais sprādziens? Atbildes uz šādiem sarežģītiem jautājumiem cenšas noskaidrot zinātnes nozare, ko sauc par demogrāfiju.

Kā skaidrots kādā vārdnīcā, demogrāfija ir zinātnes nozare, kas pētī iedzīvotāju skaitu, izvietojumu, apdzīvotības blīvumu un iedzīvotāju dabisko kustību. Demogrāfi īpašu uzmanību pievērš trim faktoriem, kas visbūtiskāk ietekmē demogrāfisko situāciju, — dzimstībai, mirstībai un migrācijai.

Vēsturiskā demogrāfija pētī iedzīvotāju skaitu un tā izmaiņas pagātnē. Šīs nozares speciālisti cenšas pēc iespējas vairāk uzzināt par senajām civilizācijām, rūpīgi pētot rakstiskās liecības, senu celtņu drupas, apbedījumus un citus materiālās kultūras pieminekļus. Vēsturiskā demogrāfija tikai daļēji balstās uz faktiem, liela nozīme tajā ir minējumiem. Izdevumā Atlas of World Population History atzīts: ”Vēsturiskās demogrāfijas speciālistu hipotēzes šīs nozares pašreizējā attīstības stadijā nav pārbaudāmas, un tāpēc nav iespējams  noteikt, cik tās ir pareizas.” Kaut arī tā, šīs hipotēzes interesē tos, kas pētī Bībeli. Bieži vien demogrāfu pieņēmumi saskan ar Bībelē teikto.

Cilvēku skaita pieaugums pēc plūdiem

Bībelē stāstīts, ka Noas laika plūdos izglābās tikai astoņi cilvēki. Pēc dažu demogrāfu pieņēmuma, aptuveni 1400 gadu vēlāk zemes iedzīvotāju skaits bija sasniedzis 50 miljonus. Vai bija iespējams šāds pieaugums — no 8 cilvēkiem līdz aptuveni 50 miljoniem cilvēku 1400 gadu laikā?

Minētais skaits — 50 miljoni — ir tikai pieņēmums. Tomēr ir interesanti pievērst uzmanību tam, kas teikts Bībelē, 1. Mozus grāmatas 9. nodaļas 1. pantā: ”Dievs svētīja Nou un viņa dēlus un sacīja: ”Augļojieties, vairojieties un piepildiet zemi.”” Tālāk, 1. Mozus grāmatas 10. un 11. nodaļā, var lasīt par 70 dzimtām, kas bija cēlušās no Noas dēliem — Šema, Hama un Jafeta. 11. nodaļā ietverti Šema pēcnācēja Ābrahāma raduraksti pa vīriešu līniju, kas sākas ar Šemu, un par minētajiem vīriešiem ir teikts, ka viņi ”dzemdināja dēlus un meitas”. Šajā laikā, iespējams, bija vērojama augsta dzimstība, un tas bija saskaņā ar Dieva nodomu ”piepildīt zemi”.

Kāds bija mirstības līmenis? Jau minētajās 1. Mozus grāmatas nodaļās ir aprakstīts, ka vairākus gadsimtus pēc plūdiem cilvēki dzīvoja ļoti ilgi. * Kad pastāv augsta dzimstība un zema mirstība, iedzīvotāju skaits strauji aug.

Izraēlieši Ēģiptē

Daudziem demogrāfiem ir skeptiska attieksme pret to, kas Bībelē stāstīts par izraēliešu skaita straujo pieaugumu, ko tie pieredzēja, dzīvodami Ēģiptē. Bībelē teikts, ka, neskaitot Jēkaba dēlu sievas, ”visa Jēkaba nama dvēseļu skaits, kas nogāja uz Ēģipti, bija septiņdesmit”. (1. Mozus 46:26, 27.) Taču, kad izraēlieši pēc 215 gadiem atstāja Ēģipti, viņu bija ”kādi seši simti tūkstošu vīru bez bērniem”. (2. Mozus 12:37.) Ja pierēķina klāt arī sievietes un bērnus, iznāk, ka Ēģipti atstāja aptuveni trīs miljoni izraēliešu! Vai šāds tautas pieaugums bija iespējams?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, uzmanīgi jāizlasa, kas Bībelē teikts par izraēliešu skaitlisko pieaugumu Ēģiptē. Tur var lasīt: ”Israēla bērni vairojās ļoti lieliem pulkiem un pieņēmās varā ļoti lielā mērā, tā ka zeme bija ar tiem pilna piepildīta.” Izraēliešu skaita pieaugums tajā laikā bija tiešām neparasts. (2. Mozus 1:7.)

Interesanti atzīmēt, ka ļoti strauja iedzīvotāju skaita palielināšanās daudzviet ir bijusi vērojama arī mūsdienās, piemēram, 20. gadsimta 80. gados Kenijā. Taču izraēliešu skaita pieaugums bija īpašs ar to, ka tas turpinājās ilgu laiku.

Bībelē minēts vēl kāds iemesls, kas sekmēja izraēliešu skaita straujo palielināšanos. Dzīvojot Ēģiptē, viņiem nebija jāpieredz pārtikas trūkums. Pastāvot ilgstošam badam, mirst daudz cilvēku spēka gados, tāpēc dzimstība samazinās. Taču, kā rakstīts Bībelē, izraēliešiem bija pārtikas pārpilnība. Kad Jāzepa ģimenes locekļi ieradās Ēģiptē, faraons Jāzepam sacīja: ”Vislabākajā zemes daļā lai apmetas tavs tēvs un tavi brāļi — Gošenes zemē.” (1. Mozus 47:6.) Pat pēc tam, kad izraēlieši bija kļuvuši par ēģiptiešu vergiem, viņiem acīmredzot bija pietiekami daudz pārtikas. Pēc atbrīvošanas no verdzības izraēlieši kavējās atmiņās par maizi, zivīm, gurķiem, melonēm,  lokiem, sīpoliem, ķiplokiem un gaļu, ko viņi bija ēduši verdzības gados. (2. Mozus 16:3; 4. Mozus 11:5.)

Pirmajā gadsimtā

Demogrāfu pētījumi var vairot mūsu sapratni par to, kas stāstīts Kristiešu grieķu rakstos. Piemēram, izlasot, ka Jēzus saviem sekotājiem pavēlēja ”darīt par mācekļiem visas tautas”, varētu rasties jautājums: cik apjomīgs bija šis uzdevums? (Mateja 28:19.) Cik cilvēku pirmajā gadsimtā dzīvoja Romas impērijā? Kā uzskata vairāki speciālisti, Romas impērijas iedzīvotāju skaits varēja būt aptuveni 50 līdz 60 miljoni. Ja viņu aprēķini ir pareizi, agrīnos kristiešu sludinātājus gaidīja milzīgs darbs!

Lasot Kristiešu grieķu rakstus, var uzzināt, ka apustulis Pēteris devās tālā ceļā uz Babilonu, lai tur sludinātu labo vēsti. (1. Pētera 5:13.) Kāpēc viņš devās tieši uz Babilonu? Atbildi var atrast Jaunajā britu enciklopēdijā, kur teikts: ”Galvenie ebreju apdzīvotie centri ārpus Palestīnas bija Sīrijā, Mazāzijā, Babilonā un Ēģiptē, un katrā no minētajām vietām, saskaņā ar aprēķiniem, dzīvoja vismaz miljons ebreju.” Tā kā Pēteris bija saņēmis uzdevumu sludināt tieši ebrejiem, bija loģiski, ka viņš devās uz Babilonu, kas bija viens no jūdaisma centriem. (Galatiešiem 2:9.) Tā kā tur dzīvoja daudz ebreju, viņam, jādomā, darba netrūka.

Ko sola nākotne?

Kā redzams, demogrāfi interesējas par noteiktiem vēstures aspektiem. Bet kādas ir viņu nākotnes prognozes? Daudzi raugās nākotnē ar zināmām bažām. Vai šajā gadu tūkstotī būs vērojams demogrāfiskais sprādziens? Neviens to skaidri nezina. Tā kā dzimstības līmenis daudzās valstīs pazeminās, daļa speciālistu paredz, ka pasaules iedzīvotāju skaits stabilizēsies.

Tomēr ne visi demogrāfi piekrīt šādam uzskatam. Izdevumā Population Today sacīts: ”Mūsdienās iedzīvotāju skaita pieauguma ziņā pastāv divas dažādas ”pasaules”: vienā ietilpst valstis, kurās vidēji ģimenē nav vairāk par diviem bērniem, bet otrā — tās, kurās dzimstības līmenis ir augstāks. Pirmo ”pasauli” veido Eiropa, Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda, Japāna un vairākas valstis, kas strauji attīstās. [..] Otrā ”pasaule” sevī ietver Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstis, kurās parasti ģimenē ir vairāk nekā divi bērni. Šajās valstīs, kur dzīvo vairāk nekā puse pasaules iedzīvotāju, vidēji katrai sievietei ir četri bērni.”

Tātad daļā valstu iedzīvotāju skaita pieaugums samazinās, bet daļā — palielinās vai arī paliek bez būtiskām izmaiņām. Izdevumā Population Today īsi apkopots, kādas varētu būt nākotnes izredzes: ”Lielākajā daļā attīstības valstu straujš iedzīvotāju skaita pieaugums turpināsies. Tas, kad patiešām beigsies ”demogrāfiskais sprādziens” pasaulē, ir atkarīgs no tā, cik daudz līdzekļu valstis ieguldīs programmās, kas vērstas uz zīdaiņu mirstības līmeņa samazināšanu, sieviešu izglītošanu un ģimenes plānošanu, un cik drīz tas tiks darīts.”

Vai pasaules iedzīvotāju skaits ievērojami pārsniegs pašreizējos sešus miljardus? To rādīs laiks. Taču viens gan ir zināms — Dieva nodoms ir tāds, lai zeme tiktu piepildīta, nevis pārpildīta. (1. Mozus 1:28.) Mums ir pamatots iemesls būt pārliecinātiem, ka, valdot Dieva Valstībai, šis nodoms īstenosies. (Jesajas 55:10, 11.)

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 12. lpp.]

No cilvēkiem, kas pārdzīvoja plūdus, ir cēlusies visa cilvēce, ko šobrīd veido vairāk nekā seši miljardi cilvēku

[Attēls 13. lpp.]

215 gadu laikā izraēliešu skaits pieauga no samērā nedaudz cilvēkiem līdz trim miljoniem cilvēku