Ko mums vēstī Peru neparastās kapenes

ATSKAŅOŠANAS VALODA

Ko mums vēstī Peru neparastās kapenes

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA PERU

PAR jebkuru kultūru daudz ko var uzzināt pēc tās apbedīšanas tradīcijām. Šo faktu spilgti apstiprina Peru, kuras vēsturē neizdzēšamas pēdas atstājušas daudzas kultūras, to vidū Čimu, Naskas, Čačapojas, Koljas, močiku un inku kultūra. Katrai no tām ir bijuši raksturīgi savi apbedīšanas paradumi, kuros ir atspoguļojušies dažādi priekšstati par aizkapa dzīvi.

Gan kapu aplaupītāji, gan zinātnieki, kas ir veikuši izrakumus tūkstošos apbedījumu vietu, ir atraduši labi saglabājušās mirstīgās atliekas, kuras satītas nevērptā kokvilnā vai arī vairākus metrus garos auduma gabalos, no kuriem daudzus grezno krāšņi raksti. Klusā okeāna piekrastes karstajās, sausajās tuksneša smiltīs ir labi saglabājušās tūkstošiem mūmiju.

Vareno kapenes

Močiku kapenēs arheologi ir atklājuši dižciltīgo mirstīgās atliekas kopā ar pasakainu bagātību, ieročiem un varas atribūtiem. Tiem blakus ir apglabāti vēl citi cilvēki, acīmredzot kalpi, kas upurēti, lai aizkapa dzīvē pavadītu savus pavēlniekus. Dažiem no tiem ir amputētas pēdas. Viens no izskaidrojumiem ir tāds, ka tās ir amputētas, lai viņpasaulē kalpi nespētu aizbēgt.

Titikakas ezera apkaimē 3827 metrus virs jūras līmeņa paceļas iespaidīgi akmens torņi, ko dēvē par čuljpām. Šie apbedījumu torņi ir apmēram 12 metrus augsti un pie pamatnes šaurāki nekā augšdaļā. Acīmredzot tajos apglabāja Koljas augstmaņus, pirms šo apvidu iekaroja inki. Dažu torņu sienas rotā iegravēti čūsku, kaķu un pērtiķu attēli, kurus senie peruāņi pielūdza, uzskatīdami tos par pazemes sargiem.

Karahijā, kas atrodas netālu no Čačapojasas, var apskatīt savdabīgus apbedījumus. Uz klinšu radzēm stāv divmetrīgi māla sarkofāgi ar iegrebtām cilvēku sejām, kuriem vēl dažviet ir saglabājusies pirms vairākiem gadsimtiem klātā krāsa. Augstprātīgi sarauktu pieri viņi kā valdnieki noraugās uz zaļo ieleju, kas plešas viņu nedzīvo acu priekšā.

Traģiskas nāves liecības

Nesen Limas piepilsētā arheologi atraka dziļus apbedījumus, kuros uzgāja apmēram 2200 mūmijas, kas bija satītas auduma gabalos. Vīstokļi, ko acīmredzot ir izgatavojuši inki, bija ideālā stāvoklī. Viens no tiem bija 240 kilogramus smags un 1,8 metrus augsts. Tajā izrādījās divu cilvēku mirstīgās atliekas — inku augstmanis, kura iesaiņošanai bija izmantoti 140 kilogrami nevērptas kokvilnas, un bērns, kas, iespējams, piederēja pie augstmaņa ģimenes. Atliek vien minēt, kas tālā senatnē izraisīja šo cilvēku bojāeju.

Ne tik noslēpumaina, bet tikpat traģiska ir to bērnu nāve, kas ir upurēti Andu kalnu dieviem. Iespēju sūtīt savu bērnu uz viņpasauli kā sūtni pie dieviem vecāki, iespējams, uzskatīja par īpašu pagodinājumu. Bērni parasti tika apglabāti kalna virsotnē vai tās tuvumā. Piemēram, kādas meitenes mirstīgās atliekas, kas vairākus gadsimtus bija paslēptas no cilvēku acīm, tika atrastas apmēram 5000 metrus virs jūras līmeņa uz sniegotā Sarasaras kalna Ajakučo departamentā. Upurētie bērni tika ietīti apmetņos, un dažreiz tiem blakus tika novietotas dāvanas, piemēram, mazas zelta vai sudraba lamas figūriņas.

Uz ko balstījās priekšstati par mirušo stāvokli?

Senās Peru civilizācijas nav vienīgās, kuru apbedīšanas rituālu pamatā bija ticība mistiskai pēcnāves dzīvei. Pat modernajās kultūrās dažādos veidos izpaužas interese par pēcnāves dzīvi.

Mūsdienās valda visdažādākie uzskati par dzīvi pēc nāves. Piemēram, daudzi cilvēki tic reinkarnācijai, dvēseļu pārceļošanai, šķīstītavai, ellei, kā arī iespējai sazināties ar mirušajiem. Visu šo uzskatu pamatā ir viena mācība — mācība, ka nāves brīdī nomirst tikai ķermenis un kaut kas nemirstīgs turpina dzīvot. Neviens no šiem uzskatiem nebalstās uz Bībeli. (Salamans Mācītājs 3:18—20; 9:5, 10; Ecēhiēla 18:4.)

Bībelē ir mācīts, ka cilvēks pats ir dvēsele, dzīva mirstīga būtne. (1. Mozus 2:7, LB-65r.) Taču Dieva Rakstos ir arī apliecināts, ka mirušajiem ir brīnišķīgas nākotnes perspektīvas. Tajos ir teikts, ka būs ”taisno un netaisno augšāmcelšanās”. (Apustuļu darbi 24:15.) Bībelē tas ir ne tikai apsolīts, bet arī apstiprināts ar vairākiem aculiecinieku stāstījumiem par tām reizēm, kad cilvēki ir celti augšā. (Jāņa 11:17—47; 1. Korintiešiem 15:3—6.) Cik brīnišķīgas izredzes gaida miljoniem cilvēku, kas ir dzīvojuši vēstures gaitā!

[Attēls 13. lpp.]

Sarkofāgi Karahijā (augšā)

[Norāde par autortiesībām]

[Attēls 13. lpp.]

12 metrus augsti apbedījumu torņi Titikakas ezera apkaimē

[Norāde par autortiesībām]

[Attēli 14. lpp.]

Sasalis meitenes ķermenis, kas tika atrasts augstu Andos

Netālu no Limas arheologi ir atraduši apmēram 2200 mūmijas

[Norādes par autortiesībām]

ATMOSTIETIES!