Kad Kanberā plosījās uguns

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA AUSTRĀLIJĀ

BIJA 2003. gada 18. janvāra rīts, kad Austrālijas galvaspilsētas Kanberas iedzīvotāji pamostoties sajuta savādu svelmi. Rīta saule, ko aizklāja bieza dūmu sega, atgādināja asinssarkanu lodi. Gaiss bija sauss, karsts un smacīgs, ilgstošais sausums bija izkaltējis augus tik sausus kā pergaments. Jau vairākas nedēļas ugunsgrēki postīja plašos eikaliptu mežus, kas auga ap Kanberu.

Pēcpusdienā sauss, brāzmains vējš izraisīja kaut ko neiedomājamu. Liesmas pārsviedās pāri uguns ierobežošanas joslām un strauji izplatījās priežu mežos, kas plešas dienvidrietumos no Kanberas.

Mežu ugunsgrēki

Brīvprātīgais ugunsdzēsējs, vārdā Eliots, stāsta: ”Trijos pēcpusdienā priežu meži aizdegās ar tādu spēku, ka pār mums un visu tuvāko apkārtni krita gailošu ogļu krusa. Bija baisi vērot, kā mums tuvojas 40 metrus augsta uguns siena.” Svelmainā karstuma un stipro vēja brāzmu ietekmē radās milzīga uguns lode, kas draudīgā ātrumā traucās cauri Čepmenas piepilsētai, izraujot kokus ar visām saknēm un nopostot mājas. Elektrības stabi aizdegās un lūza, līdzi noraudami vadus, kas atradās zem sprieguma. Vienas stundas laikā nodega 230 mājas.

Ugunsdzēsēju komandas bija bezspēcīgas postošās stihijas priekšā. Eliots atceras: ”Lai arī cik sāpīgi tas bija, mums vajadzēja izšķirties, kuras mājas mēs vēl mēģināsim glābt un kuras atstāsim liesmām. Taču vēl sāpīgāk bija redzēt, kā izmisuši cilvēki raudādami atgriezās pie gruvešiem, kas bija palikuši pāri no viņu mājām.”

Ugunsgrēku sekas

Ugunsgrēkos gāja bojā četri cilvēki un vairāki simti tika ievainoti. Kāda 36 gadus veca sieviete bija ieskrējusi atpakaļ savā mājā, lai paglābtu fotogrāfijas. Taču ēkas jumts iebruka un iesprostoja viņu ēkā. Diemžēl šo sievieti neizdevās glābt.

Kad vējš un liesmas norima, noskaidrojās, ka uguns ir nopostījusi 530 mājas, atstājot bez pajumtes 2500 cilvēkus. Elektrības līnijas, gāzes vadi un kanalizācijas sistēmas bija nopietni bojātas, tāpēc radās bažas par slimību izplatīšanos. Kanberas slimnīcas intensīvās terapijas nodaļa bija pārpildīta ar cilvēkiem, kam bija elpošanas ceļu problēmas. Diemžēl pa to laiku, kamēr cilvēki devās uz evakuācijas centriem, bezsirdīgi noziedznieki aplaupīja atstātās mājas. Bet bija arī daudz ziņojumu par cilvēku varonību un izpalīdzību. Kaimiņi palīdzēja cits citam, sveši cilvēki glāba dzīvniekus, skolas uzņēma tos, kas bija zaudējuši savas mājas, un brīvprātīgie ugunsdzēsēji glāba citu mājas, kaut arī pašu mājas nodega.

Kā teica premjerministrs Džons Hovards, lai gan koki beigu beigās atkal izaugs un mājas tiks no jauna uzceltas, satricinājums, ko radīja postījumi, dziļi iespiedīsies kanberiešu atmiņā.

[Norāde par attēla autortiesībām 25. lpp.]

AP Photo/Fairfax, Pat Scala