Kā nodrošināt bērnam to, kas viņam nepieciešams

LAIKĀ, kad bērni vēl ir mazi, viņiem ir nepieciešams ļoti daudz uzmanības. Par to, ka daudziem bērnībā tās ir trūcis, var spriest pēc mūsdienu jaunatnes. ”Nekad iepriekš jaunieši nav bijuši tik norobežojušies no savām ģimenēm un tik nepieredzējuši praktisku jautājumu izpratnē un risināšanā,” izteicās kāda zinātniece Kanādas laikrakstā The Globe and Mail.

Kāpēc ir izveidojusies šāda situācija? Varbūt daļēji tas ir izskaidrojams ar informācijas trūkumu par to, cik svarīgi ir veltīt bērnam uzmanību jau kopš viņa nākšanas pasaulē. ”Lai kļūtu par labu māti vai tēvu, ir jāmācās,” paskaidro kāda psiholoģe, kas konsultē jaunās māmiņas no maznodrošinātām ģimenēm. ”Mums ir jāsaprot, ka laiks, ko mēs pavadām kopā ar bērniem, ir kā vērtīgs ieguldījums, kas pēc gadiem bagātīgi atmaksāsies.”

Bērns ir jāsāk mācīt jau kopš zīdaiņa vecuma, turklāt tas jādara nevis reizi pa reizei dažas minūtes, bet regulāri visas dienas garumā. Bērna sekmīga attīstība lielā mērā ir atkarīga no tā, vai vecāki viņam kopš agras bērnības velta pietiekami daudz laika.

Gatavošanās jaunajiem pienākumiem

Lai tiktu galā ar atbildīgajiem pienākumiem, kādus uzliek bērna audzināšana, vecākiem ir nepieciešams sagatavoties bērna piedzimšanai. Jēzus Kristus reiz minēja pamācošu principu, kas palīdz saprast, cik svarīga ir laba sagatavošanās. Viņš sacīja: ”Kuŗš būtu jūsu starpā, kas gribētu celt torni un papriekš neapsēstos, lai aprēķinātu izdevumus?” (Lūkas 14:28.) Izaudzināt bērnu ir daudz sarežģītāk nekā uzcelt torni. Tāpēc uz labu rezultātu var cerēt vienīgi tad, ja šim darbam, ko mēdz dēvēt par projektu 20 gadu garumā, būs izveidots labs ”plāns”.

Pirmkārt, vecāku pienākumiem ir svarīgi sagatavoties psiholoģiski un garīgi. Vācijā izdarītā pētījumā, kurā bija iesaistītas 2000 topošās  māmiņas, noskaidrojās, ka bērni, kurus mātes bija gaidījušas, piedzima gan fiziski, gan emocionāli daudz veselāki par bērniem, kurus mātes nebija gribējušas. Tāpat zinātnieki ir atklājuši, ka sievietēm, kuru laulībā valda strīdi un nesaskaņas, ir par 237 procentiem lielāks risks dzemdēt bērnu ar emocionāliem un fiziskiem traucējumiem nekā sievietēm, kuru laulība ir stabila.

Tātad arī no tēva ir atkarīgs, cik sekmīgi noritēs bērna attīstība. Dr. Tomass Vernijs konstatēja: ”Gandrīz nekas bērna emocionālajam un fiziskajam stāvoklim nenodara tik daudz ļauna kā tēvs, kurš bērna mātes grūtniecības laikā neliekas par viņu ne zinis vai dara viņai pāri.” Kā bieži ir atzīmēts, labākā dāvana, kādu bērns var saņemt, ir tēvs, kas mīl bērna māti.

Ja mātes asinīs raižu vai stresa dēļ ir augsts stresa hormonu līmenis, tas var ietekmēt viņas vēl nedzimušo bērnu, taču par tiešām bīstamām tiek uzskatītas nevis periodiskas negatīvas emocijas vai uztraukumi, bet spriedze, kas izpaužas ilgstoši un spēcīgi. Tomēr vislielākā nozīme, pēc visa spriežot, ir tam, kādas ir topošās mātes jūtas pret savu vēl nedzimušo bērnu. *

Kā rīkoties, ja jūs gaidāt bērnu, bet jūsu vīrs jūs neatbalsta vai arī jums pašai nav nekāda prieka par to, ka kļūsiet māte? Tiesa, mēdz būt apstākļi, kuru dēļ sieviete ar smagu sirdi gaida bērna piedzimšanu. Tomēr vienmēr atcerieties, ka bērns ne pie kā nav vainīgs. Padomāsim, kā šādos nelabvēlīgos apstākļos ir iespējams saglabāt mieru.

Miljoniem cilvēku vērtīgus padomus ir atraduši Dieva Rakstos. Lūk, viens no Bībeles padomiem: ”Jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.” Dzīvojot saskaņā ar šiem vārdiem, jums būs vieglāk sekot arī šim padomam: ”Nezūdaities nemaz,” — jeb, kā teikts citā tulkojumā (JD): ”Neraizējieties ne par ko.” (Filipiešiem 4:6, 7.) Jūs izjutīsiet, ka Radītājs interesējas par jums un ir gatavs jums palīdzēt. (1. Pētera 5:7.)

Pretrunīgas emocijas pēcdzemdību periodā

Dažkārt pirmajās nedēļās pēc dzemdībām jaunās mātes pārņem neizskaidrojamas skumjas un apātija. Pat sievietes, kas ir ļoti gaidījušas sava bērna nākšanu pasaulē, var kļūt nomāktas. Šādas noskaņojuma svārstības nav nekas neparasts. To cēlonis ir pēkšņās hormonālā līmeņa izmaiņas, ko izraisa dzemdības. Smags ir arī jauno pienākumu slogs — bērna barošana, pārtīšana un auklēšana —, kas nedod mātei atslodzi ne uz brīdi.

Kā izteicās kāda māte, viņai bija sajūta, ka viņas bērns raud tikai tāpēc, lai pārbaudītu viņas pacietību. Patiešām nepārsteidz vārdi, ko sacīja kāds bērnu aprūpes speciālists no Japānas: ”Nav tāda cilvēka, kam bērna audzināšana neradītu stresu.” Tāpēc ”svarīgākais mātei ir nenorobežoties no citiem cilvēkiem”, viņš uzsvēra.

Pat ja māte periodiski jūtas nomākta, viņa daudz ko var darīt, lai krasās garastāvokļa svārstības negatīvi neietekmētu bērnu. Žurnālā Time bija teikts:  ”Bērni, kurus ir audzinājušas mātes, kas, juzdamās nomāktas, tomēr ir dāsni veltījušas bērniem uzmanību un ar tiem rotaļājušās, ir daudz dzīvespriecīgāki nekā bērni, kuru mātes tam nebija atradušas spēku.” *

Kā var palīdzēt tēvs

Vislabāko atbalstu un palīdzību jaunajai mātei var sniegt bērna tēvs. Ja mazulis naktī raud, daudzos gadījumos par viņu var parūpēties tēvs, ļaujot mātei mierīgi gulēt. Bībelē ir teikts: ”Vīri, sadzīvojiet prātīgi ar sievām!” (1. Pētera 3:7, JD.)

Jēzus Kristus vīriem ir atstājis nevainojamu priekšzīmi. Viņš par saviem sekotājiem ir atdevis pat savu dzīvību. (Efeziešiem 5:28—30; 1. Pētera 2:21—24.) Ja vīrs upurē savas ērtības, lai piedalītos bērna aprūpē un audzināšanā, viņš seko Kristus paraugam. Bērna audzināšana ir abu vecāku kopīgs darbs, kuru veicot ir nepieciešama laba sadarbība.

Vienotas pūles

”Mēs ar sievu esam sīki pārrunājuši, kā mēs audzināsim mūsu meitu,” stāsta Joičiro, kura meitiņai ir divi gadi. ”Ikreiz, kad rodas nepieciešamība, mēs atkal apspriežam, kā būtu vislabāk rīkoties.” Joičiro saprot, ka sievai ir nepieciešama atpūta, tāpēc bieži ņem līdzi meitu, dodoties ārpus mājām.

Agrākos laikos, kad ģimenes lielākoties bija lielas un saliedētas, vecākiem mazuļa aprūpēšanā palīdzēja vecākie bērni un radinieki. Diemžēl tagad situācija ir mainījusies, tāpēc kāda Bērnu audzināšanas atbalsta centra (Kavasaki, Japāna) darbiniece norādīja, ka ”daudzas mātes var atvieglot savu slogu, ja viņas pastāsta par savām grūtībām citiem. Lai kādi būtu šo sieviešu apstākļi, saņēmušas pavisam nelielu palīdzību, daudzas no viņām spēj sekmīgi tikt galā ar saviem pienākumiem.”

Kā varēja lasīt žurnālā Parents, vecākiem ”ir nepieciešams tādu cilvēku loks, ar kuriem viņi var runāt par savām raizēm”. Kur šādus cilvēkus atrast? Ļoti noderīgi var būt ieklausīties padomos, ko sniedz jaunās mātes  un tēva vecāki. Protams, vecvecākiem ir jāsaprot, ka galīgais lēmums paliek jauno vecāku pašu ziņā. *

Cilvēkus, uz kuriem var paļauties, jaunie vecāki var atrast arī savu ticības biedru vidū. Vietējā Jehovas liecinieku draudzē noteikti ir cilvēki, kuriem gadu gaitā ir uzkrāta pieredze bērnu audzināšanā un kuri labprāt uzklausīs jauno vecāku problēmas un palīdzēs viņiem ar padomu. Tāpat atbalstu jaunajām mātēm labprāt sniegs ”vecākās sievietes”, kā Bībelē tiek sauktas kristietes, kas gadiem ilgi turas pie kristīga dzīvesveida. (Titam 2:3—5.)

Tiesa, vecākiem ir jābūt apdomīgiem un pašiem jāizšķir, kuru padomu pieņemt un kuru ne. ”Pēkšņi visi mums apkārt kļuva par bērnu audzināšanas speciālistiem,” saka Joičiro. Viņa sieva Takako atzīst: ”Sākumā man bija grūti uzklausīt citu cilvēku ieteikumus, jo mani mocīja sajūta, ka viņi mani kritizē par neprasmīgu bērna audzināšanu.” Tomēr nevar noliegt, ka iespēja mācīties no citiem cilvēkiem daudziem vecākiem ir palīdzējusi izveidot līdzsvarotu viedokli par to, kā nodrošināt savu bērnu ar to, kas viņam ir nepieciešams.

Vislabākā palīdzība vecākiem

Pat ja vecāki ir situācijā, kad šķiet, ka viņiem nav neviena padomdevēja no cilvēku vidus, viņi vienmēr var saņemt palīdzību no Dieva Jehovas, kurš ir radījis cilvēkus un redz ikvienu zemes iemītnieku, kad tas ir tikai ”vēl dīglī”. (Psalms 139:16, VDP.) Kā var lasīt viņa vārdos, Bībelē, senatnē Jehova teica savai tautai: ”Vai var māte aizmirst savu zīdaini un neapžēloties par savu miesīgu bērnu? Un ja pat māte to aizmirstu, Es tevi neaizmirsīšu.” (Jesajas 49:15; Psalms 27:10.)

Jehova patiešām neaizmirst vecākus. Bībelē viņš ir devis labus norādījumus, kā vecākiem audzināt savus bērnus. Piemēram, aptuveni pirms 3500 gadiem Dieva pravietis Mozus rakstīja: ”Tev būs to Kungu, savu Dievu, mīlēt no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un ar visu savu spēku!” Tad Mozus turpināja: ”Lai šie vārdi [tostarp arī aicinājums mīlēt Dievu un viņam kalpot], ko es tev šodien pavēlu, tev paliek ierakstīti tavā sirdī. Un tie tev jāpiekodina taviem bērniem un par tiem tev jārunā tavās mājās un tavos namos arī tad, kad tu esi apsēdies, vai kad tu eji pa ceļu, tev guļoties un tev ceļoties.” (5. Mozus 6:5—7.)

Šī norādījuma būtība ir skaidra: bērni ir jāmāca pastāvīgi, katru dienu. Nepietiek ar to, ka vecāki ieplāno ”pilnvērtīgi” pavadīt laiku ar bērnu tikai pa retam. Tā kā vērtīgie momenti, kad ar bērnu izraisās brīvas sarunas, bieži rodas spontāni, vecākiem regulāri jāatlicina laiks tam, lai pabūtu ar viņu kopā. Tā rīkodamies, vecāki spēs izpildīt Bībelē doto norādījumu: ”Māci savam bērnam viņa ceļu.” (Salamana Pamācības 22:6.)

Efektīvs veids, kā bērnu mācīt, ir lasīt viņam priekšā. Bībelē ir teikts, ka māceklis Timotejs, kurš dzīvoja mūsu ēras pirmajā gadsimtā, ”no mazām dienām zināja svētos rakstus”. Acīmredzot viņa māte Eunika un vecmāmiņa Loida tos bija lasījušas viņam priekšā, kad viņš vēl bija pavisam mazs. (2. Timotejam 1:5; 3:14, 15.) Būtu labi sākt savam mazulim lasīt priekšā jau no tā laika, kad sākat ar viņu sarunāties. Bet ko jūs varētu lasīt, un kā vislabāk būtu viņu mācīt jau no zīdaiņa vecuma?

Lasiet bērnam priekšā Dieva Rakstus, kurus regulāri dzirdēja arī Timotejs. Tāpat ir pieejamas ar krāsainām ilustrācijām bagātas grāmatas, kas iepazīstina bērnus ar Bībeles notikumiem un ļauj tos dzīvi iztēloties. Tādas grāmatas ir, piemēram, Mana Bībeles stāstu grāmata un Izcilākais cilvēks, kāds jebkad ir dzīvojis. Ar šo grāmatu starpniecību Bībeles mācības ir dziļi ietekmējušas miljoniem bērnu.

Saskaņā ar Bībeli, ”bērni ir tā Kunga dāvana, un bērnu svētība mums ir Viņa atlīdzība”. (Psalms 127:3.) Vecāki, jūsu Radītājs ir uzticējis jums šo ”mantojumu” — mazuli, kas var kļūt par jūsu prieku un lepnumu. Audzināt bērnu, jo īpaši audzināt viņu par cilvēku, kas slavē savu Radītāju, ir darbs, kas bagātīgi atalgojas.

[Zemsvītras piezīmes]

[Attēls 8. lpp.]

Liela nozīme ir tam, ar kādām jūtām māte gaida savu mazuli

[Attēls 9. lpp.]

Kaut arī jaunā māte pēc dzemdībām, iespējams, izjūt krasas garastāvokļa svārstības, viņa daudz ko var darīt, lai viņas bērns justos mīlēts un neapdraudēts

[Attēls 10. lpp.]

Rūpēties par bērnu ir arī tēva pienākums

[Attēls 10. lpp.]

Bērnam jāsāk lasīt priekšā jau no mazotnes