Putnu pasaules spožā zvaigzne

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA SPĀNIJĀ

UZ SAVA košā spalvu vēdekļa fona pāvs cienīgi izsoļo skatītāju priekšā, gluži kā skatuves zvaigzne jaunā teātra uzvedumā. Krāšņās spalvas, kas ir piecreiz garākas par pašu pāvu, slienas augšup no putna muguras, zaigodamas saules gaismā.

Šis aizraujošais priekšnesums ir pāva kāzu rituāls. Kad izrāde sasniedz kulmināciju, spalvas sāk vibrēt, radot čaukstošu troksni, kas acīmredzot vairo pāva panākumus. Kura pāviene gan spētu pretoties tik brīnišķīga kavaliera valdzinājumam?

Taču pāvs labprāt dižojas ne tikai iespējamās partneres, bet arī plašāka skatītāju loka priekšā. ”Dabas pētnieki ir novērojuši, ka cilvēku grupu priekšā pāvi riesta uzvedību demonstrē biežāk un ilgāk nekā pāvu mātīšu klātbūtnē,” stāstīts grāmatā Wonders of Peacocks (Pāvu brīnumi). Varbūt tieši šī gatavība visiem izrādīt savu grezno rotu ir kļuvusi par iemeslu, kāpēc tautā ir iegājies teiciens ”Lepns kā pāvs”.

Bet kāpēc gan lai pāvs nedižotos? Viņa priekšnesumu noteikti ir vērts noskatīties. Pāva virsastes garās segspalvas, ko rotā mirdzoši, acīm līdzīgi plankumi, ir dažāda garuma, tāpēc putns tās var izplest nevainojami veidota vēdekļa formā. Atkarībā no apgaismojuma leņķa, pāva spalvu tērps laistās dažādās krāsās — sākot ar vara, bronzas un zelta toņiem un beidzot ar zilganzaļu un tumši violetu.

Rietumu zemēs, kur valda priekšstats, ka pāva galvenais dzīves uzdevums ir priecēt ļaužu acis ar savu skaistumu, daudziem varbūt šķiet, ka nekam citam pāvi nemaz nav derīgi. Taču pāvu dzimtenē Indijā ciemu iedzīvotāji labi ieredz šos putnus arī tāpēc, ka tie efektīvi iznīcina jaunās kobras un citas indīgas čūskas. Tā kā likās, ka pāviem nekaitē kobras inde, austrumos pāvs kļuva par dievišķības un nemirstības simbolu.

Ap trīstūkstoš gadu tālā senatnē pāvi bija lielā cieņā Tuvajos Austrumos. Ķēniņš Salamans importēja pāvus kopā ar tādām vērtīgām precēm kā zelts, sudrabs un ziloņkauls. (1. Ķēniņu 10:22.) ”Salamans, iespējams, bija pirmais, kas ieveda pāvus Vidusjūras zemēs,” teikts grāmatā The Natural History of the Bible (Dabas fakti Bībelē). Daudzus gadsimtus vēlāk pāvi tik ļoti iepatikās Maķedonijas Aleksandram, ka viņš saviem karavīriem kategoriski aizliedza nogalināt šos putnus.

Arī mūsu dienās lielākā daļa cilvēku nespēj palikt vienaldzīgi, vērojot pāva neparasto izrādi. Taču būtu svarīgi neaizmirst arī šīs izrādes Autoru. Tāpat kā mākslinieka radošā izdoma ir redzama viņa darbos, šī putna skaistumā atspoguļojas Radītāja izcilā meistarība.

 [Attēls pa visu lapu 17. lpp.]

[Norāde par attēla autortiesībām 16. lpp.]

Cortesía del Zoo de la Casa de Campo, Madrid