Cik slima ir mūsu planēta?

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA FILIPĪNĀS

Mūsu planēta ir kā smagi slims cilvēks, kura slimībai ir daudz dažādu simptomu. Viņam ir slikta elpa, un temperatūra ir bīstami augsta. Visi pūliņi to pazemināt ir neveiksmīgi. Ķermeņa šķidrumos ir konstatētas indīgas vielas. Ja kādā vietā simptomus kaut daļēji izdodas novērst, citur tie uzliesmo ar jaunu sparu. Ja tas būtu parasts pacients, ārsti visdrīzāk atzītu viņa slimību par hronisku un nāvējošu. Vienīgais, kas viņiem atliktu, būtu pēc iespējas atvieglot slimnieka stāvokli, līdz pienāktu neizbēgamais gals.

TAČU šis slimnieks ir nevis kāds cilvēks, bet gan mūsu mājas, planēta Zeme. Piesārņots gaiss, globālā sasilšana, netīrs ūdens, toksiskie atkritumi — tās ir tikai dažas no mūsu slimās planētas smagā stāvokļa pazīmēm. Tāpat kā ārsti tikko minētajā salīdzinājumā, vides eksperti un citi speciālisti ir neziņā, ko darīt.

Presē bieži parādās virsraksti, kas pievērš uzmanību zemeslodes bēdīgajam stāvoklim, piemēram, ”Zveja ar dinamītu pārvērš rifus par nāves laukiem”, ”Miljardam Āzijas iedzīvotāju 24 gadu laikā draud ūdens trūkums”, ”Ikgadējais toksisko atkritumu eksports pasaulē sasniedz četrdesmit miljonus tonnu”, ”Japānā gandrīz divās trešdaļās no 1800 akām konstatēts indīgs piesārņojums”, ”Ozona caurums virs Antarktikas sasniedz jaunu rekordu”.

Daudzi pierod pie regulārajām ziņām par vides problēmām un varbūt pat sāk domāt, ka nav vērts par tām raizēties, kamēr tās neskar viņus personiski. Taču vides nesaudzīgā postīšana skar tikpat kā visus cilvēkus, vienalga, vai mēs to apzināmies vai ne. Tā kā mūsu planētas piesārņojums šobrīd ir ļoti liels, tas, visticamāk, jau ietekmē ne vienu vien mūsu dzīves jomu. Tas nozīmē, ka mums visiem ir pamats uztraukties par zemeslodes ”veselības stāvokli”, jo kur gan citur lai mēs dzīvojam, ja ne šeit — uz Zemes?

Cik izplatīta ir vides izpostīšanas problēma? Cik slima ir mūsu planēta? Kā vides problēmas iespaido cilvēku dzīvi? Aplūkosim dažus faktus, kas liecina, ka situācija ir nopietna.

▪ OKEĀNI. Plaši okeānu apgabali ir pakļauti pārmērīgai nozvejai. Kādā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides aizsardzības programmas ziņojumā sacīts: ”70 procenti okeānu un jūru zvejas vietu tiek ekspluatētas tik intensīvi, ka zivju populāciju atjaunošanās atpaliek vai tik tikko spēj tikt līdzi nozvejas apjomiem.” Piemēram, laikposmā no 1989. līdz 1994. gadam mencu, heku, pīkšu un plekstu krājumi Ziemeļatlantijā saruka par veseliem 95 procentiem. Ja šādas tendences turpināsies, kas notiks ar miljoniem cilvēku, kuriem jūras zveja ir galvenais iztikas avots?

Turklāt tiek lēsts, ka ik gadus 20 līdz 40 miljoni tonnu dažādu jūras iemītnieku tiek izzvejoti un pēc tam izmesti atpakaļ jūrā — lielākoties beigti vai savainoti. Tā notiek tāpēc, ka tie nejauši ir noķerti kopā ar kāroto lomu, bet zvejniekiem nav vajadzīgi.

▪ MEŽI. Mežu izciršana ir izraisījusi daudz nevēlamu seku. Sarūkot mežainajām platībām,  samazinās arī zemeslodes spēja absorbēt ogļskābo gāzi, un, pēc speciālistu domām, tas ir viens no faktoriem, kas veicina globālo sasilšanu. Izzūd augu sugas, kas būtu varējušas kļūt par vērtīgu medikamentu avotu. Tomēr nesaudzīga mežu izciršana turpinās, un pēdējos gados tās ātrums pat ir pieaudzis. Daži speciālisti domā, ka tad, ja situācija neuzlabosies, aptuveni 20 gadu laikā mitrie tropiskie meži varētu pilnīgi izzust.

▪ TOKSISKIE ATKRITUMI. Bīstamu vielu izgāšana — gan uz sauszemes, gan jūrā — rada ļoti nopietnas problēmas, kas apdraud miljoniem cilvēku. Radioaktīvie atkritumi, smagie metāli, plastmasu ražošanas blakusprodukti un plastmasas izstrādājumu izdalītie kaitīgie savienojumi ir tikai dažas no vielām, kas, nonākušas vidē, var kļūt par slimību, iedzimtu defektu un pat nāves cēloni gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem.

▪ ĶIMIKĀLIJAS. Pēdējo simt gadu laikā lietošanā ir parādījušies gandrīz 100 tūkstoši jaunu ķimikāliju. Šīs ķimikālijas nonāk gaisā, augsnē, ūdenī un pārtikā. Samērā nelielai daļai no tām ir veikti testi, lai pārbaudītu to ietekmi uz cilvēku veselību. Taču daudzām no tām, kurām šie testi tomēr ir veikti, ir konstatēta kancerogēna iedarbība vai cita veida kaitīga ietekme.

Bez šeit aplūkotajām ir vēl daudz citu vides problēmu: gaisa piesārņojums, neattīrīti notekūdeņi, skābais lietus, tīra ūdens trūkums. Bet pietiek arī ar tām dažām, kas bija minētas, lai saprastu, ka Zeme tiešām ir nopietni slima. Vai to ir iespējams izdziedināt, jeb vai cīņa jau ir zaudēta?