Vai ar klimatu kaut kas nav kārtībā?

”KAD satiekas divi angļi, pirmais, par ko viņi runā, ir laiks,” trāpīgi atzīmēja slavenais rakstnieks Semjuels Džonsons. Taču pēdējos gados laikapstākļi vairs nav tikai temats, ar kuru aizsākt sarunas, — tie ir kļuvuši par nopietnu raižu iemeslu cilvēkiem visā pasaulē. Kāpēc? Tāpēc, ka klimatiskie apstākļi, kas nekad nav bijuši viegli prognozējami, pēdējā laikā kļūst aizvien neprognozējamāki.

Piemēram, 2002. gada vasarā Eiropu piemeklēja neparasti spēcīgas lietusgāzes. Tās izraisīja plūdus, kas tika raksturoti kā ”lielākie plūdi, kādus Centrāleiropa ir pieredzējusi pēdējā gadsimta laikā”. Pievērsiet uzmanību, kas par šiem plūdiem tika rakstīts presē.

AUSTRIJA. ”Lielākos postījumus intensīvās lietavas nodarīja Zalcburgas, Karintijas un Tiroles federālajā zemē. Daudzas ielas bija piedzītas pilnas ar dubļiem un atlūzām, kas vietām veidoja līdz 15 metru biezu slāni. Vīnes Sīdbānhofas stacijā negaiss izraisīja vilciena katastrofu, kurā vairāki cilvēki guva ievainojumus.”

ČEHIJA. ”Prāgai tas bija smags pārbaudījums, bet ārpus galvaspilsētas klājās vēl grūtāk. 200 tūkstoši cilvēku bija spiesti pamest savas mājas. Veselas pilsētas bija applūdušas līdz pat jumtiem.”

FRANCIJA. ”23 cilvēki miruši, 9 pazuduši bez vēsts, tūkstošiem smagi cietuši.. Pirmdienas vētrās trīs cilvēkus nospēra zibens.. Glābjot kādu pāri no automašīnas, ko rāva līdzi ūdens straumes, gāja bojā kāds ugunsdzēsējs.”

KRIEVIJA. ”Ir gājuši bojā vismaz 58 Melnās jūras piekrastes iedzīvotāji.. Apmēram 30 transportlīdzekļi tika ieskaloti jūrā. To meklēšanu nebija iespējams organizēt, jo tika ziņots par nākamās vētras tuvošanos.”

RUMĀNIJA. ”Kopš jūlija vidus vētru dēļ dzīvību ir zaudējuši vairāk nekā desmit cilvēki.”

VĀCIJA. ”Nekad Federatīvās Republikas vēsturē nav notikusi tik apjomīga pilsētu un ciematu iedzīvotāju evakuācija kā šo plūdu laikā, kuri tiek dēvēti par lielākajiem aizvadītajā gadsimtā. Savas mājvietas pameta tūkstošiem iedzīvotāju. Lielākā daļa to izdarīja, negaidīdami, kamēr situācija kļūs kritiska. Citi tika izglābti pēdējā brīdī ar laivu vai helikopteru.”

 Situācija Eiropā nav izņēmums

2002. gada augustā vācu laikrakstā Süddeutsche Zeitung varēja lasīt: ”Jauna lietusgāžu un vētru sezona ir nodarījusi lielus postījumus Āzijā, Eiropā un Dienvidamerikā. Trešdien Nepālā vismaz 50 cilvēki gāja bojā zemes nogruvumā. Taifūns Ķīnas dienvidos astoņiem cilvēkiem atņēma dzīvību un valsts centrālajā daļā izraisīja spēcīgas lietusgāzes, kuru dēļ ūdens līmenis Mekongā sasniedza augstāko atzīmi pēdējo 30 gadu laikā. Vairāk nekā 100 māju Taizemes ziemeļaustrumos tika applūdinātas.. Argentīnā spēcīgo lietu laikā noslīka vismaz pieci cilvēki.. Vasaras vētrās Ķīnā aizgāja bojā vairāk nekā tūkstoš cilvēku.”

Kamēr daudzviet pasaulē lielu postu nodarīja pārmērīgi nokrišņi, Amerikas Savienotās Valstis cieta no mokoša sausuma. Kā tolaik tika ziņots, ”cilvēki visā valstī uztraucas, ka akās ir ļoti maz ūdens vai arī tās ir pilnībā izsīkušas, ūdens līmenis daudzās upēs ir rekordzems un ugunsgrēku skaits ir pieaudzis vairāk nekā divkārt salīdzinājumā ar parasto ugunsgrēku daudzumu šajā sezonā. Pēc ekspertu domām, 2002. gada sausums, postoši ietekmēdams ražu un ganības, kā arī izraisīdams dzeramā ūdens trūkumu, ugunsgrēkus un putekļu vētras, nodarīs zaudējumus miljardiem dolāru vērtībā.”

Kopš 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem briesmīgs sausums ir piemeklējis vairākus Āfrikas ziemeļu rajonus. Kā liecina ziņojumi, ”salīdzinājumā ar 20. gadsimta pirmo pusi nokrišņu daudzums šajā apgabalā ir samazinājies par 20 līdz 49 procentiem, tāpēc daudzi cilvēki cieš badu un mirst”.

El Ninjo noteiktais laikapstākļu tips, ko rada ūdens temperatūras paaugstināšanās Klusā okeāna austrumu daļā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā periodiski izraisa plūdus un citas postošas dabas parādības. * Saskaņā ar ziņu aģentūras CNN datiem, 1983./84. gadā El Ninjo ”laupīja vairāk nekā 1000 cilvēku dzīvību, un šī fenomena izraisītās klimatiskās izmaiņas, kuru dēļ gandrīz visos kontinentos cieta cilvēku mājvietas un ganāmpulki, nodarīja postījumus desmit miljardu dolāru apmērā”. Kopš 19. gadsimta, kad El Ninjo pirmo reizi tika konstatēts, tas atgriežas ar regularitāti apmēram reizi četros gados. Bet daži eksperti uzskata, ka ”El Ninjo ir pārkārtojis savu grafiku” un nākotnē ”ieradīsies biežāk nekā līdz šim”.

Kādā rakstā, ko ir publicējusi ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde, ir pausts šāds optimistisks viedoklis: ”Lielākā daļa klimatisko ”dīvainību” — neparasti silti rudeņi vai pārlieku slapjas ziemas — ir izskaidrojamas ar normālām, reģionālām klimata izmaiņām.” Tomēr ir fakti, kas vedina domāt, ka situācija ir daudz nopietnāka. Dabas aizsardzības organizācija Greenpeace prognozē: ”Tādas stihiskas nelaimes kā neparasti spēcīgas viesuļvētras un intensīvas lietavas arī turpmāk nodarīs postījumus mūsu planētai. Aizvien ilgstošāki sausuma un plūdu periodi burtiski izmainīs Zemes seju, izraisot piekrastes teritoriju un mežu sarukšanu.” Vai ir kāds pamats tik drūmām prognozēm? Un, ja šīs prognozes ir pamatotas, kādi ir šo satraucošo pārmaiņu cēloņi?

[Zemsvītras piezīme]

 [Attēli 2., 3. lpp.]

Plūdi Vācijā (augšā) un Čehijā (pa kreisi)