Kas notiek pasaulē

Kā putni notur līdzsvaru?

Putniem iekšējā ausī atrodas līdzsvara orgāns, kas koordinē to kustības lidojuma laikā. Taču to spēja nostāvēt taisni un staigāt nav izskaidrojama ar šī orgāna darbību vien, ”jo putniem ķermenis ir orientēts horizontāli, nevis vertikāli kā cilvēkiem un aste tiem nav pietiekams pretsvars”, teikts vācu laikrakstā Leipziger Volkszeitung. ”Pēc četrus gadus ilgiem pētījumiem dzīvnieku fiziologam Reinholdam Nekeram ir izdevies atklāt baložu ķermenī otru līdzsvara orgānu,” stāstīts minētajā laikrakstā. Putnu iegurņa rajonā Nekers atklāja nervu šūnas un ar šķidrumu pildītus dobumus, kas acīmredzot palīdz tiem noturēt līdzsvaru. ”Kad dobumus iztukšoja,” teikts rakstā, ”baloži ar aizsegtām acīm vairs nespēja nosēdēt taisni un staigāt. Tie krita nost no zara vai vēlās uz sāniem. Tomēr tie joprojām bija spējīgi lidot.”

 Ziedojumi ar norēķina karšu starpniecību

Aizvien vairāk Kanādas baznīcu pāriet uz moderniem maksājumu līdzekļiem un, rūpējoties par baznīcēnu ērtībām, piedāvā iespēju dot ziedojumus gan ar kredītkaršu, gan ar citu bankas karšu starpniecību, stāstīts laikrakstā Vancouver Sun. Baznīcās ir uzstādīti automāti maksājumiem ar norēķinu kartēm, kuri dod iespēju veikt naudas pārskaitījumu vai ziedot, izmantojot kredītkarti. Cilvēkam atliek tikai ievietot karti automātā, norādīt summu, ko viņš vēlas ziedot, un pēc tam ielikt čeku ziedojumu šķīvī. Kāds mācītājs izteicās: ”Sabiedrība aizvien vairāk pāriet uz bezskaidras naudas norēķiniem. Kāpēc lai baznīca būtu izņēmums?” Savukārt kāds baznīcas mantzinis pajokoja: ”Lietojot karti, jūs varat sakrāt punktus avioceļojumam, un turklāt vēl par saviem ziedojumiem jūs nokļūsiet debesīs. Uztveriet to kā divkāršu bonusu.”

Saudzējiet balsi

”Balss traucējumi ir izplatīta, bet nepietiekami novērtēta veselības problēma,” atzīts Dienvidāfrikas Republikas laikrakstā Natal Witness. Kā saka docente Džūlija Bārkmeijere, kas specializējusies runas un dzirdes pētījumos, šo traucējumu cēlonis daudzos gadījumos ir mezgliņi, polipi vai iekaisums, kas rodas balss saitēs, ja balss tiek pārpūlēta. Kādā populārzinātniskā medicīnas rokasgrāmatā norādīts, ka balss saitēm kaitē kliegšana, runāšana nedabiski zemā tonī un tādu kairinošu vielu kā cigarešu dūmu un rūpniecisku izplūdes gāzu ieelpošana. ”Ja [balss saites] vibrē pārāk stipri, tās var sisties viena pret otru, līdz izveidojas mīksti pietūkumi, kas vēlāk kļūst par tulznām līdzīgiem mezgliņiem,” stāstīts Natal Witness. Ja tā notiek, balss kļūst piesmakusi un asa. ”Ja jūsu balsī manāmas ievērojamas izmaiņas, kas nepāriet divu nedēļu laikā, griezieties pie ārsta,” ieteikts laikrakstā. ”Lai saudzētu balss saites, ..nekliedziet un nerunājiet paceltā balsī, izvairieties nemitīgi klepot, dzeriet daudz ūdens, samaziniet kofeīna patēriņu, nesmēķējiet un pirms runāšanas dziļi ieelpojiet. [..] Neaizmirstiet arī, ka balsij jāļauj atpūsties.”

”Nezināmais bērns” vairs nav nezināms

Deviņdesmit gadus pēc tam, kad 1912. gada aprīlī gāja bojā okeāna laineris Titāniks, ir izdevies identificēt vienu no šīs katastrofas upuriem, informē Londonas The Times. Tas ir kāds bērns, kurš kopā ar 43 citiem neidentificētiem bojāgājušajiem tika apbedīts Kanādā, Jaunskotijas provincē. Uz viņa kapakmens ir uzraksts ”Nezināms bērns”. 50 zinātnieku grupa, kurā ietilpa vēsturnieki, ģenealoģijas speciālisti un zobārsti, ar DNS analīžu palīdzību noteica, ka šis bērns ir 13 mēnešus vecais somu zēns Eino Panula, kas gāja bojā kopā ar māti un četriem brāļiem. Ģimene bija iecerējusi sākt Amerikā jaunu dzīvi, un tēvs turp bija devies jau iepriekš, taču sievu un bērnus viņš vairs nesagaidīja. Kad neviens neidentificēja mirušo bērnu un nepieprasīja viņa mirstīgās atliekas, Kanādas glābšanas kuģa komanda zēnu ”adoptēja” — samaksāja par viņa kapavietu un pēc tam to kopa. Izmantojot DNS testus, varbūt būs iespējams identificēt arī citus Titānika katastrofas upurus, kuru vārdi līdz šim ir palikuši nezināmi. Lai palīdzētu zinātniekiem, kāda upura ”radiniece no mātes puses nodeva asins paraugu neilgu laiku pēc tās dienas, kad viņam būtu apritējuši 100 gadi”, rakstīts The Times.

Zemes imitators

2002. gada 11. martā japāņu zinātnieki ieslēdza visjaudīgāko datoru, kāds jebkad uzbūvēts. Viņu mērķis bija ”radīt mūsu planētas virtuālo dvīni”, rakstīts žurnālā Time. Šis dators, ko dēvē par Zemes imitatoru, aizņem četru tenisa laukumu platību, un tas ir izmaksājis aptuveni 350 miljonus dolāru. Tas spēj veikt vairāk nekā 35 triljonus darbību sekundē un tātad ir piecreiz ātrāks nekā tā tuvākais sāncensis — kāds amerikāņu militārais dators, kura ātrums ir 7,2 triljoni darbību sekundē. ”Ievadījuši imitatorā satelītu un okeāna boju savāktos klimatiskos datus, zinātnieki var izveidot visas Zemes klimata modeli un pēc tam ”patīt” to uz priekšu laikā, lai redzētu, kas turpmāk notiks ar mūsu vidi,” stāstīts Time. ”Zinātnieki jau ir izveidojuši globālo okeānu temperatūras prognozi nākamajiem 50 gadiem.”

Lasīšanas vērtība

”Tam, cik labprāt bērni brīvajā laikā lasa, ir lielāks iespaids uz viņu sekmēm mācībās nekā ģimenes materiālajam un sociālajam stāvoklim,” apgalvots Londonas The Independent. Starptautiskā pētījumā, kura gaitā tika analizēti 15 gadus vecu pusaudžu lasīšanas paradumi, tika noskaidrots, ka aizrautīga un bieža lasīšana dod lielākas priekšrocības nekā vecāki, kuriem ir laba izglītība un augstu atalgots darbs. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, ”piecpadsmitgadīgi pusaudži, kas bija auguši visnelabvēlīgākajos apstākļos, bet bija aizrautīgi lasītāji, lasīšanas testos ieguva vairāk punktu (vidēji 540) nekā bērni, kuru vecākiem bija visaugstākais profesionālais statuss, bet kuriem nepatika lasīt (491)”, norādīts laikrakstā. Vairāk nekā 1000 pusaudžu aptauja liecināja, ka ”meitenes lasa savam priekam daudz biežāk nekā zēni”. 75 procenti meiteņu sacīja, ka viņas pēdējā mēneša laikā ir lasījušas kādu grāmatu, turpretī no zēniem to varēja teikt tikai 55 procenti.

Parazīts, kas ”tēlo beigtu”

Brazīlijas zinātnieki ir atklājuši, ka parazīti, kas var invadēt cilvēka imūnsistēmu un izraisīt leišmaniozi, lieto kādu viltīgu triku, stāstīts Brazīlijas dienas laikrakstā Folha de S. Paulo. Šie parazīti izmanto savā labā dabisku procesu, kas norisinās organismā, — šajā procesā šūnas, kas organismam vairs nav vajadzīgas vai ir kļuvušas kaitīgas, pašiznīcinās (notiek apoptoze jeb šūnu programmētā nāve) un tās aprij šūnas, ko dēvē par makrofāgiem. Parazīti imitē molekulāros signālus, ko sūta šūnas agrīnajās apoptozes stadijās, tā panākot, ka makrofāgi tos aprij. Iekļuvuši makrofāgos, parazīti strauji vairojas un pēc tam invadē arī citas šūnas. Saslimušajiem var parādīties čūlas, kā arī palielināties liesa un aknas, un atsevišķos gadījumos slimība var beigties pat ar nāvi. Kā var lasīt Folha de S. Paulo, zinātnieki cer, ka parazīta stratēģijas atklāšana palīdzēs izstrādāt jaunas leišmaniozes ārstēšanas metodes.

Aizsardzība pret odiem

”Dzēlējodi, kuru sugu skaits pārsniedz 2500, ir sastopami uz visas planētas,” teikts žurnālā México Desconocido. Odu tēviņi barojas ar nektāru, turpretī mātītes sūc asinis un tā izplata cilvēku vidū tādas slimības kā malārija, denges drudzis un Rietumnīlas vīrusa infekcija. Kā pasargāt sevi no odu dzēlieniem? Žurnālā bija minēti šādi ieteikumi: 1) neejiet ārā pēc krēslas iestāšanās, kad odi ir visaktīvākie; 2) lietojiet moskītu tīklu — vislabāk tādu, kas piesūcināts ar repelentu; 3) valkājiet brīvu apģērbu ar garām piedurknēm, garās bikses un vajadzības gadījumā arī cepuri ar tīkliņu, kas aizsedz visu galvu; 4) vietas, kur apģērbs nenosedz ādu, apstrādājiet ar repelentu; 5) lietojiet 300 miligramus B₁ vitamīna dienā, jo tas dažu cilvēku sviedrus padara odiem neciešamus; 6) purvainā apvidū noziediet ādu ar dubļiem, kas veido aizsargslāni pret odu kodumiem. Ja ods iedzēlis, nekasiet koduma vietu, jo, savainojot ādu līdz asinīm, palielinās infekcijas risks. Labāk apstrādājiet to ar kādu antiseptisku līdzekli.