Kāpēc pornogrāfija ir tik ļoti izplatīta

EROTISKI attēli un sacerējumi, kuru mērķis ir rosināt iekāri, ir tapuši jau tālā senatnē. Taču agrākos laikos tos bija grūti ražot vairumā, un tāpēc tie lielākoties bija pieejami tikai valdošajai šķirai un bagātniekiem. Bet situācija pilnīgi izmainījās, kad literatūru sāka iespiest masveidā un parādījās fotogrāfijas un kinofilmas. Pornogrāfija kļuva pieejama arī cilvēkiem ar vidējiem un maziem ienākumiem.

Videomagnetofonu izgudrošana šo procesu ir tikai paātrinājusi. Pretēji kinolentēm un fotoattēliem videoierakstus ir viegli uzglabāt, pavairot un izplatīt, turklāt tos ir iespējams skatīties mājās. Tādi jaunievedumi kā kabeļtelevīzija un internets ir padarījuši pornogrāfiju vēl pieejamāku nekā līdz šim. Patērētājs, kas baidās, ka viņa kaimiņš varētu viņu ieraudzīt videofilmu veikalā pie plauktiem ar filmām pieaugušajiem, tagad var ”visu ko pasūtīt pats savās mājās, vienkārši nospiežot pogu uz pults”, teica saziņas līdzekļu analītiķis Deniss Makelpains. Šādu programmu vieglā pieejamība ir veicinājusi to, ka pornogrāfiju tagad ”daudz vairāk cilvēku nekā agrāk uzskata par pieņemamu”, atzina D. Makelpains.

Pornogrāfija kļūst par normālu parādību

Iedomājoties par pornogrāfiju, daudzus pārņem pretrunīgas jūtas, jo tā ir ieņēmusi  stabilu vietu sabiedrības dzīvē. ”Mūsu kultūrā tai ir lielāka vieta nekā operai, baletam, teātrim, mūzikai un tēlotājmākslai kopā,” rakstīja pazīstamā sieviešu tiesību aizstāve un vairāku grāmatu autore Džērmeina Grīra. Vispārējo attieksmi pret pornogrāfiju atspoguļo modē esošais prostitūtu ģērbšanās stils, ar ko dižojas daudzas slavenības, tāpat dziesmu videoklipi, kuros bieži redzamas piedauzīgas ainas, un reklāmas industrija, kas izmanto tā saucamo ”pornoestētiku”. D. Makelpains secināja: ”Sabiedrība bez iebildumiem pieņem to, kas tai tiek uzspiests. [..] Tā rodas priekšstats, ka tas viss nav nekas peļams.” Tāpēc ”cilvēkus vairs nepārņem dusmas un aizvainojums”, konstatēja sieviešu tiesību aizstāve Andrea Dvorkina. ”Izskatās, ka neķītrība nevienu neuztrauc.”

Kas ir pornogrāfijas industrijas pamatā

Līdzīgu domu izteica bijušais ASV Federālā izmeklēšanas biroja darbinieks Rodžers Jangs — viņš minēja, ka daudzi cilvēki ”neaptver situācijas nopietnību un nesaprot, kādas problēmas rada neķītrība”. Daži ir noticējuši pornogrāfijas aizstāvjiem, pēc kuru vārdiem nav pierādījumu tam, ka pornogrāfiskas ainas cilvēkus iespaidotu negatīvi. ”Galu galā pornogrāfija ir saistīta ar iztēli,” rakstīja F. Kristensens, ”un tās pretiniekiem šo faktu ir grūti atzīt.” Bet, ja tiek uzskatīts, ka iztēlei nav sakara ar īstenību, uz ko tad ir balstīta reklāmas industrija? Kāpēc uzņēmumi tērē miljoniem dolāru reklāmām radio, televīzijā un periodiskajos izdevumos, ja jau tās cilvēkus neietekmē?

 Tāpat kā reklāmai, arī pornogrāfijai ir mērķis radīt kaislīgu vēlēšanos pēc tā, pēc kā agrāk cilvēks nav kārojis. ”Pornogrāfijas pamatā nav nekas cits kā peļņa,” secināja pētnieki Stīvens Hills un Naina Silvere. ”Pasaules trakajā tirgū uzņēmēji peļņas gūšanai cenšas izmantot visu, ko vien var, īpaši sievietes ķermeni un cilvēku seksuālās attiecības.” Dž. Grīra pornogrāfiju salīdzināja ar uzkodām, kurās nav vērtīgu uzturvielu un kuras ir bagātīgi papildinātas ar ķīmiskiem garšas uzlabotājiem. ”Komerciālais sekss ir seksuālo attiecību viltojums.. Kā pārtikas reklāmas reklamē produktus ar nereālām īpašībām, tā seksa industrija reklamē seksu, kas piedāvā kaut ko nereālu,” teica Dž. Grīra.

Daži ārsti uzskata, ka pornogrāfija var izraisīt atkarību, ko izārstēt ir daudz grūtāk nekā atkarību no narkotikām. Narkomānu ārstēšana parasti sākas ar detoksikāciju, tas ir, ar narkotisko vielu izvadīšanu no organisma. Bet atkarība no pornogrāfijas, kā skaidro ASV Pensilvānijas universitātes doktore Mērija Enna Leidena, ”rada iedomu tēlus, kas cieši iespiežas prātā un ko uztur smadzeņu bioķīmiskie procesi”. Tāpēc cilvēki, kas skatījušies pornogrāfiskus attēlus, tos var spilgti atcerēties pat pēc daudziem gadiem. Dr. Leidena secina: ”Var teikt, ka ir konstatēta pirmā atkarību izraisošā viela, no kuras nav iespējams organismu atindēt.” Bet vai tas nozīmē, ka no pornogrāfijas ietekmes nav iespējams atbrīvoties? Ar ko konkrēti tā ir kaitīga?

[Papildmateriāls 5. lpp.]

Fakti par interneta pornogrāfiju

▪ Aptuveni 75 procenti internetā atrodamo pornogrāfisko materiālu ir veidoti ASV, gandrīz 15 procenti — Eiropā.

▪ Tiek lēsts, ka ik nedēļu pornogrāfiskās vietnes tīklā apmeklē kādi 70 miljoni cilvēku. Ap 20 miljonu no tiem ir kanādieši un amerikāņi.

▪ Nesen kādā mēnesi ilgā pētījumā tika noskaidrots, ka šajā laika posmā Eiropā visvairāk interneta pornogrāfiju lietoja Vācijā, tai sekoja Lielbritānija, Francija, Itālija un Spānija.

▪ Vācijā interneta pornogrāfijas lietotāji seksuālām izpriecām tīklā ik mēnesi veltī vidēji 70 minūtes.

▪ Eiropā interneta pornogrāfijas lietotāju vidū visvairāk laika šai nodarbei veltī cilvēki, kas vecāki par 50 gadiem.

▪ Pēc kādā avotā publicētiem datiem, 70 procenti interneta pornogrāfijas lietotāju apmeklē pornogrāfiskās vietnes dienas laikā.

▪ Saskaņā ar dažiem aprēķiniem, 100 tūkstošos vietņu atrodas pornogrāfiski bērnu attēli.

▪ Apmēram 80 procenti internetā esošo pornogrāfisko materiālu, kuros izmantoti bērni, ir izveidoti Japānā.

[Attēli 4. lpp.]

Pornogrāfija tagad ir pieejama daudz plašāk nekā agrāk