Kā vairot lidojuma drošību

DAŽAS nedēļas pirms 11. septembra Aleksam, 42 gadus vecam sabiedrisko attiecību speciālistam, likās, ka viņš gandrīz jau ir uzveicis bailes no lidošanas. Kad pasažieru lidmašīna, ar kuru viņš lidoja, pacēlās no Atēnām, lai dotos uz Bostonu, viņam sākās viegla panikas lēkme — sirds sāka sisties, un plaukstas un piere pārklājās sviedriem.

Taču Alekss zināja, kas darāms. Ārsts, kura vadībā viņš centās pārvarēt savas bailes no lidošanas, bija mācījis, ka šādā gadījumā ir dziļi jāelpo, jāiztēlojas patīkama aina un cieši jāsažņaudz krēsla roku balsti, atslābinot tvērienu četras reizes minūtē. Kad šķita, ka vibrācijas un draudīgo skaņu iedvestās bailes kļūst nepārvaramas, Alekss iztēlojās sevi rāma ezera krastā. ”Tobrīd man likās, ka esmu jau daudz ko sasniedzis,” Alekss vēlāk teica.

Miljoniem aviopasažieru baidās lidot. Pēdējos gados bija kļuvuši populāri īpaši kursi, kuros māca, kā tikt galā ar šīm bailēm. Bieži vien cilvēki sāka apmeklēt šos kursus tāpēc, ka viņus uz to mudināja ģimenes locekļi, darba devēji vai aviosabiedrību pārstāvji, kam ir savi iemesli vēlēties, lai viņi nebaidītos izmantot gaisa transportu. Lielai daļai pasažieru kursi tiešām palīdzēja, un daudzas klīnikas, kas tos rīkoja, lepojās ar sekmīgu iznākumu pat veselos 90 procentos gadījumu.

Taču 11. septembris visu izmainīja. Alekss tūlīt pat pārtrauca apmeklēt nodarbības un par lielu vilšanos savam darba devējam atteicās no nodoma izlidot uz tikšanos ar svarīgu  potenciālo klientu. ”Bailes no lidošanas plus teroristu uzbrukumi — tas man bija par daudz,” Alekss teica. ”Tam terapija mani nebija sagatavojusi.”

Cik droša ir drošība?

Noraizējušies aviopasažieri norāda arī uz to, ka teroristiem, kas īstenoja 11. septembra uzbrukumu, pirms iekāpšanas lidmašīnā noteikti uzdeva parastos jautājumus, piemēram: ”Vai kāds nepazīstams cilvēks ir lūdzis jūs paņemt līdzi kādu priekšmetu? Vai kāda no bagāžas vienībām, ko jūs ņemat līdzi, ir palikusi bez jūsu uzraudzības, kopš jūs to sakravājāt?” Nolaupītāji, protams, atbildēja uz šiem jautājumiem tāpat, kā atbild gandrīz visi: ”Nē!” Faktu, ka teroristiem izdevās netraucēti iesēsties lidmašīnās, ne tikai pasažieri, bet arī daļa drošības ekspertu uzskata par pierādījumu, ka lidostās netiek ievēroti pietiekami stingri drošības pasākumi. ”Līdz šim nekas un neviens nespēja panākt, lai kaut kas tiktu mainīts,” sacīja bijušais ASV Aviācijas drošības apvienības direktors Džims Makena. ”Ar četrām nolaupītām un iznīcinātām lidmašīnām un vairākiem tūkstošiem bojāgājušo varbūt pietiks, lai ledus beidzot izkustētos.”

Traģiskais notikums ir licis rūpīgi pārbaudīt visu, kas saistās ar lidostu un lidojumu drošību. ASV Transporta ministrijas galvenais inspektors Kenets Mīds ASV Kongresa komitejai ziņoja: ”Par spīti agrākajiem un jaunajiem drošības pasākumiem, sistēmā joprojām ir satraucoši robi un.. trūkumi, kas jānovērš.” Kas tiek darīts, lai šos trūkumus labotu?

Pasažieru kontrole

Kad kādas lielas ASV aviosabiedrības drošības dienesta darbiniecei pajautāja, vai viņa baidās lidot, viņa nešaubīgi atbildēja: ”Nē, es paļaujos uz CAPS.” CAPS (Computer Assisted Passenger Screening) ir datorizēta pasažieru pārbaudes sistēma, kas reģistrē katru biļeti, kuru pārdevusi aviosabiedrība, kas šo  sistēmu izmanto. Tā uzrāda, vai biļete ir pirkta aviosabiedrības kasē vai ceļojumu birojā, vai ar interneta starpniecību. Sistēma reģistrē arī to, vai pasažieris lido viens vai kopā ar ģimenes locekļiem vai citiem ceļabiedriem, vai viņam ir kāda saistība ar kriminālo pasauli, vai viņš kādreiz ir izdarījis kādu pārkāpumu pret aviosabiedrību, tās personālu vai īpašumu.

Ik reizi, kad pasažieris reģistrējas lidostā un kārto nepieciešamās formalitātes, šī informācija tiek pārbaudīta un papildināta ar jaunākajiem datiem, kuru vidū ir arī viņa atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Precīzas ziņas par to, kā iegūtie dati tiek apstrādāti, lai atsijātu potenciāli bīstamos pasažierus, ir viens no aviotransporta nozares visrūpīgāk sargātajiem noslēpumiem. Pasaulē tiek lietotas dažādas sistēmas, kas darbojas līdzīgi CAPS, un dažas no tām ir tieši saistītas ar valsts un starptautiskajiem drošības un policijas dienestiem, piemēram, ar Interpolu. Daudzās Eiropas lidostās pasu kontroles sistēma reģistrē un pārbauda pasažiera ”lidojumu vēsturi” un viņa braucienus no vienas valsts uz otru.

Šāda pasažieru sijāšana tiek veikta, balstoties uz pieņēmumu, ka ļaunu nodomu vadītas personas rada lielākus draudus drošībai nekā bagāža. Tālākai lidostu drošības uzlabošanai tiek plānots ieviest vai jau tiek ieviestas dažādas biometriskas ierīces un viedkartes.

Lai garantētu lidojuma drošību, ir svarīgi ne tikai pārbaudīt pasažierus, bet arī nepieļaut bīstamu priekšmetu un vielu nonākšanu uz lidmašīnas borta. Rentgena ierīcēm, ko lieto bagāžas kontrolei, ir savas nepilnības. Lidostu drošības darbinieku pieredze liecina, cik grūti ir ilgu laiku koncentrēt uzmanību, jo miglainu rentgenattēlu virkne, kas slīd gar acīm, notrulina uztveri. Savukārt magnetometri atkal un atkal saceļ viltus trauksmi, reaģējot uz tādiem priekšmetiem kā mājas atslēgas, monētas un jostas sprādzes.

Stingrāki drošības kontroles noteikumi

Ņemot vērā šīs problēmas, daudzās valstīs ir pieņemti stingrāki lidostu drošības noteikumi. Amerikas Savienotajās Valstīs, piemēram, līdz 2002. gada beigām ir jāievieš pasākumi, kas nodrošina, ka lidmašīnā netiek iekrauta neviena bagāžas vienība, kuras īpašnieks neatrodas uz borta, rūpīgi tiek kontrolēts ikviens priekšmets, ko ienes salonā, un visa reģistrētā bagāža tiek pārbaudīta, vai tajā nav sprāgstvielu. Lidmašīnās nostiprina pilotu kabīņu durvis, un aviolīniju personālam tiek organizēta papildu apmācība, kā rīkoties ārkārtas situācijās. Pasažieru lidmašīnu reisos līdzi dodas bruņoti federālā dienesta aģenti.

Pirmajos mēnešos pēc 11 . septembra daudzās pasaules lidostās tika veikta pasažieru pārmeklēšana un bagāžas fiziska (rokas) pārbaude. Dažos gadījumos pasažierus un rokas bagāžu pārmeklēja pat divreiz. Eiropiešiem, kas ceļoja ar gaisa transportu pagājušā gadsimta 70. gados, tas viss nav nekas jauns, jo tolaik biežo lidmašīnu nolaupīšanas gadījumu dēļ plaši ieviesa līdzīgus drošības pasākumus. Tagad pasažieriem ir aizliegts ienest  lidmašīnā jebkādus asus priekšmetus. Cauri drošības joslai izlaiž vienīgi pasažierus ar biļetēm. Daudzi jau ir pieraduši, ka pasažieriem tagad ir jāstāv garākās rindās pie reģistrācijas galdiem un lidostās var sastapt bruņotus kareivjus.

Pastiprināta uzmanība — tehniskajai apkopei

Pamēģiniet iztēloties šo daudziem tik pazīstamo situāciju: izgājis cauri visiem kontroles punktiem, pasažieris beidzot nonāk pie izejas un gaida, kad atskanēs paziņojums par iekāpšanas sākumu. ”Vai dzirdējāt?” jautā cits pasažieris, kas stāv turpat blakus. ”Tehnisku iemeslu dēļ reiss kavēsies.” Neapmierināti saraucis uzacis, viņš piebilst: ”Ceru vismaz, ka viņi nesūtīs mūs gaisā bez dzinēja.”

Pasažieri lielākoties nezina, ka aviācijā pastāv stingra un rūpīga kontroles sistēma. Sīki izpētot ierakstus borta žurnālā, laikus tiek noteikts, kāds remonts lidmašīnai vajadzīgs. Aviācijas pārvaldes prasa, lai lidmašīnām un to motoriem pēc stingri noteikta grafika (daudz biežāk nekā automašīnām) tiktu veikta pamatīga profilaktiskā tehniskā apkope, pat ja ekspluatācijas gaitā nav radusies it neviena tehniska kļūme.

Kāds lidmašīnu tehniskās apkopes speciālists saka: ”Gandrīz 15 gadu laikā, kopš strādāju šajā profesijā, starp tiem, kas veic lidmašīnu tehnisko apkopi, es neesmu saticis nevienu, kam nebūtu ārkārtīgi nopietna attieksme pret drošību. Viņu draugi un tuvinieki taču arī lido ar tām lidmašīnām, kuras viņi remontē, tāpēc viņi nepieļauj nekādu muļķīgu risku.”

Uz aviomehāniķu un citu tehniskās apkopes darbinieku pleciem gulstas smaga personiskās atbildības nasta. Viens no viņiem stāsta: ”Nekad neaizmirsīšu to vakaru, kad Siu, Aiovas štatā, avarēja DC-10. Es strādāju par aviomehāniķi, un  tajā laikā es remontēju šī paša modeļa lidmašīnas astes daļu. Tobrīd mēs tikpat kā neko nezinājām par katastrofas iemesliem. Atceros, cik saspringti es tovakar strādāju, nemitīgi prātodams: ”Kas gan notika ar to lidmašīnu? Varbūt kāds bija palaidis garām kaut ko tādu, ko es varētu pamanīt šajā lidmašīnā, lai novērstu līdzīgu traģēdiju nākotnē? Vai es visu daru tieši tā, kā tas jādara?” Tovakar es ilgu laiku pavadīju tās lidmašīnas astē, pētīdams un domādams.”

Aviomehāniķi pastāvīgi saņem apmācību, lai uzlabotu iemaņas visās sava darba jomās, sākot ar kārtējo remontu veikšanu un beidzot ar komplicētām apskatēm un visjaunākajām bojājumu meklēšanas metodēm. Tehniskās apkopes brigāžu kursi katru gadu tiek modernizēti, lai sagatavotu personālu visām iespējamām situācijām — gan gluži ikdienišķām, gan ārkārtējām.

Ja ir notikusi aviokatastrofa, visi iegūtie dati tiek analizēti un ievadīti aviācijas trenažierī. Lidotāji izmēģinātāji un aviācijas inženieri ”lido” ar trenažieri un mēģina noskaidrot, kā iespējams atrisināt šādu situāciju, lai turpmāk lidmašīnu apkalpes labāk varētu tikt galā ar līdzīgām problēmām. Pēc tam apkalpēm tiek organizēta īpaša treniņu programma, kuras gaitā tās saņem konkrētas instrukcijas, kā rīkoties tamlīdzīgā situācijā. Pamatojoties uz šādu datu  izpēti, dažkārt tiek ieviestas izmaiņas lidmašīnu un to daļu konstrukcijā. Visu šo pasākumu mērķis ir mācīties no kļūdām un maksimāli samazināt iespēju, ka tās atkārtosies nākotnē.

Kāds lidmašīnu tehniskās apkopes darbinieks saka: ”Mums vienmēr atgādina, ka drošība nerodas nejauši — tā ir rūpīgi jāplāno.”

Atkal gaisā

Kad bija aizritējuši četri mēneši, kopš raksta sākumā pieminētais Alekss nebija sēdies lidmašīnā, viņš nolēma, ka pienācis laiks kaut ko darīt ar savām bailēm. Policistu un nacionālo gvardu klātbūtne Bostonas Logana starptautiskajā lidostā viņu, kā likās, neuztrauca. Arī garās rindas pie reģistrācijas galdiem un bagāžas pārmeklēšana neradīja Aleksam nekādu satraukumu.

Tas viss iedvesa viņam cerību, ka bailes no lidošanas izdosies uzveikt. Tiesa, piere joprojām noraso un sirds mazliet sitas, tomēr, likdams savas somas rokas bagāžas nodalījumā, Alekss nosaka: ”Tagad es jūtos daudz labāk.”

[Papildmateriāls/Attēls 5. lpp.]

Fakti par lidojumiem

Pēc aptuveniem aprēķiniem, piektā daļa gaisa transporta pasažieru jūt bailes no lidošanas. Taču viņu vidū ir daudz cilvēku, kuri nemaz nedomā, ka lidot nav droši. Viņi baidās lidot citu iemeslu dēļ, piemēram, tāpēc, ka viņiem ir bail no augstuma vai bail atrasties cilvēku pilnā telpā.

[Tabula 8. lpp.]

CIK LIELA IR VARBŪTĪBA ZAUDĒT DZĪVĪBU?

Gada laikā Dzīves laikā

varbūtība ir varbūtība ir

1 pret: 1 pret:

Autotransports 6212 81

Slepkavība 15 104 197

Mehānismi 265 000 3500

Aviokatastrofas 390 000 5100

Noslīkšana vannā 802 000 10 500

Indīgi dzīvnieki, augi 4,2 miljoni 55 900

Zibens 4,3 miljoni 56 000

[Norāde par autortiesībām]

Avots: National Safety Council

[Attēls 6. lpp.]

Lidostās ir ieviesta stingrāka drošības kontrole

[Norāde par autortiesībām]

AP Photo/Joel Page

[Attēls 7. lpp.]

Datorizēta pasažieru pārbaude

[Attēls 7. lpp.]

Uzlabota tehniskā apkope

[Attēls 8. lpp.]

Piloti ir augstu kvalificēti profesionāļi