Nepilno ģimeņu skaits aug

”Es bieži vakaros ar asarām acīs lūdzu Dievu un teicu viņam: ”Es nezinu, ko lai rīt iesāku.”” (GLORIJA, KAS VIENA IR IZAUDZINĀJUSI TRĪS BĒRNUS.)

NEPILNU ģimeņu mūsdienās daudzviet kļūst aizvien vairāk un vairāk. * Izirstot tradicionālajai ģimenes struktūrai — vīrs, sieva un bērni —, parādās citas ģimenes formas, un demogrāfi un sociologi arvien biežāk uzdod jautājumu ”Kāpēc tā notiek?”.

Socioloģijas profesori Saimons Dankans un Rozalinda Edvardsa raksta, ka ”ģimenes modeļos un vīriešu un sieviešu attiecībās pamazām notiek pārmaiņas”. Kāpēc? Daži pētnieki apgalvo, ka cēlonis ir tas, kādu dzīvesveidu cilvēki izvēlas mūsdienu ekonomisko, sociālo un kultūras izmaiņu iespaidā.

Aplūkosim dažas no šīm izmaiņām un to ietekmi uz cilvēku dzīvesveidu. Viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē daudzus, ir dzīves spriedze. Ārpasaule laužas iekšā mūsu dzīvē no agra rīta līdz vēlam vakaram. Laiks, kas agrāk tika veltīts ģimenei,  tagad tiek tērēts internetam, televīzijai, sarunām pa tālruni un braucieniem automašīnā, cilvēki nemitīgā steigā traucas no vienas vietas uz otru.

Savu tiesu prasa arī raizes par materiālas dabas jautājumiem. Modernās ērtības maksā naudu, tāpēc aizvien vairāk vecāku strādā algotu darbu. Sabiedrībai kļūstot mobilai, ir izveidojusies tāda situācija, ka daudzi ģimenes locekļi dzīvo un strādā tālu projām no radiniekiem, kas varētu viņus atbalstīt, un dažkārt pat tālu prom no sava dzīvesbiedra. Daudzās zemēs arī masu kultūras iespaids ir nelabvēlīgs, jo tā nereti noniecina un grauj institūcijas, kas rada stabilitātes sajūtu, piemēram, laulību un ģimeni. *

Mūsdienu vientuļā māte

Mūsdienu vientuļā māte bieži vien neatbilst vecajam, stereotipiskajam priekšstatam par jaunu meiteni, kas dzīvo no pabalstiem. Neprecētas mātes stāvoklis lielākoties vairs netiek uzskatīts par apkaunojumu, un slavenības to pat popularizē. Turklāt daudzām sievietēm tagad ir labāka izglītība un līdz ar to labākas iespējas pelnīt iztiku, tāpēc no materiālā viedokļa laulība vairs nav tik būtisks priekšnoteikums, lai laistu pasaulē bērnu.

Daļa no vientuļajām mātēm, it īpaši šķirtu vecāku pieaugušās meitas, paliek neprecētas tāpēc, ka nevēlas, lai viņu bērni piedzīvotu sāpes, kādas sagādā tēva aiziešana. Citos gadījumos sieviete paliek viena ar bērnu nevis pēc pašas izvēles, bet tāpēc, ka partneris viņu ir pametis. ”Savtīga un apzināta izvēle nav izplatīts iemesls, kāpēc mātes audzina bērnus vienas,” norāda Džozefa Rauntrija fonds (Lielbritānija), ”un bērni, kas aug nepilnās ģimenēs, nav pamesti novārtā un neaudzināti.”

Tomēr nepilno ģimeņu skaita pieaugums izraisa pamatotu satraukumu, jo šādās ģimenēs kā vecāki, tā bērni mēdz ciest no emocionālām traumām un materiālām un sociālām problēmām. Daži pat apšauba, vai vispār iespējams sekmīgi izaudzināt bērnus bez dzīvesbiedra atbalsta. Kādas ir tās specifiskās grūtības, ar kurām jātiek galā nepilnām ģimenēm? Kā māte kristiete var sekmīgi audzināt bērnus, ja viņai tas jādara vienai?

[Zemsvītras piezīmes]

 [Papildmateriāls/Karte 4., 5. lpp.]

NEPILNĀS ĢIMENES — PASAULES MĒROGA TENDENCE

Amerikas Savienotās Valstis. ”No 1970. līdz 2000. gadam to māšu skaits, kuras audzina bērnus vienas, ir pieaudzis no 3 līdz 10 miljoniem; tajā pašā laikposmā ir audzis arī šādu tēvu skaits — tas ir palielinājies no 393 000 līdz 2 miljoniem.” (ASV Tautas skaitīšanas birojs.)

Meksika. Kā stāstīts laikrakstā La Jornada, šajā valstī apmēram 27 procentos grūtniecības gadījumu topošā māte ir pusaudze.

Īrija. 1981. gadā 5,7 procenti ģimeņu šajā zemē bija nepilnās ģimenes, bet 1991. gadā — jau 7,9 procenti. ”Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mātes audzina bērnus vienas, ir laulības iziršana.” (Single Mothers in an International Context, 1997.)

Lielbritānija. ”Nepilno ģimeņu īpatsvars pirmo reizi ir pārsniedzis 25 procentus no kopējā ģimeņu skaita. Šajā skaitlī atspoguļojas tādas pēdējo 30 gadu tendences kā milzīgais neprecēto māšu skaita pieaugums un lielais šķirto laulību daudzums.” (The Times, Londona, 2000. gada 2. marts.)

Francija. ”Kopš 70. gadu otrās puses nepilno ģimeņu daudzums ir pieaudzis vairāk nekā par 50 procentiem.” (Single Mothers in an International Context, 1997.)

Vācija. ”Pēdējos divdesmit gados vientuļo vecāku skaits ir divkāršojies. Gandrīz visos gadījumos nepilnajās ģimenēs.. bērnus audzina māte.” (Single Mothers in an International Context, 1997.)

Japāna. Kopš 70. gadiem māšu, kas vienas audzina bērnus, kļūst aizvien vairāk. 1997. gadā 17 procentos ģimeņu vienīgā bērnu audzinātāja bija māte. (Single Mothers in an International Context, 1997; The World’s Women 2000: Trends and Statistics.)

Grieķija. ”Kopš 1980. gada vientuļo māšu skaits [Grieķijā] ir palielinājies par 29,8 procentiem. Saskaņā ar Eiropas Savienības publicētajiem datiem, 1997. gadā 3,3 procenti bērnu piedzima ārlaulībā, turpretī 1980. gadā — tikai 1,1 procents.” (Ta Nea, Atēnas, 1998. gada 4. septembris.)

Austrālija. Gandrīz ceturtā daļa bērnu dzīvo kopā tikai ar vienu no saviem miesīgajiem vecākiem. Visbiežākais iemesls ir vecāku laulības (vai citas kopdzīves formas) iziršana. Speciālisti prognozē, ka 25 gadu laikā nepilno ģimeņu skaits pieaugs par 30 līdz 66 procentiem.” (Austrālijas Statistikas birojs.)