Kur paliek ūdens?

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA AUSTRĀLIJĀ

PANIKA! Tāda bija mana pirmā reakcija. Pelēks šķidrums burbuļodams plūda no vannasistabas notekas un draudēja pārvērst manu dzīvokli smirdīgā purvā. Es nekavējoties izsaucu santehniķi. Stāvēdams samirkušās zeķēs ar uztraukumā izkaltušu muti un izmisīgi gaidīdams palīdzību, es domāju: ”No kurienes tas ūdens nāk?”

Kad ieradās santehniķis un sāka lietpratīgi tīrīt aizsērējušo novadcauruli, viņš man pastāstīja: ”Viens pilsētas iedzīvotājs dienā patērē 200 līdz 400 litru ūdens. Tas nozīmē, ka ik gadu katrs vīrietis, sieviete un bērns notekā aizpludina aptuveni 100 000 litru.” ”Bet kā ir iespējams patērēt tik daudz ūdens? Es taču tik daudz neizdzeru!” es viņu pārtraucu. ”Protams, nē,” viņš atbildēja, ”bet jūs katru dienu mazgājaties dušā vai vannā, lietojat tualeti un, iespējams, izmantojat veļasmašīnu vai trauku mazgājamo mašīnu. Modernā dzīvesveida dēļ cilvēki mūsdienās izmanto divreiz vairāk ūdens, nekā savulaik izmantoja viņu vecvecāki.” Tad man prātā radās jautājums: ”Kur tas viss ūdens paliek?”

Es atklāju, ka notekūdeņu problēma dažādās valstīs un pat pilsētās vienas valsts ietvaros tiek risināta ļoti atšķirīgi. Dažās valstīs tas ir kļuvis par dzīvības un nāves jautājumu. (Skat. informāciju ielogojumos 27. lappusē.) Es jūs uzaicinu kopā ar mani apmeklēt manai dzīvesvietai tuvāko notekūdeņu attīrīšanas staciju un noskaidrot, kur nonāk mūsu izlietotais ūdens, kā arī padomāt, kāpēc, neatkarīgi no tā, kur mēs dzīvojam, ir jāuzmanās, lai mēs neieskalotu kanalizācijā kaut kādus priekšmetus.

Attīrīšanas stacijā

Jums varbūt nešķiet, ka notekūdeņu attīrīšanas stacija būtu tā jaukākā vieta, uz kuru doties ekskursijā. Es jums piekrītu. Taču no šādām stacijām ir atkarīgs, vai mēs nenoslīksim paši savos atkritumos, turklāt mēs visi varam dot savu ieguldījumu, lai šīs stacijas funkcionētu sekmīgi. Mūsu ceļa mērķis ir attīrīšanas stacija Malabārā, kas atrodas uz dienvidiem no slavenās Sidnejas ostas. Kā ūdens no manas vannasistabas nokļūst līdz šai stacijai?

Kad es nolaižu ūdeni klozetā, izlaižu ūdeni no izlietnes vai mazgājos dušā, ūdens sāk savu ceļojumu no mana dzīvokļa uz notekūdeņu attīrīšanas staciju. Veicis apmēram 50 kilometru garu ceļu, tas pievienojas ap 480 tūkstošiem kubikmetru ūdens, kas ik dienas ieplūst attīrīšanas stacijā. Tas nozīmē, ka katru minūti stacija uzņem tik lielu ūdens daudzumu, ka ar to varētu piepildīt divus olimpiskos baseinus.

Paskaidrodams, kāpēc attīrīšanas stacijā nevar ne ar aci saskatīt, ne ar degunu sajust neko nepatīkamu, šīs stacijas sabiedrisko attiecību dienesta darbinieks Ross mums saka: ”Lielākā daļa stacijas ir izbūvēta zem zemes. Tas ļauj savākt gāzes un ievadīt tās gaisa attīrīšanas iekārtās, kas neitralizē nepatīkamās smakas. Attīrītais gaiss pēc tam izplūst atmosfērā. Kaut arī attīrīšanas stacijas tuvumā  ir tūkstošiem māju, gadā es saņemu tikai aptuveni desmit zvanus ar sūdzībām par sliktu gaisu.” Tālāk mūs Ross ved uz vietu, kur rodas šī ”sliktā gaisa” problēma.

Kas ir notekūdeņi?

Kad mēs ieejam stacijā un nokāpjam zemāk, mūsu pavadonis mums stāsta: ”Notekūdeņus veido 99,9 procenti ūdens plus cilvēku ekskrementi, ķimikālijas un visādi sīki atkritumi. Šie notekūdeņi tiek savākti no mājām un rūpniecības uzņēmumiem vairāk nekā 55 000 hektāru lielā teritorijā un pa caurulēm, kuru kopējais garums ir 20 000 kilometri, tiek iepludināti attīrīšanas stacijā 2 metrus zem jūras līmeņa. Šeit tie plūst cauri vairākiem sietiem, kas aiztur drēbes gabalus, akmeņus, papīrus  un plastmasas atkritumus. Pēc tam smilšu uztvērējos ūdeni ar gaisa burbuļu palīdzību attīra no organiskajām vielām un smagākas vielas nogulsnē. Vēlāk šos neorganiskos atkritumus savāc, aizved un aprok. Tālāk notekūdeņus uzsūknē 15 metrus augstāk izvietotajos nosēdbaseinos.

Šie nosēdbaseini aizņem platību, kas izmēra ziņā atbilst apmēram futbola laukumam, un, atrodoties šajā vietā, var iedomāties, cik daudz sūdzību no apkārtējiem iedzīvotājiem būtu jāuzklausa, ja nebūtu tik efektīvas gaisa attīrīšanas sistēmas. Ūdenim lēnām plūstot cauri nosēdbaseiniem, eļļa un tauki uzpeld virspusē un tiek noņemti. Nogulšņi, smalkās suspendētās daļiņas, nosēžas tvertnes dibenā, un mehāniska ierīce, kas ir aprīkota ar lāpstiņām, tās savāc un nogādā līdz vietai, no kuras tās tiek aizsūknētas tālākai apstrādei.

Pēc tam attīrītie notekūdeņi plūst uz jūru pa vairāk nekā trīs kilometru garu apakšzemes kanālu, kas vairākās vietās, kur jūras dziļums ir 60 līdz 80 metri, novirza ūdeņus augšup līdz jūras dibenam. Spēcīgās piekrastes straumes notekūdeņus izkliedē, un sālsūdens ar savām dabiskajām dezinfekcijas spējām attīrīšanas procesu pabeidz. Nogulsnes, kas paliek attīrīšanas stacijā, tiek iesūknētas lielās tvertnēs, ko sauc par metāntvertnēm. Tajās ar mikroorganismu palīdzību organiskās vielas tiek sadalītas, iegūstot metāna gāzi un dūņu sastāvu padarot daudz stabilāku.

No dūņām līdz vērtīgam mēslojumam

Man par lielu atvieglojumu Ross pagriežas, lai dotos ārā svaigā gaisā, un mēs viņam sekojam. Kamēr mēs kāpjam augšā pa vienu no hermētiskajām dūņu tvertnēm, viņš turpina: ”Mikroorganismu radītais metāns tiek izmantots elektroģeneratoru darbināšanā un nodrošina vairāk nekā 60 procentus attīrīšanas stacijas ekspluatācijai nepieciešamās enerģijas. Dūņas pēc to stabilizēšanas tiek dezinficētas, un tām pievieno kaļķus, iegūstot noderīgu materiālu, kas ir bagāts ar augu barības vielām. Malabāras notekūdeņu attīrīšanas stacijā vien ik gadu tiek saražots 40 000 tonnu šī dūņu mēslojuma. Pirms desmit gadiem neapstrādātās dūņas tika sadedzinātas vai ielaistas okeānā, bet tagad tām ir daudz labāks izmantojums.”

Ross man pasniedz brošūru, kurā ir teikts: ”Pēc notekūdeņu dūņu lietošanas [Jaundienvidvelsas] mežos ir konstatēts koku augstuma pieaugums par 20 līdz 35 procentiem.” Tāpat tajā stāstīts, ka ”kvieši, kas iesēti zemē, kurā ir iestrādātas notekūdeņu dūņas, dod līdz pat 70 procentiem lielākas ražas”. Es izlasu, ka kompostētas notekūdeņu dūņas tagad ir pietiekami drošas, lai tās varētu lietot arī puķu mēslošanai savā dārziņā.

Aizskalo un aizmirsti?

Ekskursijas beigās mūsu pavadonis mums atgādina, ka, ieskalojot notekā krāsas, pesticīdus, medikamentus vai eļļu, mēs varam izraisīt attīrīšanas stacijā izmantojamo mikroorganismu bojāeju un kavēt notekūdeņu attīrīšanas procesu. Viņš uzsver, ka ”eļļa un tauki lēnām rada aizsērējumus cauruļvadu sistēmā, tāpat kā tie pakāpeniski nobloķē mūsu artērijas, un ka autiņbiksītes, drēbju gabali un plastmasas priekšmeti, kas ir aizskaloti klozetā, nekur nepaliek — tie tikai nosprosto caurules”. Kā es pats pārliecinājos, atkritumus var aizskalot, bet, kad caurule ir aizsērējusi un ūdens sāk plūst atpakaļ, tie par sevi atkal atgādina. Kad jūs nākamreiz mazgāsieties dušā, lietosiet klozetu vai izlietni, padomājiet par to, kur šis ūdens paliek.

[Papildmateriāls/Attēls 25. lpp.]

No notekūdens līdz dzeramajam ūdenim

Orandžas apgabalā (Kalifornijas štats, ASV) — vietā, kur ir mazs nokrišņu daudzums, — ir atrasts progresīvs notekūdeņu problēmas risinājums. Tā vietā, lai katru dienu tūkstošiem kubikmetru notekūdeņu iepludinātu tieši okeānā, lielāko daļu no tiem izmanto atkārtoti. Jau daudzus gadus minētā apgabala notekūdeņu attīrīšanas stacija ar šo uzdevumu sekmīgi tiek galā. Pēc notekūdeņu sākotnējās attīrīšanas tos attīra vēl divas reizes, lai ūdens atbilstu dzeramā ūdens prasībām. Tad to sajauc ar artēzisko aku ūdeņiem un novada gruntsūdeņos. Tādā veidā gruntsūdeņi tiek papildināti un pasargāti no tā, ka to baseinos sūktos jūras ūdens un tos bojātu. Šie pazemes ūdeņu krājumi nodrošina 75 procentus no Orandžas apgabala iedzīvotājiem nepieciešamā ūdens daudzuma.

[Papildmateriāls 27. lpp.]

Kā taupīt ūdeni

▪ Nomainiet bojātās blīves. Piloša krāna dēļ var aiziet zudumā 7000 litri gadā.

▪ Pārbaudiet, vai klozetpoda skalojamai kastei nav sūces — tās dēļ var tikt izšķērdēti 16 000 litri gadā.

▪ Uzstādiet ekonomisko dušas galviņu. Caur parasto dušas galviņu iztek 18 litri minūtē, bet caur samazinātas plūsmas dušas galviņu — 9 litri. Lietojot otro, četru cilvēku liela ģimene gadā var ietaupīt 80 000 litru.

▪ Ja jums ir divu režīmu klozetpoda skalojamā ierīce, atbilstošos gadījumos izmantojiet taupības režīmu. Četru cilvēku ģimene tādā veidā var ieekonomēt vairāk nekā 36 000 litru gadā.

▪ Uzstādiet krāniem sietiņus. Tie ir samērā lēti un samazina ūdens plūsmu uz pusi, nesamazinot efektivitāti.

[Papildmateriāls 27. lpp.]

Notekūdeņu krīze pasaulē

”Tā kā vairāk nekā 1,2 miljardiem cilvēku joprojām nav pieejams tīrs dzeramais ūdens un 2,9 miljardiem — apmierinoša kanalizācijas sistēma, katru gadu ar netīra ūdens izraisītām slimībām mirst apmēram 5 miljoni cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir bērni.” (Otrais Pasaules Ūdens forums, kas notika Nīderlandes pilsētā Hāgā.)

[Shēma/Attēli 26. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Notekūdeņu attīrīšanas process Malabārā (Vienkāršota shēma)

1. Notekūdeņi ieplūst stacijā

2. Sieti

3. Smilšu uztvērējs

4. Uz atkritumu aprakšanas vietu

5. Nosēdbaseins

6. Uz okeānu

7. Metāntvertnes

8. Elektroģeneratori

9. Tvertne pārstrādāto dūņu uzglabāšanai

[Attēli]

Metāntvertnēs dūņas tiek pārstrādātas noderīgā mēslojumā un metānā

Metāns tiek dedzināts, lai ražotu elektrību