No mūsu lasītājiem

Vardarbība ģimenē Vārdos grūti izteikt, cik es esmu pateicīga par rakstu sēriju ”Vardarbība ģimenē. Kur rast palīdzību?”. (2001. gada 8. novembris.) Es ciešu no sava vīra varmācības, un pat tad, kad es varas iestādēm biju paziņojusi par to, kas man ir jāpiedzīvo, es joprojām biju pārliecināta, ka neviens neizprot manas sāpes, ciešanas un dziļās bēdas, ko es nekādi nevaru remdēt. Šajos rakstos tika precīzi aprakstītas manas izjūtas.

N. L., Itālija

Kad es izsaiņoju žurnālu un ieraudzīju tā vāku, manās acīs sariesās asaras. Es to tūlīt atliku atpakaļ iesaiņojumā, apzinādamās, ka žurnālā apskatītā tēma skar manis pieredzēto. Es biju centusies izlikties, ka tas, ko es esmu piedzīvojusi, nekad nav noticis. Es lūdzu Dievam spēku, lai varētu sākt lasīt šo žurnālu, un esmu priecīga, ka to izdarīju. Šī rakstu sērija man palīdzēja saprast, ka es neesmu vienīgā, kam ir tādas ciešanas. Kad lasīju vārdus, ka ”Sievas piekaušana, pēc Dieva domām, ir milzīgs grēks”, tie bija kā sāpes remdinoša eļļa uz brūces. Paldies par tik mierinošiem rakstiem, kuros tiek apskatītas reālas dzīves situācijas.

D. Dž. M., Amerikas Savienotās Valstis

Es esmu pieredzējusi to pašu, ko rakstā minētās sievietes. Es mēģināju sev iegalvot: mans vīrs tā rīkojas tāpēc, ka viņš pārmērīgi lieto alkoholu un viņu ir ietekmējusi vide, kurā viņš uzauga. Lai gan tas daļēji izskaidro, kāpēc viņš tā rīkojas, es guvu mierinājumu, kad sapratu, ka vardarbībai nav attaisnojuma. Es no visas sirds vēlos, lai mans vīrs lasītu Bībeli un iepazītu Jehovas mīlestību.

S. Ī., Japāna

Šī rakstu sērija mani iespaidoja īpaši, jo vīrs pret mani izturas brutāli. Es jūtos tieši tāpat kā Roksana. Bija ļoti mierinoši uzzināt, ka daudzi cilvēki saprot, kā jūtas sievietes, kuras sit vīri. No šiem rakstiem es uzzināju, ka es neesmu vainīga, ka vīrs pret mani tā izturas. Tāpat tie man palīdzēja saprast, ka Dievam es esmu svarīga, pat ja vīrs mani uzskata par nevērtīgu un nekam nederīgu. Paldies, ka publicējat šādus rakstus. Tie ir daudz vērtīgāki par bagātību!

B. L., Filipīnas

Jums ir izdevies rakstā atspoguļot sāpes un vilšanās sajūtu, ko es nespēju izteikt vārdos. Šī rakstu sērija man palīdzēja apzināties, ka Jehova saprot, kādas emocionālas sāpes un ciešanas izraisa šī problēma. Turpiniet, lūdzu, publicēt šādus rakstus, jo par šo problēmu ir jārunā un tā ir jāizprot arī citiem. Es esmu pārliecināta, ka no šādiem rakstiem daudzi gūs tādu pašu mierinājumu, kādu es guvu no šīs rakstu sērijas.

K. E., Austrālija

Mani uzaudzināja tēvs, kas bija viegli aizkaitināms, un bieži vien es aizsvilstos dusmās pret savu vīru. Dažreiz — nē, patiesībā daudzreiz — es viņam esmu situsi. Mans vīrs ir stiprāks par mani, tāpēc es nedomāju, ka nodaru viņam pāri. Kad es izlasīju, ka, pēc Dieva domām, dzīvesbiedra sišana ir milzīgs grēks, es jutos satriekta. Mans vīrs ir miermīlīgs Jehovas kalpotājs, un es gribu no visas sirds viņam atvainoties. Es esmu pateicīga Jehovam par šādu pārmācību.

T. Ī., Japāna

Lasot šo žurnālu, es nespēju novaldīt asaras. Man šķita, kas es lasu par savu dzīvi. Taču nesen vīrs man sāka uzdot jautājumus par Bībeli. Viņš apmeklēja vairākas sapulces Valstības zālē, un tagad viņš studē Bībeli. Es varu uz sevi attiecināt Lurdesas teikto, ko var lasīt 11. lappusē: ”Man reizēm šķiet, ka es sapņoju!”

I. R., Amerikas Savienotās Valstis