Kas rada draudus strādājošo drošībai

”Darbavietās iet bojā vairāk cilvēku nekā satiksmes negadījumos”. Šāds virsraksts bija plakātam, ko bija sagatavojusi Darba aizsardzības organizācija Jaundienvidvelsā (Austrālija).

NELAIMES gadījumi, kuros iet bojā cilvēki, protams, ir tikai daļa no problēmas. Katru gadu miljoniem cilvēku darbavietā gūst smagas traumas, kuru sekas reizēm ir jūtamas visu atlikušo mūžu. Daudzi citi mirst priekšlaicīgā nāvē, jo darbavietā ir bijuši pakļauti pārmērīgam stresam vai viņu darbs ir bijis saistīts ar kaitīgām vielām.

Tā kā nāves gadījumi un smagas traumas, kuru iemesls ir darba apstākļi, gadās gandrīz visās ražošanas un komercdarbības nozarēs, rodas jautājums: cik droši jūs varat justies savā darbavietā? Kas var apdraudēt jūsu veselību un dzīvību?

Spriedzes atmosfēra

Uz strādājošajiem bieži tiek izdarīts liels spiediens ar mērķi paaugstināt darba ražīgumu. Japānā termins karosi — ”nāve pārslodzes dēļ” — pirmo reizi tika lietots prasībās pēc kompensācijas, ko iesniedza mirušo ģimenes. Kā atklāja aptauja, kas šajā valstī tika veikta pirms vairākiem gadiem, 40 procenti Japānas biroju darbinieku baidās mirt no pārslodzes. Kāds jurists, kura darbs ir saistīts ar prasībām pēc kompensācijām, ir aprēķinājis, ka ”par karosi upuriem ik gadus kļūst vismaz 30 000 japāņu”.

Pēc Japānas policijas domām, ar darbu saistītās problēmas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaug pašnāvību skaits 50 līdz 59 gadus vecu cilvēku vidū. Grāmatā The Violence—Prone Workplace bija stāstīts par tiesas prāvu, kurā kāds darba devējs tika atzīts par vainīgu sava darbinieka pašnāvībā, jo to bija pārmākušas raizes par darbu.

Kā varēja lasīt Austrālijas laikrakstā The Canberra Times, ”agrāk visvairāk stundu darbā pavadīja japāņi, bet tagad garākā darbadiena pasaulē ir amerikāņiem”. Līdz ar to laikrakstos parādās jauni raksti ar tādiem nosaukumiem kā, piemēram, ”Garo darba stundu dēļ mirst cilvēki”, un tajos ir stāstīts par pārgurušiem ātrās palīdzības automašīnu vadītājiem, pilotiem, celtniekiem, sabiedriskā transporta darbiniekiem un naktsmaiņas strādniekiem, kas iet bojā savā darbavietā.

Kad kompānijas ekonomisku apsvērumu dēļ veic reorganizāciju un atlaiž darbiniekus, strādājošie izjūt lielu spiedienu paaugstināt sava darba ražīgumu. Žurnālā British Medical Journal bija atzīts, ka darbinieku skaita samazināšana negatīvi ietekmē strādājošo veselību.

 Vardarbība darbavietās

Darbinieki, kas ir pārstrādājušies un cieš no stresa, pakļauj riskam ne tikai sevi, bet arī citus. Lielbritānijā kādā pētījumā tika konstatēts, ka daudzi biroju strādnieki lielāko daļu darbadienas pavada, naidojoties ar saviem kolēģiem, un ka šādi konflikti bieži izraisa vardarbību.

”Amerikā katru nedēļu 15 cilvēki tiek nogalināti savā darbavietā,” teikts žurnālā Business Week. Savukārt žurnālā Harvard Business Review ir atzīmēts: ”Par vardarbību darbavietā uzņēmumu vadītāji nemīl runāt. Tomēr fakts paliek fakts: katru gadu simtiem darbinieku uzbrūk saviem kolēģiem vai pat nogalina viņus.”

Strādājošo drošību apdraud arī viņu klienti. Austrālijas Kriminoloģijas institūta ziņojumā bija teikts, ka daži ārsti tik ļoti baidās no vardarbīgiem uzbrukumiem, ka, dodoties mājas vizītēs, ņem līdzi vairākus pavadoņus. Arī policistiem un skolotājiem savā darbā jāsastopas ar bīstamām situācijām.

Vēl darbavietā cilvēki cieš no emocionālām pārestībām, kas, pēc Starptautiskās darba organizācijas atzinuma, ir psiholoģiska vardarbība. Visplašāk izplatītā šīs vardarbības forma ir draudi.

Kā apgalvo profesors Roberts Venings no Minesotas universitātes (ASV), ”stress un tā izraisītās slimības ietekmē strādājošos gandrīz visā pasaulē”. Viņš norāda, ka, ”saskaņā ar ANO Starptautiskās darba organizācijas 1993. gada ziņojumu, galvenā problēma ir stress, ko rada nemitīga situāciju maiņa, kā arī bezpersoniska un bieži vien naidīga atmosfēra darbā”.

Bet ko darba devēji un darbinieki var darīt, lai padarītu savu darbavietu drošāku? Par to būs runāts nākamajā rakstā.