Matatu — Kenijas krāsainie autobusi

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA KENIJĀ

JA KĀDS ir viesojies Kenijā, viņam netrūkst sajūsmas pilnu vārdu, lai aprakstītu savu ceļojumu. Ziloņu saimes vecākā mātīte, majestātisks lauva, ugunīgs saulriets — tie ir daži no spilgtajiem iespaidiem, kas vēl ilgi paliek viņa atmiņā. Kenijas skaistums ir ļoti daudzveidīgs, un par tā savdabīgu papildinājumu var uzskatīt arī uz Kenijas ceļiem sastopamos krāsainos matatu. Šie autobusi ir viens no sabiedriskā transporta veidiem, kas vairāku iemeslu dēļ ir kļuvis ļoti populārs šajā valstī.

Matatu izcelsme ir tikpat interesanta kā to darbība. Pirmais šāda veida braucamais bija nolietots ”Ford Thames”, kas bija atlicis no tiem automobiļiem, kurus Otrā pasaules kara laikā Etiopijā bija izmantojuši britu karavīri. Sešdesmito gadu sākumā kāds Nairobi iedzīvotājs ar šo veco automašīnu pasāka nogādāt savus paziņas līdz pilsētas centram, prasot par sniegto pakalpojumu no katra braucēja nieka 30 centus degvielai. * Drīz arī citi attapās, ka ar vecajām automašīnām var gūt peļņu. Daudzas automašīnas tika pārveidotas par nelieliem autobusiņiem, kuros uz trim paralēli novietotiem koka soliem pietika vietas 21 pasažierim. Līdzīgs sēdvietu izkārtojums ir arī Nigērijas vecajiem bolekaja. Sākotnējā maksa par braucienu bija trīs desmitcentu monētas. Tas ļauj saprast, kāpēc šis transportlīdzeklis ir ieguvis nosaukumu matatu — svahilu valodā tatu nozīmē ’trīs’. Kopš tiem laikiem ar matatu ir notikušas lielas pārvērtības, un tagadējiem modeļiem vairs nav tikpat kā nekādas līdzības ar to izgrabējušajiem priekštečiem. Mūsdienu matatu ir atraktīvi autobusi, kurus kāds Kenijas dienas laikraksts ir nodēvējis par ”krāsainām raķetēm”. Tas vis nav nekāds sešdesmito gadu ”sīkais rūpals”!

Brauciens ar matatu var izvērsties saistošā piedzīvojumā — īpaši, ja šoferis mēģina izlauzt sev ceļu noslogotajās pilsētas ielās. Izbrauksim nelielu līkumu pa Nairobi, lai kaut nedaudz izbaudītu šo sajūtu.

 Aizraujošs brauciens

Mūsu ceļojums sākas kādā laukumā, kur vairāki desmiti šo autobusu gatavojas doties visdažādākajos virzienos. Ir viens pēcpusdienā, un apkārt drūzmējas daudz ļaužu, cenzdamies atrast matatu, kas brauc viņiem vajadzīgajā virzienā. Daļa pasažieru dodas valsts iekšienē, un viņiem ceļā paies vairākas stundas. Citi grib izbraukt dažus kilometrus ārpus pilsētas centra, iespējams, lai ieturētu nelielu maltīti. Matatu ir noderīgs visiem.

Lielākā daļa autobusu dižojas ar spilgtu un daudzkrāsainu noformējumu. Autobusi šādi tiek krāsoti ne tikai ar domu padarīt tos pievilcīgākus. Ir pasažieri, kas izvēlas braukt pēc iespējas krāšņākā matatu. Aplūkojot autobusus tuvāk, uz tiem var ievērot dažādus uzrakstus. Daļa ir par mūsdienīgām tēmām, piemēram, ”El Nino”, ”Millennium”, ”The Website”, ”Internet” un ”Dot Com”. Savukārt tādi vārdi kā ”Meek” (tulkojumā: ”Lēnprātīgs”) un ”Missionary” (tulkojumā: ”Misionārs”) atspoguļo labas cilvēku īpašības vai viņu sasniegumus. Tuvākais matatu sāncensis uzkrītošās ārienes ziņā ir Filipīnu mikroautobusi. Interesanti, ka arī tie ir Otrā pasaules kara ”blakusprodukts”.

Tas, kā norisinās pasažieru piesaistīšana, ir vesela izrāde. Kaut arī aiz autobusu priekšējā stikla ir skaidri norādīts to maršruts, konduktori, balsi nežēlojot, ziņo par attiecīgā matatu braukšanas virzienu, bet šoferi melodiski taurē. Lai jūs nepārsteidz, ka, spriežot pēc uzrakstiem, daži matatu dodas uz Jeruzalemi vai Jēriku. Ar tiem braucot, jūs nonāktu nevis Tuvajos Austrumos, bet Nairobi austrumu priekšpilsētās, kas nosauktas šajos bībeliskajos vārdos. Tā kā gandrīz katra matatu konduktors aicina pasažierus iekāpt viņa autobusā, nav jābrīnās, ka daudziem ir grūti izlemt, kuru matatu izvēlēties.

Esiet sveicināti autobusā ar nosaukumu ”Zemene”! Cerēsim, ka brauciens attaisnos autobusa jauko nosaukumu. Kā redzams, daudzi ir izvēlējušies tieši šo matatu, jo pāris minūtēs tas ir pilns. No griestos ierīkotiem nelieliem skaļruņiem skan klusa, nomierinoša mūzika. Bet nedomājiet, ka tā ir visos matatu. Dažos zem sēdekļiem ir iemontēti milzīgi skaļruņi, kas dārdina mūziku apdullinošā skaļumā. Ir pagājušas jau  desmit minūtes, kopš visas sēdvietas ir aizņemtas, bet mūsu matatu nekustas ne no vietas. Kāpēc tā? Izrādās, ka tiek gaidīts, kamēr būs aizpildīta arī eja starp sēdvietām. Drīz matatu ir tik pilns, ka braucēji nevar ne pagriezties. Cik var spriest, brauciena laikā ir paredzēts vairākkārt apstāties, lai uzņemtu vēl vairāk pasažieru.

Beidzot mēs dodamies ceļā. Pavisam sveši cilvēki savā starpā dzīvi diskutē, lielākoties pārspriežot dienas aktuālākos notikumus. Autobusa salons atgādina trokšņainu tirgus laukumu. Taču ar sarunām nevajadzētu aizrauties, jo dažam tā ir gadījies pabraukt garām savai pieturai.

Ceļš, kādu matatu šoferis izvēlas galamērķa sasniegšanai, nav iepriekš prognozējams. Lai nonāktu galā pirms paša ieplānotā laika, viņš braukšanai var izmantot jebkuru brīvāku vietu, pat ietvi, izvairoties no gājējiem par mata tiesu. Arī konduktora darbs nav viegls. Viņš cenšas savākt braukšanas maksu no skaļajiem pasažieriem, starp kuriem daži ir gaužām neatsaucīgi. Taču konduktors neielaižas sīkmanīgos strīdos. Vai nu pasažieris maksā, vai arī matatu tiek apturēts un nemaksātājam tiek palūgts izkāpt — turklāt reizēm visai nelaipnā veidā. Konduktors šoferim ziņo par pasažieriem, kas vēlas izkāpt, un tajā pašā laikā modri raugās, vai uz ceļa nestāv kāds, kas vēlētos iekāpt. Viņš ar šoferi sazinās uzsvilpjot, uzbungojot pa griestiem vai paskandinot blakus durvīm piestiprināto zvanu. Visi citi sabiedriskā transporta līdzekļi apstājas speciāli ierīkotās pieturās, turpretī matatu var apstāties jebkur un jebkurā laikā, vienalga, vai pasažieri ir jāuzņem vai jāizlaiž.

Atstājuši aiz muguras pilsētas centru, mēs iebraucam nelielā priekšpilsētā, kur izkāpj lielākā daļa pasažieru, un matatu ir jādodas atpakaļ uz laukumu, no kura tas izbrauca. Pa ceļam ”Zemenē” iekāps atkal jauni pasažieri un izbaudīs tādu pašu — nedaudz nemierīgu, bet visnotaļ patīkamu — braucienu.

Neaizstājamie matatu

Kopš tā laika, kad Kenijā parādījās pirmie matatu, šī transporta nozare ir kļuvusi par plaukstošu biznesu ar aptuveni 30 000  autobusu, kas ienes miljoniem dolāru. Taču neprognozējamie autobusi ir radījuši arī savas problēmas. Piemēram, matatu šoferus vaino tajā, ka viņi neievēro satiksmes noteikumus, kam ir pakļauti visi citi braucēji, tāpēc ir pieņemti dažādi papildu noteikumi, lai ieviestu kārtību matatu darbībā. Būdami ar to neapmierināti, matatu šoferi reizēm ir atsacījušies izbraukt reisos, un tādā veidā radījuši neērtības tūkstošiem cilvēku, kas ik dienas izmanto šo transportlīdzekļu pakalpojumus. Kaut arī ne visi varbūt ir apmierināti ar matatu darbību, tā ir viena no transporta nozarēm, kas nodrošina ātras pārvietošanās iespējas šī reģiona trūcīgiem iedzīvotājiem.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 22. , 23. lpp.]

”Ford Thames”

[Norāde par autortiesībām]

Noor Khamis/The People Daily