Kas notiek pasaulē

Vai medicīniskajās kartēs būtu jānorāda televīzijas skatīšanās ieradumi?

Spāņu pediatru grupa iesaka bērnu medicīniskajās kartēs norādīt, kādi ir viņu televīzijas skatīšanās ieradumi. Kā stāstīts laikrakstā Diario Médico, šie ārsti uzskata, ka viņiem būtu svarīgi zināt, cik stundu dienā viņu mazie pacienti mēdz skatīties televīziju, kādas pārraides tie skatās un kas šajā laikā ir ar tiem kopā. Pie šāda secinājuma ārsti ir nonākuši tāpēc, ka, saskaņā ar viņu pētījuma rezultātiem, televīzijas skatīšanās veicina mazkustīgu dzīvesveidu un iepirkšanās kāri, palielina agresivitāti, pasliktina sekmes mācībās un var pat izraisīt atkarību. ”Pediatri aicina vecākus nenovietot televizoru bērnu guļamistabā vai kādā citā vietā, kur programmu izvēle būtu [bērnu] ziņā,” teikts rakstā. ”Turklāt nebūtu vēlams skatīties televīziju ēdienreižu laikā, un vecākiem nebūtu jāļauj bērniem sēdēt pie televizora ilgāk par divām stundām dienā (vislabāk — ne ilgāk par stundu).”

Iedzīvotāju skaita pieaugums Ķīnā

”Ķīnas iedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz 1,26 miljardiem, un ir palielinājies to vidējais vecums, kā arī izglītības un urbanizācijas līmenis,” ziņo abcNEWS.com. Pēc Valsts statistikas biroja direktora Džu Džisjiņa vārdiem, kopš 1990. gada iedzīvotāju skaits ir audzis par 132,2 miljoniem. Zemais dabiskā pieauguma līmenis — 1,07 procenti gadā — tiek skaidrots ar stingro dzimstības kontroles politiku, kas tika ieviesta 70. gadu beigās. Tomēr varas pārstāvji ir noraizējušies, jo 1999. gada pārskats liecināja, ka dzimumu proporcija jaundzimušo vidū ir 117 zēni pret 100 meitenēm, un, iespējams, zēnu pārsvars izskaidrojams ar to, ka daudzos gadījumos, ja auglis ir sieviešu dzimuma, tiek veikts selektīvais aborts. ”Sociologi baidās, ka šīs disproporcijas rezultāts būs līgavu trūkums, prostitūcijas izplatīšanās, kā arī sieviešu nolaupīšana un sievu pirkšana,” piebilsts minētajā rakstā.

”Pazemes dārgumi”

Zinātnieku grupa, ko vadīja brazīliešu hidroģeologs Eraldu Kamposs, ir pabeiguši septiņus gadus ilgu darbu — izveidojuši karti, kurā attēlotas Dienvidamerikas lielākās pazemes ūdeņu krātuves. Gvarani ūdens nesējhorizonts, kas atrodas zem daļas no Brazīlijas, Urugvajas, Paragvajas un Argentīnas, plešas aptuveni 1,2 miljonu kvadrātkilometru platībā un, pēc aptuveniem aprēķiniem, satur 40 000 kubikkilometru ūdens. Kā minēts organizācijas Global Environment Facility ziņojumā, ”ar pašreizējām rezervēm pietiktu, lai turpmākos 3500 gadus nodrošinātu ar ūdeni visus Brazīlijas iedzīvotājus”. Nākotnē šos ”pazemes dārgumus” varētu izmantot arī cīņā ar tuksnešu izplatīšanos, un, ņemot vērā ūdens temperatūru, tas varētu noderēt arī par alternatīvu enerģijas avotu. Zinātnieki cer, ka ūdens horizonta kartes izveidošana palīdzēs panākt, lai galvenās vietas, kur notiek pazemes ūdens krājumu papildināšanās, netiktu piesārņotas ar pesticīdiem un mēslojumu.

Izplatās ādas vēzis

Spānijas ziņu dienests El Pais Digital informē, ka pēdējā laikā krasi ir izplatījusies melanoma — bīstamākais ādas audzējs. 20. gadsimta vidū melanoma skāra tikai 1 no 1500 iedzīvotājiem, turpretī 2000. gadā šis skaitlis jau bija 1 no 75. Viens no galvenajiem šīs draudīgās tendences iemesliem ir sauļošanās popularitāte. Eiropas onkoloģijas biedrības kongresā profesors Dž. Kērkvuds izteicās, ka 40 procenti melanomas gadījumu ir saistīti ar ģenētiskiem faktoriem, bet atlikušie 60 — ar pārliecīgu saules starojuma iedarbību. Visbiežāk ar šo vēža formu slimo sievietes vecumā no 23 līdz 50 gadiem. Profesors Kērkvuds paskaidroja, ka bērnībā un pusaudža gados saules starojums var izraisīt ādas pigmenta šūnu mutācijas, lai gan vēzis varbūt parādās tikai pēc daudziem gadiem. ”Āda ”atceras” saules starojumu, ko tā saņēmusi,” sacīja profesors.

Plastmasa no cukura

Brazīlijas Tehnoloģisko pētījumu institūta zinātnieki ir atklājuši jaunu baktēriju sugu, kas spēj pārstrādāt cukuru par plastmasu. Agrāk bija atklātas sugas, kas spēj sagremot cukuru un pārveidot to plastmasā tikai tad, ja cukurs iepriekš ir sašķelts sīkākās molekulās, bet jaunatklātās  baktērijas ”milzu priekšrocība ir tās spēja metabolizēt [vielmaiņas procesos pārveidot] tieši pašu cukuru”, saka inženieris Karloss Hoseu. Ja baktērijas ir ”pārbarotas”, tās pārvērš lieko cukuru par sīciņiem bioloģiskā ceļā noārdāmas plastmasas graudiņiem, ko zinātnieki atdala ar šķīdinātāja palīdzību. Kā var lasīt laikrakstā O Estado de S. Paulo, zinātnieki apgalvo, ka ”no trīs kilogramiem cukura var iegūt kilogramu plastmasas”.

Trekns uzturs — kūtrs prāts

”Trekns uzturs var kaitēt ne tikai jūsu vainagartērijām, bet arī smadzenēm,” brīdināts žurnālā New Scientist. Pētot ar taukvielām bagāta uztura ietekmi uz smadzenēm, Kanādas zinātnieki izmēģinājuma ”žurkām no viena līdz četru mēnešu vecumam deva barību, kurā ir daudz dzīvnieku vai augu valsts tauku”. Otra žurku grupa saņēma barību ar zemu taukvielu saturu. Pēc tam tika pārbaudītas abu grupu spējas mācīties, un izrādījās, ka žurkām, kas saņēmušas augu vai dzīvnieku valsts taukvielām bagātu uzturu, testos ”ir daudz sliktāki rezultāti nekā ”liesajām” žurkām”. Zinātnieks Gordons Vinokurs sacīja: ”Trekns uzturs pasliktina rezultātus praktiski visos aspektos. Šo dzīvnieku stāvoklis ir pārsteidzoši bēdīgs.” Saskaņā ar rakstā teikto, zinātnieki spriež, ka ”taukvielas, iespējams, traucē insulīna darbību, kas palīdz regulēt cukura līmeni asinīs, un līdz ar to neļauj smadzenēm normāli absorbēt glikozi”.

Pārdošanā moku rīki

”Spīdzināšanas rīku tirdzniecība vēršas plašumā,” apgalvots Vācijas laikrakstā Südwest Presse. Pēc cilvēktiesību organizācijas Amnesty International ziņām, šajā drausmīgajā biznesā ir iesaistījušies 150 uzņēmumi, to vidū 30 vācu un 97 amerikāņu kompānijas. Starp to izstrādājumiem ir ne tikai kāju dzelži un roboti īkšķu dzelži, bet arī augstsprieguma elektrošoka ierīces. Kāds uzņēmums Amerikas Savienotajās Valstīs piedāvājot ar tālvadību kontrolējamas jostas, ar kurām upurim var dot līdz pat 50 000 voltu stipras strāvas triecienu. Spīdzinātāji dod priekšroku šādām modernām tehniskām ierīcēm, jo tās neatstāj uz upura ķermeņa tikpat kā nekādas pēdas.

Zirnekļi sniegā

Vācu zinātnieks Pēters Jēgers no Maincas universitātes, pētīdams krabjzirnekļus, ”ir atklājis 50 jaunas pasugas, kas mīt Himalaju ledos un sniegos līdz pat 3800 metru augstumam”, stāstīts laikrakstā The Asian Age. ”Lai gan lielie krabjzirnekļi mēdz būt pat četrus centimetrus gari, cilvēkiem tie ir pilnīgi nekaitīgi.” Šie zirnekļi slēpjas klinšu plaisās un zem koku mizas un barojas ar kukaiņiem, kurus tie savas asās dzirdes dēļ uzmeklē bez grūtībām. Bet kāpēc tie ziemā nesasalst? Atšķirībā no saviem radiniekiem, kas sastopami siltākā klimatā, Himalaju krabjzirnekļi ir apgādāti ar ”dabisku antifrīzu”, saka P. Jēgers. ”To organisma šķidrumos ir augsta spirtu koncentrācija, tāpēc tie spēj izdzīvot arī salā.”

Ožas tests palīdz atklāt slimības

Tādu kaišu kā Parkinsona slimības un Alcheimera slimības agrīnā diagnosticēšanā var palīdzēt ožas tests, raksta vācu zinātniskais žurnāls natur & kosmos. Agrīnā Parkinsona slimības stadijā pacientiem mēdz pavājināties oža — tas ir viens no parastākajiem simptomiem. Profesors Gerds Kobals ir ieguldījis lielu darbu ožas testa izstrādāšanā, un tagad ir izveidota praktiska metode, kas ļauj noteikt pacienta ožas pasliktināšanās pakāpi. Vieglāk pamanāmie Parkinsona slimības simptomi, kā trīce un muskuļu stīvums, parādās vēlākā stadijā, bet ar jaunizveidotā testa palīdzību ožas traucējumus var konstatēt jau mēnešiem un pat gadiem iepriekš. Līdz ar to rodas iespēja sākt ārstēšanu, kas var aizkavēt šīs pagaidām neārstējamās slimības attīstību.

Izšķiestā pārtika

”Kāzu mielastos, kā arī citās lepnās viesībās neticams daudzums ēdiena tiek izmests ārā,” teikts Japānas Mainichi Daily News. Valdības aptaujā atklājās, ka ģimenes vidēji izmet ārā 7,7 procentus pārtikas produktu, pārtikas mazumtirgotāji — 1,1 procentu, bet restorāni — 5,1 procentu produktu, no kuriem vēl nav pagatavoti ēdieni. Taču ”greznās viesībās ar pašapkalpošanās galdiem atkritumos nonāk 15,7 procenti ēdienu”, stāstīts minētajā laikrakstā, un kāzu mielastos gandrīz 24 procenti ēdienu paliek pāri un tiek ”noglabāti vēlākam laikam vai izmesti”. Vienīgi pārtikas produktu ražotāji neizmet ārā tikpat kā neko.