Rudens — krāšņs gadalaiks

RUDENS ir īpašs gadalaiks. Šajā laikā mērenajā klimata joslā skaidrās saulainās dienas un vēsās naktis pamazām iekrāso mežainos pakalnus dzelteno, oranžo un sarkano toņu bagātībā. Šajā laikā mūžzaļās priedes un citi skujkoki kļūst par atturīgu fonu saviem spilgti sārtajiem un zeltainajiem lapotajiem radiniekiem.

Rudens tiek īpaši mīlēts tādās austrumu valstīs kā Japāna un Koreja. Japānā cilvēki bieži dodas ”rudens krāsu medībās” — tā viņi sauc rudens ekskursijas, kas ļauj viņiem apbrīnot dabas skaistumu.

Daudzi Korejas nacionālie parki savu lielāko krāšņumu sasniedz tieši šajā gadalaikā. Pat laikraksti informē cilvēkus, kad ir vislabākais brīdis doties vērot rudens krāsas. Soraksans, viens no ievērojamākajiem nacionālajiem parkiem Korejā, ir iecienīts apskates objekts. Tā granīta klintīm un augstajiem iežu atsegumiem piekļaujas priežu audzes, veidojot ļoti raksturīgu austrumu ainavu. Rudenī Soraksana granīta monolītus kā ugunssārtas krelles grezno košie dižskābarži un kļavas. Un, kad rīta stundā kalnu virsotnes iznirst no miglas, agrīns ceļinieks tiek apbalvots ar neaizmirstamu skatu.

”Man pastaigas pa kalniem ir patikušas vienmēr, bet jo īpaši rudenī,” saka Park I Kjuns, možs septiņdesmitgadīgs korejietis. ”Šķiet, ka rudenī Dievs kalnus ietērpj krāsu rotā, kas mainās no dienas  dienā un koši mirdz zem skaidrajām rudens debesīm.” Viņa sieva Kun Juna sajūsminās, vērojot, kā rudenīgās lapas virpuļojot laižas lejup līdzīgi zeltainiem tauriņiem.

Kāpēc lapas maina krāsu?

Jūs droši vien interesē, kā izskaidrojama šī krāsu maiņa. Kas nosaka, vai lapa kļūs dzeltena vai sarkana?

Krāsu maiņa, kas notiek rudenī, ir daļa no koka sagatavošanās ziemai. Rudenī dienas kļūst īsākas, un tas liek kokam pārtraukt piegādāt lapām ūdeni un barības vielas. Katra lapa uz to reaģē, veidojot atdalošu slāni pie kātiņa pamata. Šis slānis, kas ir veidots no korķveidīgas vielas, bloķē jebkuru cirkulāciju no lapas uz pārējo koku, un lapa galu galā nokrīt.

Kamēr norit šis process, karotinoīdi pamazām iekrāso lapas dzeltenā vai oranžā krāsā. Šie pigmenti parasti ir lapās visu vasaru, taču paliek nepamanīti, jo dominē zaļais hlorofils. Savukārt sarkanā krāsa rodas galvenokārt antociānu ietekmē, un šie pigmenti lapās nerodas līdz pat rudenim. Rudenī hlorofils sašķeļas un sāk dominēt dzeltenie un sarkanie pigmenti. Kad lapās vairs nav palicis hlorofila, lapas ir pilnībā mainījušas krāsu — piemēram, papeles lapas ir iekrāsojušās spilgti dzeltenas, bet kļavas lapas ir kļuvušas koši sarkanas.

Kur rudens ir viskrāšņākais

Vairums dabas mīļotāju ir pamanījuši, ka rudens krāsas ir atšķirīgas no gada gadā, kā arī nav vienādas dažādās vietās. Daudz kas ir atkarīgs no tā, kādi lapu koki aug noteiktā reģionā. Piemēram, dažām kļavu sugām  ir raksturīgas īpaši sarkanas lapas. Daudzas no šīm sugām austrumu zemēs aug savvaļā un tiek bieži stādītas parkos un dārzos.

Vēl viens faktors ir klimats — antociānu daudzums lapās lielā mērā ir atkarīgs no laika apstākļiem. Skaidras saulainas dienas un vēsas naktis ļauj lapās veidoties maksimālam antociānu daudzumam. Rudens Tālajos Austrumos parasti nodrošina šādus apstākļus. Gan Japāna, gan Koreja ir kalnainas zemes, un daudzi no to kalniem ir bagātīgi klāti ar daudzveidīgiem lapu kokiem, un tas rada ideālus apstākļus rudens krāsu baudīšanai.

Izsmalcināts pārstrādes process

Process, kura iznākumā koki nomet lapas, ir ne tikai skaists, bet arī praktisks. Nometot lapas, koki visu ziemu saglabā ūdeni un enerģiju, kā arī atbrīvojas no kaitīgajām vielām, kas pa vasaru ir uzkrājušās lapās.

Kas notiek ar miljardiem lapu, kas nokrīt uz zemes? Ar kukaiņu, sēņu, tārpu un citu augsnē sastopamu organismu palīdzību visas šīs organiskās vielas tiek ātri pārvērstas humusā, kas ir nepieciešama auglīgas augsnes sastāvdaļa. Tā pēc sava žilbinošā priekšnesuma nu jau nokritušās lapas sniedz mēslojumu jaunai augšanai pavasarī. Vai jūs varat iedomāties vēl pievilcīgāku pārstrādes procesu? Kad mēs uz brīdi apstājamies, lai apbrīnotu šo neparasto pārmaiņu, mēs varam sajust, ka ”koki laukā plaukšķina”, bez vārdiem slavējot savu Radītāju. (Jesajas 55:12, LB-26; Psalms 148:7—9.)