Kas notiek pasaulē

Mūsdienu ”galeru vergi”

”Uz tirdzniecības kuģiem strādā desmitiem tūkstošu jūrnieku, pret kuriem izturas kā pret vergiem,” ziņo International Herald Tribune. Kādā Starptautiskās tirdzniecības flotes ziņojumā bija teikts, ka šie jūrnieki ir ”spiesti strādāt apstākļos, kas neatbilst drošības noteikumiem, dzīvot pusbadā, strādāt virsstundas, paciest izvarošanu un sitienus un to, ka viņiem mēdz neizmaksāt algu”. Ja kāds no viņiem sūdzas vai meklē palīdzību pie arodbiedrībām, viņam pastāv risks tikt iekļautam melnajā sarakstā vai pat tikt pārmestam pār bortu. Pamatā šīs ”modernās verdzības” upuri ir no attīstības valstīm. Viņu valstī pastāvošo ekonomisko problēmu dēļ daudziem no viņiem nav citas iespējas nopelnīt sev iztiku. Kā izteicās ziņojuma sastādītājs, galu galā viņi ir ”nomocīti, ..piekrāpti un aplaupīti”.

Zūd ”dabas noslēpumi”

”Pēc ANO datiem, nākamā gadsimta laikā varētu izzust līdz pat 90% pasaules valodu un līdz ar tām arī daudz vērtīgu zināšanu par dabu,” sacīts kādā BBC ziņojumā. Vietējās valodās no paaudzes paaudzē tiek nodotas tradīcijas, dziesmas un nostāsti, no kuriem daudz var mācīties par apkārtējo vidi un tajā sastopamo dzīvnieku uzvedību. Piemēram, turkani, kas dzīvo Kenijas ziemeļrietumos, jau izsenis ir novērojuši vairākus putnus, lai noteiktu, kad ir gaidāms lietus. Tas viņiem palīdz izvēlēties piemērotu laiku sējai. Ja viņu valoda izzudīs, daudzu paaudžu uzkrātās zināšanas tiks zaudētas. Ir zināms, ka 234 valodas jau ir izzudušas un ka 2500 atrodas bīstami tuvu šai robežai. ”Dabas noslēpumi, kas glabājas iedzimto dziesmās, nostāstos, mākslā un rokdarbos, var tikt zaudēti uz visiem laikiem,” teikts ANO ziņojumā, kurā pausts brīdinājums, ka līdz ar to pieaug risks piedzīvot neražas.

Papīram joprojām tiek dota priekšroka

Vairāk nekā pirms divdesmit pieciem gadiem tika izteiktas prognozes, ka, sākoties biroju datorizācijai un parādoties iespējai informāciju glabāt elektroniskā formā, papīra izmantošana samazināsies. Tomēr pieprasījums pēc papīra turpina augt. Kā varēja lasīt laikrakstā Vancouver Sun, 1999. gadā papīru, kas tiek izmantots fotokopējamās mašīnās un telefaksos, kanādieši ir patērējuši par 25 procentiem vairāk nekā 1992. gadā. Tas nozīmē, ka ”uz katru Kanādas iedzīvotāju, bērnus ieskaitot, gadā tika izlietoti 30 kilogrami papīra”. Kā liecināja kāda biroja darbinieku aptauja, kaut arī datori tiek lietoti, lai ar informāciju iepazītos, cilvēki joprojām vēlas to izdrukāt. To pašu var teikt par tiem, kam dators ir mājās, sacīts laikrakstā. Bērni ir kļuvuši par ”galvenajiem papīra patērētājiem”, jo viņi grib izdrukāt visu, kas parādās uz ekrāna vai ko viņi paši uz tā ir izveidojuši.

Organizētās noziedzības draudi

”Starptautiskā organizētā noziedzība vienkāršo cilvēku drošībai patlaban ir kļuvusi par lielāku draudu nekā karš.” Kā vēstīja ziņu aģentūra France-Presses, šāds apgalvojums tika izteikts kādā nesen notikušā konferencē, kas bija veltīta transnacionālās noziedzības jautājumiem. Apvienoto Nāciju Narkomānijas apkarošanas un noziedzības profilakses biroja ģenerāldirektors Pino Arlaki šajā konferencē, kas norisinājās Tokijā, sacīja: ”Starptautiskās noziedzības līmenis un spēks ir tā pieaudzis, ka valdības un sabiedrība kopumā ar to vairs nevar samierināties.” Viņš minēja, ka cilvēku kontrabanda ir visstraujāk augošā starptautiskās noziedzības forma — noziedzīgi grupējumi ir slepus pārveduši pāri robežām ap miljons sieviešu un bērnu, gūstot sev milzīgu peļņu. ”Nevienai valstij saviem spēkiem vien nav iespējams tikt galā ar transnacionālo organizēto noziedzību,” sacīja bijušais Japānas policijas aģentūru politiskais vadītājs Bunmejs Ibuki. ”Tāpēc arvien lielāka nozīme ir reģionāla un globāla mēroga tiesiskās kārtības uzturēšanas pasākumiem.”

Izgāztuve kosmosā

Kopš laika, kad apmēram pirms 40 gadiem cilvēks uzdrīkstējās spert kāju kosmosā, Zemes apkārtni viņš ir padarījis par izgāztuvi. Pēc Mehiko laikraksta The News ziņām, ir palaistas aptuveni 4000 raķetes, radot ”vairāk nekā 23 000 novērojamu kosmisku objektu, kas ir lielāki  par kriketa bumbu”. Apmēram 6000 no tiem ir atkritumi, kuru kopējais svars sasniedz 1800 tonnu. Kosmiskajiem objektiem saduroties, ir radušās vēl aptuveni 100 000 mazākas šo objektu daļas. Kaut arī Zemei tās nekādus draudus nerada, ātrums, ar kādu tās pārvietojas kosmosā, tās padara bīstamas kosmonautiem un kosmiskajai tehnikai. Sīka metāla druska, kas lido ar ātrumu 50 000 kilometru stundā, var radīt plaisu kosmiskās stacijas logā, izsist caurumu saules panelī vai kosmonauta skafandrā, kad viņš atrodas atklātā kosmosā. ”NASA strādā pie projekta Orions — ”kosmosa uzpošanas” programmas, kuras mērķis ir attīrīt debesis no atkritumiem,” teikts The News. ”Ir iecerēts ar lāzeru šiem atkritumiem dot triecienu, ..lai tos novirzītu uz Zemes atmosfēras augšējiem slāņiem, kur tie sadegtu, nenodarot nekādu kaitējumu.”

Bezpajumtnieku skaits aug

”Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, ko Apvienoto Nāciju Organizācija pieņēma 1948. gadā, bija teikts, ka ikvienam ir tiesības uz viņa labklājībai atbilstošu mājokli, bet pēc vairāk nekā 50 gadiem šīs tiesības joprojām nav garantētas,” ziņo BBC. Kādā nesenā ANO ziņojumā ir teikts, ka visā pasaulē ir 100 miljoni bezpajumtnieku — to vidū vairāk nekā 30 miljoni bērnu —, un ir izteikts brīdinājums, ka situācija arvien pasliktinās. Kā uzskata ANO, attīstības valstīs šīs problēmas galvenais cēlonis ir straujā urbanizācija. Turklāt Āzijas dienvidaustrumu daļā un Āfrikā aptuveni 600 miljoni cilvēku dzīvo lielā šaurībā vai sliktas kvalitātes mājās bez pienācīgas kanalizācijas un ūdens. Bezpajumtnieki ir arī bagātajās valstīs. Amerikas Savienotajās Valstīs uz ielas dzīvo līdz pat 700 000 cilvēku. Savukārt dažās Rietumeiropas daļās bezpajumtnieku skaits ir 1,2 procenti.

”Izmirstoša māksla”?

Japānas pilsētā ”Osakā kabatzagļu nodarbošanās kļūst par izmirstošu mākslu”, jo ”jaunieši vairs nav ieinteresēti apgūt attiecīgās iemaņas”, ziņo Asahi Evening News. Kā izteicās kāds Osakas policijas virsnieks, ir nepieciešami vairāki gadi, lai kļūtu par šāda veida zagli. Šķiet, jaunie noziedznieki izvēlas vienkāršākus zagšanas paņēmienus. Piemēram, arvien biežāk cilvēkiem naudas makus nevis izzog, bet izrauj ar varu. Trešā daļa kabatzagļu, kas pagājušajā gadā tika arestēti Osakas prefektūrā, bija 60 gadu veci vai vecāki. Vecākais no viņiem, kuram šis bija jau divpadsmitais arests un kuru šoreiz pieķēra, velkot no kādas pavecākas sievietes rokassomiņas monokļa futrāli, bija 78 gadus vecs. ”Viņa redze bija tik vāja, ka viņš mēģināja nozagt monokļa futrāli, noturēdams to par naudas maku,” sacīja izmeklētājs.

Paraugs automašīnas vadīšanā

”Vecākiem jāapzinās, ka bērni viņus var uzskatīt par paraugu automašīnas vadīšanā gan tad, kad bērniem vēl nav autovadītāja apliecības, gan tad, kad viņi jau mācās braukt,” saka Sūzana Fērgusone no Ceļu satiksmes drošības apdrošināšanas institūta. Kā bija sacīts laikrakstā New Scientist, viņa kopā ar kolēģiem izpētīja 140 000 Amerikas ģimeņu vēsturi, lai noskaidrotu, cik satiksmes negadījumu ir pieredzējuši vecāki un cik — viņu bērni vecumā no 18 līdz 21 gadam. Bērniem, kuru vecāki piecu gadu laikā bija pieredzējuši trīs autoavārijas vai vairāk, bija par 22 procentiem lielāks risks arī pašiem nokļūt autoavārijā nekā bērniem, kuru vecāki bija braukuši bez avārijām. Līdzīga aina atklājās, pētot statistiku par tādiem satiksmes noteikumu pārkāpumiem kā ātruma pārsniegšana un braukšana pie sarkanās gaismas. Bērniem, kuru vecāki bija izdarījuši šādus pārkāpumus, risks tos atkārtot pieauga par 38 procentiem. ”Vecākiem būtu jārāda piemērs,” saka Džeina Īsone no Britu karaliskās satiksmes negadījumu profilakses biedrības. ”Nekad nav par agru cilvēkiem mācīt drošus autovadīšanas paņēmienus.”

”Lielākais dzīvais organisms pasaulē”

”Lielākoties neredzams, pa Oregonas austrumu mūžzaļajiem mežiem izplatās lielākais dzīvais organisms pasaulē — sēne ar nosaukumu Armillaria ostoyae,” teikts žurnālā National Wildlife. ”Šī sēne ir vismaz 2400 gadus veca, un tā ir izstiepusies pa vairāk nekā 900 hektāru lielu platību (kas atbilst aptuveni 1200 futbola laukumiem), kā ir konstatējuši ASV Mežu dienesta zinātnieki, kas šo sēni atklāja.” Tā aug zem zemes un lēnām izplešas, parasti izmantojot koku saknes, lai pārvietotos no koka uz koku. Taču mežziņi uzskata, ka tā nodara arī ļaunu. ”Armillaria kokiem izraisa sakņu slimību, kas tos galu galā nogalina,” teikts žurnālā.