Milāna un Turīna — skaistas pilsētas, ko vērts apskatīt

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA ITĀLIJĀ

BRAUCIENS uz Itāliju var kļūt par brīnišķīgu piedzīvojumu. Ēdieni, vīni, dabasskati, vēsture, kultūra, mūzika, valoda — tas viss kopā padara šo zemi neaizmirstamu. Varbūt jums ir iespējams šovasar apskatīt Itāliju? Īpaši interesants brauciens noteikti būs tiem, kas ir uzaicināti apmeklēt vienu no Jehovas liecinieku kongresiem, kuri notiks Itālijā. Iepazīsimies tuvāk ar divām ievērojamām Itālijas pilsētām un to novadiem!

Milāna — Itālijas īstā galvaspilsēta?

Ja ir runa par tirdzniecību un rūpniecību, Milānu bieži sauc par Itālijas īsto galvaspilsētu. Salīdzinot ar citām Itālijas pilsētām, tā nav tik slavena ar senatnes pieminekļiem un mākslas darbiem — Milānā modernais dominē pār seno. Tomēr Milānā atrodas vairāki izcili mākslas darbi un arhitektūras pieminekļi, kas liecina par senu pagātni.

Ap 600. gadu p.m.ē. šajā apgabalā ienāca galli — senas ķeltu ciltis, kas apdzīvoja tagadējās Francijas teritoriju. 222. gadā p.m.ē. pilsētu iekaroja romieši un nosauca par Mediolānu. Apenīnu pussala vēstures gaitā ir bijusi sašķelta un iekarotājiem pakļauta zeme, kas neatkarību ieguva tikai 19. gadsimta otrajā pusē. Iebrucēji Milānā nemitīgi nomainīja cits citu. To vidū, kas iekaroja šo apgabalu, bija arī langobardi, kuru izcelsme, iespējams, meklējama Skandināvijā. No šīs cilts savu nosaukumu ieguva Lombardija — novads, kura centrs ir Milāna.

Apskatīsim pilsētu!

Tāpat kā visas Itālijas vēsturē, arī Milānas vēsturē liela nozīme ir bijusi katoļu baznīcai. Nav jābrīnās, ka Milānas katedrāle jeb doms ir trešā lielākā baznīca Eiropā un viena no lielākajām gotiskajām baznīcām pasaulē. Tā ir apmēram 150 metru gara, to rotā bezgala daudz tornīšu un vairāk nekā 3000 skulptūru un fantastisku figūru. Katedrāli sāka celt 1385. gadā, bet pabeidza pēc pieciem gadsimtiem. Mūsdienās  itālieši, runājot par darbu, kas pārāk ievelkas, lieto teicienu ”būvēt katedrāli”.

Cilvēkiem, kas lasa Bībeli, būs interesanti ievērot Dieva vārda formu ”Jahve” vienā no augšējiem katedrāles fasādes gotiskajiem logiem. Katedrāles fasādē ir attēlotas daudzas Bībeles ainas.

Pils Castello Sforzesco ir viena no tām celtnēm, kas kļuvusi par pilsētas simbolu. To 15. gadsimtā cēla Milānas hercogu Sforcu dzimta, un mūsdienās tajā atrodas daudzi muzeji. Kādā telpā var aplūkot freskas, kas, pēc dažu domām, pieder slavenā mākslinieka un zinātnieka Leonardo da Vinči otai.

Viena no Leonardo da Vinči pazīstamākajām gleznām ir freska ”Svētais vakarēdiens” 15. gadsimta renesanses klosterī Santa Maria delle Grazie. Tajā atainota Jēzus pēdējā maltīte kopā ar mācekļiem, un šo darbu uzskata par vienu no visslavenākajiem renesanses gleznojumiem. Bet Breras pinakotēkā vienkopus ir savākta viena no lielākajām itāliešu gleznu kolekcijām, kurā pārstāvēti tādi slaveni mākslinieki kā Bellīni, Rafaēls, Tintoreto un Karavadžo.

Tiem, kas pētī Bībeli, varētu interesēt pinakotēka Ambroziāna — bibliotēka un mākslas galerija, kurā glabājas ar otrā gadsimta beigām datējams latīņu valodā sastādīts Kristiešu grieķu rakstu katalogs, ko sauc par Muratori fragmentu. Šis katalogs apstiprina ”Jaunās Derības” kanonu. *

Tajā pašā bibliotēkā atrodas uz devītā gadsimta beigām attiecināms kodekss Ambroziāna O 39 sup., kurā Dieva vārds, tetragramma, rakstīts senebreju kvadrātrakstā, kā minēts Bībeles tulkojumā New World Translation of the Holy Scriptures—With References. * Bibliotēkai pieder arī citi seni Bībeles tulkojumi un Codex Atlanticus sējums, kurā ietilpst vairāk nekā 2000 Leonardo da Vinči zīmējumu un piezīmju.

Tūristiem būtu derīgi atcerēties, ka daudzi muzeji un bibliotēkas ir izvietotas senās ēkās, kas ir ļoti skaistas, bet kas nav  spējīgas uzņemt milzīgo viesu skaitu. Tāpēc daudz kur ekskursijas ir jāpiesaka jau iepriekš, un dažos muzejos ir ierobežots ekskursijas ilgums.

Vecpilsētas apskates beigās mūzikas mīļotāji noteikti vēlēsies apskatīt vienu no pasaules slavenākajiem operteātriem — La Scala. Pat ja nav iespējams apmeklēt operas izrādi, var doties ekskursijā uz operas muzeju, kur izstādīti daudzi ar plaši pazīstamiem mūziķiem un dziedātājiem saistīti priekšmeti. *

Milāna ir viena no bagātākajām Eiropas pilsētām, un ekskursija pa tās mūsdienu daļu, kur slejas debesskrāpji un plešas stadions, sniegs labu vispārēju priekšstatu par pilsētu. Jūs ievērosiet, cik Milāna ir daudzveidīga, cik tā ir skaista un cik sena ir tās vēsture. Tūristi, kam patīk iepirkties un aplūkot interesantas vietas, var apmeklēt milzīgo pasāžu Galleria Vittorio Emanuele II, kuru sedz lielisks lokveida formas stikla jumts.

Jums noteikti patiks Milāna! Bet tagad dosimies uz rietumiem, lai apskatītu vēl vienu izcilu, bet pilnīgi citādu Itālijas pilsētu.

Turīna — vēl viena Itālijas pērle

Turīna, pilsēta, kurā ir apmēram miljons iedzīvotāju, atrodas Rietumalpu piekājē, Po ielejas  šaurākajā vietā, un no tās līdz Francijas robežai ir tikai nepilni 100 kilometri. To ieskauj vareni kalni, kas sniedzas tik tālu, cik vien aptver skats. Apmēram pusi Turīnas provinces veido kalni, meži un ielejas. Brauciens no pilsētas līdz kalnu kūrortiem neilgst pat vienu stundu, bet pēc nepilnu divu stundu brauciena jau var gozēties Ligūrijas pludmalēs.

Turīnas sākumi meklējami laikā pirms romiešu ienākšanas. Senatnē šajā teritorijā bija taurīnu cilts apmetne, kas vēlāk kļuva par romiešu koloniju, kuras atliekas saglabājušās pilsētas vēsturiskajā centrā. Dažas Turīnas celtnes ir attiecināmas uz viduslaikiem, taču lielākā daļa ēku ir tapušas 17. un 18. gadsimtā, un centra ielu namos noteicošais ir baroks.

Turīnā ir izveidots viens no labākajiem Ēģiptes muzejiem pasaulē. Šī muzeja kolekciju, kurā ietilpst pie Nīlas plaukušās senās civilizācijas priekšmeti, pārspēj tikai Kairas muzeja krājumi.

Dažu stundu ilgā ekskursijā ir iespējams aplūkot pilsētas vēsturisko un mākslas centru, pili Palazzo Madama, karaļa pili un 170 metru augsto celtni Mole Antonelliana, kas līdz pat nesenam laikam bija viena no Eiropas augstākajām mūra celtnēm. Tā kā šī ēka ir pilsētas dominante, reizēm to sauc par Turīnas Eifeļa torni. Jāpiemin arī Valentīno parks ar tā botāniskajiem dārziem, zālieniem, alejām, strūklakām un skaisto viduslaiku pilsētiņu — kādas Pjemontas apgabala 15. gadsimta pilsētiņas precīzu rekonstrukciju.

Turīna ir viens no lielākajiem Itālijas rūpniecības centriem. Tajā izvietots automobiļu koncerns FIAT (Fabbrica Italiana Automobili Torino). Antīko automašīnu cienītāji automobiļa muzejā, līdz kuram no pilsētas ir kādi trīs kilometri, var apskatīt ap 150 seno automobiļu, to vidū Bugatti, Maserati un Lancia markas spēkratus. Ir skaidrs, kāpēc aptuveni pusei Turīnas iedzīvotāju darbs kaut kādā veidā ir saistīts ar automobiļu rūpniecību.

Jehovas liecinieki Turīnā un Milānā

Turīnas apkārtnes ielejās gadsimtiem ilgi bija dzīvojuši daudzi valdensi — protestantiskās reformācijas kustības ceļojošo sludinātāju pēcteči. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka 1891. gadā sava Eiropas ceļojuma laikā Čārlzs Rasels, kas vadīja pirmo Bībeles pētnieku (kā toreiz bija pazīstami Jehovas liecinieki) darbību, satikās ar valdensu mācītāju Daniēli Rivoiru. Pēc Č. Rasela lūguma viņš pārtulkoja itāliešu valodā daudz Bībeles studēšanai domātas literatūras. 1903. gadā šeit tika izveidota pirmā Bībeles pētnieku grupa. Kad Č. Rasels 1912. gadā vēlreiz ieradās Itālijā, netālu no Turīnas, Pinerolo, aptuveni 40 cilvēku regulāri apmeklēja kristiešu sapulces. Tieši Pinerolo 1925. gadā notika viņu pirmais kongress itāliešu valodā.

Var teikt, ka Turīnā Bībeles pētnieki uzsāka savu darbību 20. gados. Pirmie Jehovas liecinieku misionāri uz Itāliju tika nosūtīti 1946. gadā. Viņi palīdzēja tālāk attīstīt liecinieku darbību. 40. gadu otrajā pusē un 50. gadu sākumā Turīnā izveidojās pirmās draudzes. Tagad Turīnā un tās provincē ir ap 13 000 Jehovas liecinieku. Bet ko var teikt par Milānu?

Jehovas liecinieku Itālijas birojs nedaudz ilgāk par gadu atradās Milānā. 1948. gadā to pārcēla uz Romu. Milānā 1947. gadā notika pirmais pēckara kongress, uz kuru bija ieradušies apmēram 700 cilvēki no visas Itālijas. 1963. gadā velotrekā Vigorelli, kas tolaik, iespējams, bija izdaudzinātākais Eiropas treks, notika starptautiskais kongress ”Mūžīgā labā vēsts”.

Jehovas liecinieku sludināšanai Milānā ir bijuši lieli panākumi. Patlaban pilsētā ir 57 draudzes, kurās aktīvi darbojas vairāk nekā 4000 labās vēsts sludinātāju, bet kāda bijusī teātra ēka ir pārbūvēta par kongresu namu.

Katrā ziņā var daudz ko gūt, apmeklējot gan Milānu, gan Turīnu. Lai kad jūs dotos uz šīm pilsētām, jūs noteikti viesmīlīgi uzņems, un atmiņas par braucienu neizbālēs vēl ilgi.

[Zemsvītras piezīmes]

[Papildmateriāls 27. lpp.]

Vai Turīnas līķauts ir īsts?

Iespējams, visslavenākais priekšmets, kas atrodas Turīnā, ir līķauts, kurā, pēc dažu domām, esot bijis ietīts Kristus ķermenis. Kādā tūristu ceļvedī ir teikts: ”Visslavenākā un reizē arī apšaubāmākā svētā relikvija glabājas Turīnas domā.” Līķauts ir ievietots hermētiskā, no ložu necauršaujamā stikla izgatavotā vitrīnā, kas pildīta ar inertu gāzi, un izstādīts vispārējai apskatei vienā no doma kapelām. Ceļvedī tālāk sacīts: ”1988. gadā mīts tika izgaisināts: pārbaude ar radioaktīvā oglekļa metodi pierādīja, ka līķauts nav vecāks par 12. gadsimtu.” *

[Zemsvītras piezīme]

[Karte 24. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

MILĀNA

TURĪNA

[Norāde par autortiesībām]

Mountain High Maps® Copyright © 1997 Digital Wisdom, Inc.

[Attēls 24. lpp.]

Milānas katedrāle

[Attēls 24. lpp.]

Mūsdienīgais Milānā dominē pār senatnīgo

[Attēli 25. lpp.]

Milānas ”La Scala” (augšā) un pasāža ”Galleria Vittorio Emanuele II” (pa labi)

[Attēls 25. lpp.]

Leonardo da Vinči ”Svētais vakarēdiens”

[Norāde par autortiesībām]

Scala/Art Resource, NY

[Attēls 26. lpp.]

Paceļamais tilts, pa kuru Turīnā var iekļūt rekonstruētajā viduslaiku pilsētā

[Attēls 26. lpp.]

Turīnas ”Mole Antonelliana” tornis slejas 170 metru augstumā

[Attēls 26. lpp.]

Cauri Turīnai tek Po