Kas notiek pasaulē

Neizskaidrojamā izglābšanās

Kā liecina nesen veiktie novērojumi, spēcīgajās vētrās, kas 1999. gada decembrī piemeklēja Franciju un nodarīja lielus postījumus mežiem, cieta mazāk lielo meža zvēru, nekā bija gaidāms, ziņo Parīzes laikraksts Le Monde. Visā 10 000 hektāru plašajā teritorijā, kas aptver vētras skarto Francijas austrumu daļu, tika atrasti tikai 20 beigti dzīvnieki — 10 brieži, 5 stirnas un 5 mežacūkas. Paklausīdami kaut kādiem iekšējiem ”mehānismiem, kas mums joprojām ir neizprotami”, dzīvnieki bija atraduši glābiņu — viņi bija patvērušies zem nogāztajiem kokiem, sapulcējušies kādā atklātā vietā vai kādā citā veidā izglābuši savu dzīvību. Kā izteicās Žans Pols Vidmērs no Francijas Nacionālās meža pārvaldes, ”par briežu un mežacūku uzvedību mēs zinām mazāk nekā par lauvu un citu svešzemju savvaļas dzīvnieku dzīvi”.

Ekonomiskās klases sindroms

Pēdējo astoņu gadu laikā 25 pasažieri pēc ierašanās Japānā, Naritas lidostā, ”ir miruši no tā dēvētā ekonomiskās klases sindroma”, teikts laikrakstā The Daily Yomiuri. Kaut arī to sauc par ekonomiskās klases sindromu, no tā cieš arī pirmās klases pasažieri. Vairāku stundu sēdēšana var aizkavēt asins cirkulāciju kājās un izraisīt trombu veidošanos. Aizceļojuši uz plaušām, sarecējumi var izraisīt elpošanas traucējumus un pat nāvi. Katru gadu vidēji 100 līdz 150 pasažieri pēc ierašanās Naritas lidostā izjūt veselības traucējumus, kas saistīti ar šo sindromu, stāsta Tokijas Jaunās starptautiskās lidostas slimnīcas direktors Tosiro Makino. ”Pasažieriem, kam jālido ilgāk par septiņām astoņām stundām, jādzer vairāk ūdens nekā parasti, ik pa laikam jāsaliec un jāiztaisno kājas un jāveic citi profilaktiski pasākumi,” viņš iesaka.

Tokijā kļūst siltāks

”Tokijā vidējais dienu skaits gadā, kurās temperatūra noslīd zem nulles, 20. gadsimta gaitā ir samazinājies par 95 procentiem,” informē The Daily Yomiuri. Salīdzinājumā ar 20. gadsimta pirmajiem desmit gadiem, kad vidējais šādu dienu skaits bija 61,7, pēdējos desmit gados to ir bijis caurmērā tikai 3,2. Kāds ilggadējs meteorologs no Japānas meteoroloģiskā biroja sacīja, ka temperatūras paaugstināšanās ir izskaidrojama ar globālo sasilšanu, un pauda bažas, ka drīz Tokijā ”īsti aukstas ziemas” var izzust pavisam. Saskaņā ar meteoroloģiskā biroja datiem, ja siltumnīcas efektu veicinošo gāzu pieplūdums atmosfērā nesamazināsies, 21. gadsimtā temperatūra visā pasaulē paaugstināsies par 1 līdz 3,5 grādiem pēc Celsija. Pieaugot Japānā temperatūrai par 3,5 grādiem, Tokijā kļūs tikpat karsts kā mūsdienu Nairobi.

Sifiliss atgriežas

Vairākus gadu desmitus sifiliss Francijā bija tikpat kā izzudis. Taču pagājušajā gadā ārsti konstatēja jaunu šīs seksuāli transmisīvās slimības epidēmiju, kas izplatās galvenokārt homoseksuālistu vidū, ziņots franču dienas laikrakstā Le Figaro. Šī slimība 2000. gadā ir uzliesmojusi arī Lielbritānijā un Īrijā. Sifiliss ir bakteriāla slimība, kas agrīnajās stadijās izraisa bojājumus ādā un izsitumus, bet, ja netiek ārstēta, rada nervu sistēmas un sirds un asinsvadu sistēmas bojājumus. Sifilisa atgriešanās ir satraucošs fakts, atzīmēts Le Figaro, jo ”jaunajiem ārstiem, kas savā praksē ne reizes nav saskārušies ar šo slimību, tā ir pilnīgi sveša”. Tāpēc var gadīties, ka ārsti nosaka nepareizu diagnozi un līdz ar to efektīva ārstēšana tiek novēlota. Kā uzskata speciālisti, sifilisa atdzimšanu ir izraisījusi bīstama seksuāla uzvedība, un viņi uztraucas, ka tas varētu vēstīt par ”jaunu AIDS epidēmijas uzliesmojumu”.

Esiet piesardzīgi!

Arvien vairāk vecāka gadagājuma cilvēku ceļo uz mazattīstītām pasaules valstīm, un daudzi no viņiem saslimst inficētas pārtikas vai ūdens dēļ, teikts Tufts University Health & Nutrition Letter. Baktēriju izraisītā ”ceļotāju caureja” cilvēkiem, kas ir vecāki par 60 gadiem, var radīt daudz nopietnākas veselības problēmas. Ja vien jūs neēdat augstas klases viesnīcā vai restorānā lielā, modernā pilsētā,  ņemiet vērā šādus biļetenā Health & Nutrition Letter izteiktus brīdinājumus:

□ Nedzeriet krāna ūdeni un nelietojiet to zobu tīrīšanai. Izmantojiet vienīgi vārītu vai dezinficētu ūdeni vai arī ūdeni, ko pārdod pudelēs. Nelieciet dzērieniem klāt ledu, ja neesat drošs, ka sasaldētais ūdens ir tīrs.

□ Neēdiet zivis un gaļu, kas nav rūpīgi izcepta vai izvārīta.

□ Neēdiet nepasterizēta piena produktus un svaigus dārzeņus.

□ Neēdiet augļus, ja pats neesat tos nomazgājis tīrā ūdenī un nomizojis. Kad esat augli notīrījis, nomazgājiet rokas un tikai tad ķerieties pie ēšanas.

□ Neēdiet ielu tirgotāju piedāvātos ēdienus pat tad, ja tie tiek pasniegti karsti.

Bēgļi savā pašu zemē

Kā ziņo Londonas laikraksts The Independent, tādu cilvēku, ko starptautiskās palīdzības organizācijas dēvē par ”iekšēji pārvietotām personām”, ir tikpat daudz kā to, kas inficēti ar HIV, un divreiz vairāk nekā cilvēku, kas devušies bēgļu gaitās uz citām valstīm. Kaut arī karš viņus ir piespiedis pamest savas mājas, savu valsti viņi nav atstājuši. Pēc ANO datiem, šādu cilvēku visā pasaulē ir no 25 līdz 30 miljoniem. Lielākā daļa no viņiem dzīvo nevis bēgļu nometnēs, bet pie kādas ģimenes vai uz ielas. Kā izteicās Deniss Maknamara — ANO speciālais koordinators, kas nodarbojas ar šo problēmu —, daudzi no viņiem nevis meklē patvērumu citā valstī, bet ”cenšas palikt pēc iespējas tuvāk savām mājām un zemei”. Gadās, ka palīdzības organizācijām tiek liegts viņus kaut kādā veidā atbalstīt. 90 procenti šo cilvēku ir sievietes un bērni. ”Vīrieši izraisa karus,” turpina D. Maknamara, ”bet sievietes un bērni ir kara upuri. Šīm sievietēm pastāvīgi draud briesmas, ka kaujinieki, kas viņus vajā, viņas var izvarot.”

Mēle ar piesūcekni

Kā hameleons var noķert citas ķirzakas un pat putnus, kas sver līdz 10 procentiem no viņa paša svara? Līdz šim tika uzskatīts, ka viņa upuris pielīp pie nelīdzenās un lipīgās hameleona mēles. Taču tas neizskaidroja, kā šis dzīvnieks var nomedīt tik smagu laupījumu. Lai to noskaidrotu, Antverpenē (Beļģija) zinātnieki ar ātrfilmēšanas metodi uzņēma hameleona zibenīgās mēles kustības, informē Vācijas zinātnes ziņu dienests Bild der Wissenschaft-Online. Zinātnieki konstatēja, ka, mēlei izšaujoties, tās gals pieņem lodes formu. Tieši pirms trieciena izdarīšanas mēlē savelkas divi muskuļi, izveidojot no mēles gala kausveida piesūcekni, kas stingri piestiprinās pie laupījuma.

Tuksneši plešas plašumā

”Sahāras tuksnesis ir nokļuvis otrpus Vidusjūrai,” teikts Londonas laikrakstā The Guardian. ”Augsnes degradācijai kombinējoties ar klimatiskajām izmaiņām, vairāki rajoni Eiropas dienvidos ir kļuvuši par tuksnesi.” 2000. gada decembrī notikušajā ANO konferencē, kas bija veltīta jautājumam, kā apturēt tuksnešu izplatīšanos, kāds eksperts uzsvēra, ka viens no šīs problēmas cēloņiem ir globālā lauksaimniecība, kuras dēļ daudziem sīkzemniekiem ir grūti izturēt konkurenci. Tāpēc zemnieki pamet zemi, kas tūkstošiem gadu bija kopta, veidojot tajā terases un to rūpīgi apūdeņojot, — un ar laiku augsne tiek izskalota. Šāda kritiska situācija ir izveidojusies Itālijas dienvidos, Spānijā un Grieķijā. Pastiprināta tuksnešu izplatīšanās tiek novērota arī Bulgārijā, Ungārijā, Rumānijā, Moldovā, Krievijā un Ķīnā. ANO Vides aizsardzības programmas izpilddirektors Klauss Tepfers paziņoja: ”Augsne ir dabas resurss, kas cilvēku labklājībai un apkārtējai videi ir ne mazāk svarīgs kā tīrs ūdens un tīrs gaiss.”

Noteikta Amazones izteka

Kā varēja lasīt Londonas The Times, kāda 22 pētnieku grupa ir apstiprinājusi ”pasaules lielākās upes iztekas atrašanās vietu, tādā veidā izbeidzot gadu desmitiem ilgos minējumus un pretrunīgos atklājumus”. Amazone sākas no sīka strautiņa Peru Andu dienvidos, 5000 metru augstajā Mismi virsotnē. No turienes tā vijas cauri purvainai ielejai, savienojoties ar citiem strautiem un upēm, lai pēc tam dotos 6000 kilometru tālajā ceļā līdz Atlantijas okeānam. Aprakstīdams Amazones izteku, grupas vadītājs Endrū Pjetovskis sacīja: ”Tā ir brīnišķīga vieta. Zaļa ieleja milzīgas, gandrīz melnas 40 metrus augstas klints pakājē. Visapkārt valda dziļš klusums un miers.”