Kā terorisms apdraud sabiedrību

DIVDESMITĀ gadsimta 80. gadu otrajā pusē likās, ka terorisms pamazām izzūd. Taču tagad ir parādījusies jauna teroristu paaudze. Patlaban terora aktus galvenokārt izdara ekstrēmisti, kuriem ir pašiem savi finansējuma avoti, piemēram, narkotiku tirdzniecība vai komercdarbība, dažiem pieder liela bagātība, bet citi gūst nepieciešamos līdzekļus no labdarības organizācijām. Viņi ir tikpat nežēlīgi kā agrākie teroristi.

Pēdējos gados ir pieaudzis bezjēdzīgu terora aktu skaits. Ņujorkas Pasaules tirdzniecības centrā nogranda sprādziens, kurā tika nogalināti 6 cilvēki un apmēram 1000 ievainoti. Kāda sekta Tokijas metro izlaida neiroparalītisko zarīna gāzi, un gāja bojā 12 cilvēki, bet cieta vairāk nekā 5000. Oklahomā (ASV) terorists pie federālās valdības ēkas atstāja smago automašīnu ar spridzekļiem, un ēka milzīgā eksplozijā sagruva, nogalinot 168 cilvēkus un  simtiem ievainojot. Kā var redzēt 4. un 5. lappusē, vēl joprojām notiek visdažādākie teroristu uzbrukumi.

Teroristiem kopumā, šķiet, vairs nepietiek ar to, ko viņi darīja agrāk. Ekstrēmists, kas 1995. gadā Oklahomā uzspridzināja federālās valdības ēku, teica, ka viņam bijis vajadzīgs ”liels skaits upuru”, lai iegūtu tik plašu uzmanību, kā viņš vēlējies. Tās grupas vadītājs, kura 1993. gadā organizēja sprādzienu Ņujorkas Pasaules tirdzniecības centrā, bija gribējis, lai viens debesskrāpis uzgāžas virsū otram un aizietu bojā visi cilvēki abās ēkās.

Teroristiem ir pieejami arī jauni ieroči. Antiterorisma speciālists Luiss Mizels jaunākais sacīja: ”Mēs dzīvojam neiedomājama naida un šausmīgu ieroču laikmetā: ir radīti gan kodolieroči, gan ķīmiskie, gan bioloģiskie ieroči.” Ekstrēmisti, kas grib panākt lielāku iespaidu, lieto jaunākās tehnoloģijas piedāvātos ieročus, kuru graujošais spēks ir daudzkārt lielāks nekā agrākajiem uzbrukuma līdzekļiem.

Kibernētiskais uzbrukums

Par kibernētisko terorismu dēvē terorismu, kurā tiek izmantoti tādi tehnikas sasniegumi kā datori. Piemēram, uzbrukumam tiek izmantoti datorvīrusi, kas iznīcina datus vai paralizē datora darbību. Cits paņēmiens ir likt datoram darīt kaut ko tādu, ko tas nespēj, un tad dators pārstāj darboties. Datorsistēmām ir arī aizvien lielāka nozīme valstu ekonomikā un drošībā, un tāpēc daudzi uzskata, ka tagad sabiedrība no teroristu uzbrukumiem var ciest daudz vairāk nekā iepriekšējos gados. Lielākajai daļai armiju ir nodrošināta iespēja uzturēt sakarus pat kodolkara laikā, bet civilajiem objektiem — elektrostacijām un transporta sistēmām —, kā arī finansu tirgiem sabotāža var nodarīt lielu kaitējumu.

Nesenā pagātnē, ja kāds terorists būtu vēlējies atstāt bez elektriskās strāvas padeves, teiksim, Berlīni, viņš visdrīzāk būtu centies iekārtoties darbā kādā svarīgā energosistēmas objektā, kur būtu iespējams veikt iecerēto sabotāžas aktu. Bet tagad, kā norāda daži speciālisti, prasmīgs hakeris, kas dzīvo otrā pasaules malā kādā nomaļā ciematā, pat neizejot no savas mājas, var likt šai pilsētai iegrimt tumsā.

Nesen kāds zviedru hakeris ielauzās Floridas (ASV) datorsistēmās un veselu stundu ne policisti, ne ugunsdzēsēji, ne ātrās medicīniskās palīdzības dienests nevarēja laikus saņemt izsaukumus, jo nedarbojās sakaru līnija.

”Būtībā mēs esam radījuši globālu ciemu bez policijas,” šādi secināja ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra kibernētiskā kara komisijas vadītājs Frenks Čilufo. Minētā centra vecākais konsultants Roberts Kupermens 1997. gadā uzsvēra, ka gadījumā, ja teroristi sāktu izmantot sarežģītu mūsdienu  tehnoloģiju, ”neviena pašreizējā valdības iestāde nespētu tikt galā ar šāda uzbrukuma sekām”.

Pēc dažu analītiķu domām, datorteroristiem ir pieejamas tādas tehnoloģijas, ar kuru palīdzību var pārvarēt jebkuras drošības spēku izveidotās aizsardzības sistēmas. ”Ienaidnieks, kas spēj palaist īsto datorvīrusu vai iekļūt īstajā terminālī, var nodarīt milzīgu postu,” atzīmēja ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors Džordžs Tenets.

Ķīmiskais un bakteriālais terorisms

Uztraukumu rada arī ķīmisko un bioloģisko ieroču lietošana. 1995. gada sākumā pasauli satricināja ziņa par terora aktu Tokijā, kur metro tika izlaista indīga gāze. Šajā uzbrukumā tika vainota kāda apokaliptiska sekta.

”Terorisms ir mainījies,” uzsvēra Breds Robertss no ASV Aizsardzības analīzes institūta. ”Agrāk teroristi gribēja panākt politisko piekāpšanos. Bet tagad daži grupējumi apgalvo, ka to mērķis ir cilvēku masveida bojāeja. Tāpēc tie izvēlas bioloģiskos ieročus.” Vai šādus ieročus ir grūti iegūt? Žurnālā Scientific American bija rakstīts: ”Pavisam vienkāršos apstākļos bez īpaša riska ir iespējams iegūt triljoniem baktēriju — nav vajadzīgs nekas vairāk kā tikai alus raudzēšanas aparāts, baktēriju tīrkultūra ar olbaltumvielu barotni, gāzmaska un īpaša sintētiskā materiāla aizsargtērps.” Ja vien teroristiem izdotos iegūt vajadzīgās baktērijas, tās izplatīt būtu diezgan viegli. Upuri tikai pēc pāris dienām uzzinātu, ka ir noticis bioloģiskais uzbrukums, un tad jau būtu par vēlu.

Par vienu no slimībām, ko teroristi var izmantot bioloģiskajos ieročos, uzskata liesas sērgu jeb Sibīrijas mēri. Cilvēki ar Sibīrijas mēri parasti inficējas no slimiem mājdzīvniekiem, un visbiežāk attīstās slimības ādas forma: uz ādas rodas čūlas, kas pārklājas ar melnu kreveli. Bet civilās aizsardzības speciālistus vairāk uztrauc sērgas plaušu forma, ko izraisa Sibīrijas mēra sporu ieelpošana. Šī slimība cilvēku vidū izceļas ar augstu mirstību.

 Kāpēc Sibīrijas mēra baktērijas ir tik efektīvs bioloģiskais ierocis? Tāpēc, ka šīs baktērijas ir viegli kultivējamas un sporas ārējā vidē ir ļoti noturīgas. Tikai pēc vairākām dienām parādās pirmie slimības simptomi: nespēks un nogurums. Pēc tam sākas klepus un nelielas sāpes krūtīs, bet tad seko smaga elpceļu saslimšana, šoks un dažu stundu laikā iestājas nāve.

Vai teroristu rokās var nonākt kodolieroči?

Pēc Padomju Savienības sabrukuma daži speciālisti sāka bažīties par to, ka melnajā tirgū varētu parādīties nozagti kodolieroči. Tomēr daudzi šādu iespēju apšauba. Kā atzīmēja iepriekšminētais Roberts Kupermens, ”nav pierādījumu, ka kaut kāds teroristu grupējums būtu mēģinājis iegūt kodolmateriālus”.

Vairāk raižu sagādā kodolieroču klusie, bet nāvējošie ”tuvākie radinieki” — radioaktīvie materiāli. Tie nesprāgst, līdz ar to nav sprādziena vai karstuma viļņa radīto seku. Taču no tiem nāk radioaktīvais starojums, kas iznīcina šūnas. Īpaši strauji tiek bojātas kaulu smadzeņu šūnas, kuru bojāeja organismā izraisa milzum daudz smagu seku, to vidū asiņošanu un imūnsistēmas sabrukumu. Pretēji indīgajām kaujas vielām, kas saskarē ar skābekli un mitrumu noārdās, radioaktīvie materiāli nes postu gadiem ilgi.

Gadījums, kas 1987. gadā notika Brazīlijas centrālās daļas pilsētā Gojanijā, apliecina, cik nāvējošs ir radioaktīvais starojums. Kāds vīrietis, nekā ļauna nenojauzdams, atvēra svina kārbu, kas bija piestiprināta pie pamestas medicīniskās iekārtas. Kārbā atradās cēzija radioaktīvais izotops ¹³⁷Cs. Tā kā viņam iepatikās ”akmens” zilganais starojums, viņš to parādīja draugiem. Jau pēc nedēļas pirmie upuri atradās slimnīcā. Bija jāpārbauda tūkstošiem cilvēku, lai noskaidrotu, vai uz viņiem nav nokļuvis radioaktīvais piesārņojums. Apmēram simts pilsētas iedzīvotāju saslima: piecdesmit tika hospitalizēti, bet četri nomira. Antiterorisma speciālistus pārņem šausmas no domas vien, kas būtu noticis, ja cēzija radioaktīvais izotops būtu izplatīts tīšām.

Milzīgais kaitējums

Terora aktos cilvēki zaudē dzīvību, bet terorisma ietekme neaprobežojas tikai ar cilvēku bojāeju. Terora akti var izjaukt vai uz laiku apturēt miera procesu planētas karstajos punktos. Tie izraisa, paildzina vai padziļina konfliktus un kāpina vardarbību.

Terorisms iespaido arī valstu ekonomiku. Valdības ir spiestas tērēt milzum daudz laika un finansu resursu, lai ar to cīnītos. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs vien 2000. gada budžetā cīņai ar terorismu bija atvēlēti vairāk nekā 10 miljardi dolāru.

Vai cilvēki to pamana vai ne, terorisms ietekmē visus sabiedrības locekļus. Piemēram, terorisma dēļ cieš tūrisms. Valstis ārkārtīgi daudz līdzekļu, kas iegūti no nodokļiem, ir spiestas tērēt, lai aizsargātu ievērojamus sabiedriskos darbiniekus, svarīgus objektus un pašus iedzīvotājus.

Joprojām pastāv jautājums: vai terorismu ir iespējams likvidēt uz visiem laikiem? Tas ir apskatīts nākamajā rakstā.

[Papildmateriāls/Attēls 7. lpp.]

Terorisms ekoloģijas vārdā

Ir radies jauns terora aktu veids — ”ļaunprātīga dedzināšana, spridzināšana un sabotāža vides un dzīvo radību glābšanas vārdā” —, ziņo ASV laikraksts The Oregonian. Šādu postošu rīcību dēvē par ekoloģisko terorismu. Amerikas Savienoto Valstu rietumu daļā kopš 1980. gada ir notikuši vismaz simts lieli šāda veida terora akti, kas nodarījuši zaudējumus 42,8 miljonu dolāru apmērā. Parasti šādi noziegumi tiek veikti, lai apturētu mežu izciršanu, neskartas dabas rajonu izmantošanu tūrismam un atpūtai vai pretotos dzīvnieku izmantošanai pārtikā, apģērbu ražošanā vai zinātniskos pētījumos.

Minēto rīcību klasificē par terora aktiem tāpēc, ka tiek lietota vardarbība, lai piespiestu atsevišķus cilvēkus un veselas institūcijas mainīt darbību vai arī lai mainītu sabiedrības politiku. Ekoloģisko teroristu veiktos noziegumus ir grūti izmeklēt, jo viņi uzbrūk nomaļiem objektiem, bieži vien to dara naktī un neatstāj gandrīz nekādu pēdu, izņemot nodeguļus. Līdz pavisam nesenam laikam noziegumi dabas aizsardzības vārdā nepiesaistīja plašu sabiedrības uzmanību. Bet pēdējos gados notiek uzbrukumi lieliem objektiem. ”Šo cilvēku mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību tam, ko viņi vēlas mainīt,” teica ilggadējs izmeklētājs, īpašais aģents Džeimss Damitio, kas darbojas ASV Mežu dienestā. ”Ja viņiem šķiet, ka viņiem netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība, viņi ķeras pie citiem līdzekļiem.”

[Papildmateriāls/Attēls 10. lpp.]

Terorisms un masu saziņas līdzekļi

”Sabiedrības uzmanības piesaistīšana ir gan mērķis, gan līdzeklis, ko izmanto tie, kas politiskos nolūkos vai arī tādēļ, lai izraisītu haosu, izdara terora aktus pret nevainīgiem cilvēkiem,” teica žurnālists Terijs Andersons, ko gandrīz septiņus gadus Libānā turēja gūstā teroristi. ”Jau ziņas vien par kāda politiķa nolaupīšanu, slepkavību vai bumbas sprādzienu, kurā ir cilvēku upuri, ir terorista pirmā uzvara. Bez pasaules uzmanības šīs ļaundarības zaudē jēgu.”

[Attēli 8., 9. lpp.]

1. Terorista pašnāvnieka izraisīts sprādziens Jeruzalemē

2. Teroristu uzspridzināta banka Šrilankas pilsētā Kolombo

3. Automašīnā ievietota bumba sprāga Kenijas galvaspilsētā Nairobi

4. Bumbas sprādzienā bojāgājušo tuvinieki Maskavā

[Norādes par autortiesībām]

Heidi Levine/Sipa Press

A. Lokuhapuarachchi/Sipa Press

AP Photo/Sayyid Azim

Izvestia/Sipa Press