Jauniešu jautājumi

Kā man izveidot tuvākas attiecības ar vecvecākiem?

”Abi mani vectēvi labprāt daudz ko stāsta. Viņos klausoties, es varu labāk saprast pats sevi.” (Džošua)

KĀDREIZ bija pieņemts, ka vairāku paaudžu ģimenes locekļi dzīvo cieši kopā — varbūt pat vienā mājā. Tādos apstākļos tuvas attiecības starp mazbērniem un vecvecākiem veidojās gluži dabiski.

Atšķirībā no kādreizējiem laikiem, mūsdienās daudzi jaunieši no saviem vecvecākiem dzīvo ļoti tālu. Arvien vairāk jauniešiem vecāki izšķiras, un, kā bija teikts The Toronto Star, ”gadās, ka vecāku šķiršanās sāpīgi skar arī vecvecākus, jo viņi zaudē iespēju būt kopā ar saviem mīļajiem mazbērniem”. Turklāt daudzi jaunieši necik augstu nevērtē vecus cilvēkus — viņiem šķiet, ka tie ir atpalikuši no dzīves un ka to uzskati, vērtības un intereses pilnībā atšķiras no viņējām. Šo un citu iemeslu dēļ daudziem jauniešiem nav tik tuvu attiecību ar vecvecākiem, kādas tās varētu būt.

Tas ir ļoti bēdīgi. Kā bija minēts iepriekšējā šīs rubrikas rakstā, tuvas attiecības ar vecvecākiem — īpaši, ja viņi ir dievbijīgi cilvēki, — nāk jauniešiem par labu un var sagādāt daudz prieka. * Kāda pusaudze, vārdā Rebeka, par saviem vecvecākiem saka: ”Esot kopā, mēs vienmēr no sirds izsmejamies.” Jaunietis, kuru sauc Pīters, izsakās līdzīgi: ”Es nebaidos stāstīt saviem vecvecākiem, kā man iet vai kādi ir mani plāni. Ir reizes, kad kopā ar viņiem es jūtos brīvāk nekā ar saviem vecākiem. Mēs varam runāt pilnīgi par visu.”

Kā ir ar tevi? Iespējams, bērnībā tev bija tuvas un sirsnīgas attiecības ar vecvecākiem, bet vai tagad, kad tu esi pusaudzis, tās nav palikušas novārtā? Ja tā ir noticis, uzklausi padomu no 2. Korintiešiem 6:11—13 un ”atdari savu sirdi”, parādot viņiem mīlestību.

Uzņemies iniciatīvu

”Atdarīt savu sirdi” nozīmē kaut ko darīt. Bībelē ir teikts: ”Neliedzies labu darīt ikvienam, kam tas nepieciešams, jo tavai rokai Dievs piešķīris visu, lai tā to darītu.” (Salamana Pamācības 3:27.) Bērnībā tu, visticamāk, nevarēji īpaši ietekmēt to, kā veidojās tavas un vecvecāku attiecības. Bet tagad, kad esi  izaudzis līdz pusaudža gadiem vai pat kļuvis pieaudzis, tev ir visas iespējas rīkoties.

Piemēram, ja tavi vecvecāki dzīvo netālu, tu varētu viņus regulāri apciemot. Tu domā — tas būs garlaicīgi? Tā varētu būt, ja tu tikai sēdēsi un neveikli klusēsi. Tāpēc uzsāc sarunu. Ja nezini, par ko runāt, pārdomā principu, kas minēts Bībelē, Vēstulē filipiešiem, 2. nodaļas 4. pantā. Šajā Rakstu vietā mēs tiekam mudināti galveno uzmanību veltīt nevis savām, bet citu vajadzībām. Citiem vārdiem, parādi par saviem vecvecākiem interesi. Risini ar viņiem sarunas par jautājumiem, kas viņiem ir aktuāli. Kā viņi jūtas? Ko viņi ir darījuši? Dažkārt veci cilvēki labprāt runā par pagātni. Pavaicā, kāda bija dzīve viņu jaunībā. Kāds bija tavs tētis vai mamma, kad bija vēl bērns? Ja tavi vecvecāki ir kristieši, pajautā, kas viņus piesaistīja Bībeles patiesībai.

Vecvecāki parasti labi pārzina ģimenes vēsturi, un, iespējams, viņi ar prieku pastāstītu tev par seno dienu notikumiem. Varbūt tu varētu šīs sarunas pārvērst interesantā pasākumā? Uzdod vecvecākiem jautājumus, bet atbildes vai nu pieraksti, vai arī fiksē audio vai video kasetē. Ja tu nezini, ko viņiem vaicāt, lūdz padomu saviem vecākiem. Šajās sarunās tu, visticamāk, uzzināsi daudz kā tāda, kas tev palīdzēs labāk saprast gan savus vecvecākus un vecākus, gan sevi pašu. ”Abi mani vectēvi labprāt daudz ko stāsta. Viņos klausoties, es varu labāk saprast pats sevi,” stāsta Džošua.

Taču neaizmirsti, ka vecvecākus arī ļoti interesē tava dzīve. Stāstot viņiem par to, ko tu dari, tu ļauj viņiem dzīvot tev līdzi, un tas jūs savstarpēji tuvina. Kāds jaunietis no Francijas, vārdā Igors, saka: ”Mēs ar vecmāmiņu mēdzam iegriezties kādā kafejnīcā, lēnītēm malkot tēju un runāt par to, kas pēdējā laikā mūsu dzīvē ir noticis.”

Ko varētu kopā pasākt?

Kad tu būsi sācis ar vecvecākiem brīvi sarunāties, sper nākamo soli un sāc ar viņiem kopā kaut ko darīt. Nedaudz padomājis, tu atklāsi, ka iespēju kopā darboties ir ļoti daudz. Jauniete, vārdā Dara, atceras: ”Abas manas vecmāmiņas man ir mācījušas vārīt, konservēt, cept un strādāt dārzā.” Eimija kopā ar vecvecākiem ir piedalījusies dažādos ģimenes pasākumos un kopā pavadījusi brīvdienas. Daudzi vecvecāki ir samērā aktīvi. Āronam patīk kopā ar savu vecmāmiņu spēlēt golfu. Savukārt Džošua ar vectēviem mēdz doties makšķerēt un veikt dažādus remontdarbus.

Ja tavi vecvecāki ir Jehovas kalpi, daudz prieka jūs varat gūt no kopīgas kalpošanas Dievam, piemēram, kad runājat ar citiem par Bībeli. Kad Polijā tika organizēts starptautisks Jehovas liecinieku kongress, Igors uz to devās kopā ar savu vecmāmiņu. ”Mēs guvām neizdzēšamus iespaidus, pie kuriem vēl joprojām labprāt atgriežamies mūsu sarunās,” viņš saka. Tiesa, ne visi vecvecāki spēj būt tik aktīvi, tomēr ir vērts kopā ar viņiem pavadīt laiku.

Garīgais mantojums

Bībeles laikos kāda sieviete, vārdā Loida, bija daudz darījusi sava mazdēla Timoteja labā, lai viņš izaugtu par priekšzīmīgu Dieva kalpotāju. (2. Timotejam 1:5.) Arī mūsdienās daudzi vecvecāki, kas ir kristieši, tikpat labvēlīgi ietekmē savus mazbērnus. Džošua par saviem vecvecākiem stāsta: ”Viņi ir kalpojuši Jehovam ilgāk, nekā es esmu pasaulē, tāpēc es viņus dziļi cienu ne tikai kā savus vecvecākus, bet arī kā uzticīgus Dieva kalpotājus.” Eimija saka: ”Vecvecāki man allaž saka, cik ļoti viņus uzmundrina un iepriecina mana uzticīgā kalpošana Jehovam. Savukārt es, redzēdama viņu labo piemēru un dedzīgo kalpošanu, ko viņi veic, būdami pionieri [pilnas slodzes labās vēsts sludinātāji], jūtos pamudināta turpināt savu pioniera kalpošanu.”

Kā izteicās Kriss, viņa vecmāmiņa bija tas ”cilvēks, kurš viņu visvairāk rosināja studēt Bībeli un garīgi augt”. Kriss piebilst:  ”Es nekad neaizmirsīšu viņas vārdus: ”Mūsu pienākums ir dot Jehovam pašu labāko.”” Arī Pedro vecvecākiem ir bijusi īpaši liela nozīme viņa garīgajā izaugsmē. Viņš saka: ”Es daudz ko varēju mācīties no viņu pieredzes. Vecvecāki vienmēr ņēma mani līdzi kalpošanā, un es par to viņiem esmu ļoti pateicīgs.” Tātad tuvas attiecības ar saviem dievbijīgajiem vecvecākiem tev var palīdzēt vēl lielākā mērā kalpot Dievam.

Ja vecvecāki dzīvo tālu

Kā rīkoties, ja tavi vecvecāki dzīvo tālu? Ja vien iespējams, centies viņus regulāri apciemot. Tāpat dari visu iespējamo, lai starplaikos no viena apciemojuma līdz nākamajam uzturētu ar viņiem kontaktu. Ornans tiekas ar saviem vecvecākiem tikai trīs reizes gadā, bet viņš saka: ”Es viņiem zvanu katru svētdienu.” Dara, kas arī dzīvo tālu no saviem vecvecākiem, stāsta: ”Viņi interesējas par manu dzīvi, un mēs gandrīz katru nedēļu zvanām viens otram vai sazināmies pa elektronisko pastu.” Tālrunis un elektroniskais pasts ir laba lieta, bet nenovērtē par zemu ar roku rakstītās vēstules. Daudzi jaunieši ir bijuši pārsteigti, uzzinot, ka viņu vecvecāki ir saglabājuši visas vēstules, ko viņi kopš bērnības tiem ir rakstījuši. Vēstules var lasīt un pārlasīt, un ar mīlestību glabāt. Tāpēc katrā ziņā aizraksti viņiem!

Lielākoties vecvecāki pret saviem mazbērniem izjūt īpašu mīlestību. (Salamana Pamācības 17:6, LB-26.) Neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo tuvu vai tālu, tu vari izveidot ar viņiem tuvas attiecības un saglabāt tās. Izmanto šo izdevību!

[Zemsvītras piezīme]