Ņūgreindža. Vairāk jautājumu nekā atbilžu?

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA ĪRIJĀ

AGRĪNAJĀ īru literatūrā šī vieta ir saukta par Brú na Bóinne, kas nozīmē ’Boinas māja’. Mūsdienās šajā noslēpumainajā Boinas upes ielokā aptuveni 50 kilometrus uz ziemeļiem no Dublinas ir atraktas vairākas kapenes, kas pieder pie vecākajām pasaulē. Vienu no šīm kapavietām dēvē par Ņūgreindžu. Neviens precīzi nezina, cik veca tā ir, taču daži domā, ka tā ir senāka par vareno Heopsa piramīdu Ēģiptē. Katru gadu ziemas saulgriežos Ņūgreindžā sapulcējas tūristi, lai vērotu iespaidīgu skatu, kas spilgti liecina par seno laiku cilvēku izcilajām spējām.

Ar kādu nolūku tā celta?

Šī noslēpumā tītā būve tās cēlējiem noteikti bija ļoti svarīga. (Skat. ielogojumu 24. lappusē.) Kādēļ tika tērēts tik daudz laika, pūļu un līdzekļu? Kādēļ viņi būvēja šīs monumentālās kapenes?

Brú na Bóinne (saukta arī Brugh na Boinne) acīmredzot bija ne tikai svētas kapenes, bet arī kulta rituālu izpildes vieta. Profesors Maikls O’Kellijs, kas šeit veica izrakumus, rakstīja: ”Brú bija saistīta ar Labo dievu Dagdu, viņa sievu Boannu un dēlu Oengusu; tie visi piederēja pie dievietes Danu tautas — ļaudīm, kas saskaņā ar mītiem esot dzīvojuši Īrijā pirms gēlu jeb ķeltu ierašanās un pēc tam esot atkāpušies uz Īrijas feju pakalniem un cietokšņiem. Viņi.. tika uzskatīti par pārdabiskām būtnēm, kas spējušas veikt un arī veikušas darbus, kuri vienkāršiem mirstīgajiem nav pa spēkam.” (Newgrange—Arehaelogy, Art and Legend.)

Boanna bija mītiska dieviete, kuras vārdā ir nosaukta Boinas upe. Tā kā upe no trim pusēm ieskauj kapeņu uzkalnu, cēlēji varbūt ticēja, ka Boanna sargās šo vietu. Kā uzskata zinātnieks Mārtins Brenans, viņi, iespējams, pat domāja, ka daži no dieviem mājo pašā uzkalnā. Pēc M. Brenana vārdiem, senākie mīti, kas apvij šos uzkalnus, vedina uz domām, ka tie tika uzskatīti par ”dzīvu dievu mītnēm, kur šie dievi ir ieņemti un piedzimuši”. (The Stars and the Stones.)

Taču Ņūgreindža bija kaut kas vairāk nekā tikai kaps mirušajiem un mājvieta dieviem. Tas ir viens no senākajiem vēstures pieminekļiem, kura daļu izvietojums ir saistīts ar astronomiju. Senie arhitekti garo galeriju un apbedīšanas kameru ar lielu precizitāti ir izbūvējuši tā, lai tās atrastos uz vienas līnijas ar to punktu pie apvāršņa, kur ziemas saulgriežu laikā lec saule. Virs ieejas kapenēs viņi ir ierīkojuši īpašu atveri, pa kuru uzlecošās saules stari iespīd pašā kapeņu dziļumā.

Mūsdienās katros ziemas saulgriežos, kad saules stari apmēram uz 15 minūtēm izgaismo kapeņu iekšējo telpu, Ņūgreindžā saplūst tūristi. Brú na Bóinne tūrisma centra direktore  Klēra Tafija stāstīja: ”Daži uzskata, ka saules gaismas iespiešanās uzkalna dziļumos ir simbolizējusi zemes dievietes un saules dievības kāzas, kurām, pēc seno laiku ticējumiem, bija jānodrošina zemes auglība.”

Mīklainie grebumi akmenī

Cik zināms, kapeņu cēlēji nav atstājuši nekādas rakstveida liecības. Tomēr viņi ir atstājuši sava veida ”autogrāfu” — apbrīnojamus grebumus akmenī. Domājams, tikai ar krama vai kvarca gabalu un akmens āmuru viņi ir iegravējuši akmens bluķos spirāles, rombus, taisnstūrus, trīsstūrus, līkločus, apļus un citus rakstus. Mantojumu, kas Īrijai palicis no šīs senās kultūras, M. Brenans nosauca par ”lielāko megalītiskās mākslas kolekciju pasaulē”.

Daži ir izteikuši viedokli, ka šie mīklainie raksti ir lasāmi un ka tie atspoguļo izcilas zināšanas astronomijā. M. Brenans domā, ka tie ataino Saules un Mēness ciklus. ”Ļoti iespējams, ka.. gan uzkalni, gan simboli tika uzskatīti par Saules un Mēness svētumiem,”  viņš saka. ”Ar to vien lielā mērā var izskaidrot krietnu daļu no šīs mākslas.” Bet citi pētnieki piekrīt iepriekš minētajam profesoram O’Kellijam, kurš rakstīja, ka savulaik šie grebumi ”noteikti kaut ko nozīmēja tiem, kas tos redzēja, bet mēs droši vien nekad neuzzināsim, kāda šī nozīme bija. Tā paliks daļa no noslēpuma, kas kādreiz bija Brú jeb seno dievu māja.”

”Intelektuāli augstu attīstīti ļaudis”

Var likties, ka Ņūgreindža uzdod neskaitāmus jautājumus, bet nedod nekādas atbildes. Lielākā daļa noslēpumu, kas apvij Brú na Bóinne kapeņu cēlējus, tiešām vēl aizvien nav atrisināti. Tomēr vismaz viens secinājums ir pilnīgi skaidrs — šie celtnieki nebija mežoņi. Kā rakstīja O’Kellijs, Ņūgreindžas arhitektiem, māksliniekiem un amata meistariem ”neapšaubāmi bija augsts kultūras līmenis”. Pētnieks Pīters Herbisons atzīmē, ka tie ”nepavisam nebija tādi primitīvi alu cilvēki, kādus iztēlo populārs mīts.. Tie bija intelektuāli augstu attīstīti ļaudis.”

Protams, mēs nezinām, kas uzcēla Ņūgreindžu Boinas līkumā, taču tā spilgti liecina par šo seno arhitektu un celtnieku atjautību un gudrību, lai kas tie būtu bijuši.

[Papildmateriāls/Attēls 24. lpp.]

Celtne un tās cēlēji

Cik daudz mēs zinām par Ņūgreindžas cēlējiem? ”Pavisam maz,” sacīja Brú na Bóinne tūrisma centra direktore Klēra Tafija. ”Taču šo to ir izdevies noskaidrot. Mēs zinām, ka viņi bija zemkopji, turklāt visai bagāti — viņiem bija jābūt turīgiem, lai pietiktu līdzekļu tādu lielisku kapeņu būvei. Un viņiem nebija metāla darbarīku.”

No milzīgiem, līdz desmit tonnas smagiem akmens bluķiem šie celtnieki uzbūvēja apmēram 19 metrus garu un 2 metrus augstu eju, kas ir pietiekami plata, lai cilvēks brīvi varētu pa to staigāt. Šī galerija ved uz 6 metrus platu apbedīšanas kameru ar trim nišām. Eja kopā ar kameru veido izstieptu krustu.

Pār apbedīšanas kameru atjautīgie senlaiku celtnieki no masīviem akmeņiem bez jebkādas javas uzbūvēja 6 metrus augstu kupolveidīgu jumtu. Pēc tam viņi tam visam pāri uzbēra lielu uzkalnu, kura diametrs bija apmēram 80 metri un augstums — 12 metri. Viņi no laukakmeņiem uzcēla arī atbalsta sienu un pārklāja tās priekšpusi ar kvarca gabaliem. Apkārt uzkalnam viņi izveidoja apmali no 97 vareniem bluķiem, kas sver divas līdz piecas tonnas. Kaut kad senatnē apmale un ieeja kapenēs tika apbērtas ar zemi. 1699. gadā kāds strādnieks, meklēdams akmeņus, uzdūrās ieejai, un tā cilvēki atkal uzzināja par šo seno kapeņu eksistenci.

[Attēls]

Ieeja Ņūgreindžas galerijā

[Karte 22. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Ņūgreindža

DUBLINA

[Attēli 23. lpp.]

Augšā: katru gadu ziemas saulgriežos saule apmēram uz 15 minūtēm iespīd kapeņu iekšējā kamerā

Apakšā: skats uz apbedīšanas kameru no gala nišas; pievērsiet uzmanību akmenī iegravētajai trīskāršajai spirālei

[Norāde par autortiesībām]

Visi attēli 22., 23. lappusē, izņemot karti: Dúchas, The Heritage Service, Ireland

[Attēls 24. lpp.]

Ņūgreindžas megalītiskais kapkalns

[Norāde par autortiesībām]

Dúchas, The Heritage Service, Ireland