Kāpēc vecvecāki būtu augstu jāvērtē?
Jauniešu jautājumi
Kāpēc vecvecāki būtu augstu jāvērtē?
”Kad mums ar mammu radās kādas nesaprašanās, vecmāmiņa palīdzēja tās sekmīgi atrisināt.” (Damarisa)
”VECVECĀKI visos laikos ir bijuši ķīla ģimenes saskaņai un ģimenes vērtību glabātāji,” raksta Dr. Arturs Kornhābers grāmatā Grandparent Power!. ”Tā kā viņi ir bijuši skolotāji, vecāku atbalstītāji, ģimenes hronisti, audzinātāji, konsultanti un pat laika kavētāji, viņu psiholoģiskā, sociālā un garīgā nozīme ir bijusi ārkārtīgi liela. Es nesaprotu, kā ir varējis tā notikt, ka mūsdienu sabiedrībā tas viss ir atmests.”
Sendienās vecvecāki bija ģimenes stūrakmens — it sevišķi to var teikt par Dieva Jehovas kalpu ģimenēm. Dieva likumā izraēliešiem bija pavēlēts cienīt un godāt vecus cilvēkus. (3. Mozus 19:32.) Vecvecāki tika uzskatīti par īpaša goda cienīgiem. (1. Timotejam 5:4.)
Taču laiki ir mainījušies. Tagad daudzu ģimeņu locekļi dzīvo tālu cits no cita un daudzi jaunieši pavisam reti satiek savus vecvecākus. Arī attieksme pret vecvecākiem ir kļuvusi citāda. Daudz kur pasaulē pret veciem cilvēkiem — arī pret radiniekiem — vairs neizturas ar pienācīgu cieņu. (2. Timotejam 3:1—3.) Tā dēvētā plaisa paaudžu starpā patlaban drīzāk atgādina bezdibeni. Daudzi jaunieši savus vecvecākus uzskata par veciem un atpalikušiem no dzīves. Viņi netic, ka vecvecāki spētu saprast grūtības, ar kādām jaunieši mūsdienās sastopas.
Ja tāds ir arī tavs uzskats, esi gatavs par šo jautājumu padomāt vēlreiz. Ir ļoti vērtīgi izveidot ar vecvecākiem tuvas attiecības — jo īpaši, ja viņi ir dievbijīgi cilvēki. Atstājot šo iespēju neizmantotu, tu vari daudz ko zaudēt.
Gudrības un padomu avots
Daudzi jaunieši ir atklājuši, ka vecvecāki viņiem ir kā patvērums nemierīgajos pusaudžu gados. Žurnālā Seventeen bija teikts: ”Tā kā taviem vecvecākiem ir daudzu gadu gaitā uzkrāta dzīves pieredze, viņi bieži spēj dot labāku padomu, kā atrisināt tavas problēmas, nekā tava vecuma draugi, kas cīnās ar tādām pašām grūtībām, ar kādām cīnies tu. Tev un taviem vienaudžiem ir jāpārvar pirmais pārejas posms jūsu dzīvē, Salamana Pamācības 16:31.)
bet vecvecāki ir sekmīgi pārvarējuši jau vairākus šādus posmus. Lielākoties viņi ir gudri un atjautīgi.” Žurnālā minētās domas sasaucas ar vārdiem, kas Bībelē tika uzrakstīti pirms vairākiem gadsimtiem: ”Sirmi mati ir goda vainags, kas iegūstams, ejot pa taisnu ceļu.” (Tiesa, tavi vecvecāki ir uzauguši pasaulē, kas ievērojami atšķiras no pasaules, kāda tā ir patlaban. Taču, lai gan kopš tā laika daudz kas ir mainījies, vari būt drošs, ka viņi ir pārdzīvojuši tādas pašas emocijas kā tu. Iespējams, tu vēl īsti nezini, kā ar tām tikt galā, bet tavi vecvecāki dzīves gaitā to ir apguvuši. (Salamana Pamācības 1:4.) ”Pie veciem ir gudrība un ilgs mūžs dod saprašanu,” sacīja taisnīgais Ījabs. (Ījaba 12:12, LB-26.) Tāpēc vecvecāki var sniegt reālu palīdzību jauniešiem, kad tiem nepieciešams līdzsvarots padoms, uzmundrinājums vai atbalsts.
Piemēram, Damarisa, viņas māte un vecmāmiņa dzīvoja kopā vienā dzīvoklī. ”Kad mums ar mammu radās kādas nesaprašanās,” atceras Damarisa, ”vecmāmiņa palīdzēja tās sekmīgi atrisināt. Viņa man iemācīja, ka uz ikvienu jautājumu var palūkoties no dažādiem viedokļiem.”
Aleksandrija pieredzēja kaut ko līdzīgu, kad viņas ģimene mainīja dzīvesvietu un viņai bija jāsāk iet citā skolā. ”Mana jaunā skolotāja bija ļoti stingra un ik pa laikam zaudēja savaldīšanos,” teica Aleksandrija. Tāpēc meitenei bija grūti iejusties jaunajos apstākļos. Bet tad Aleksandrijai nāca talkā viņas vecmāmiņa, pamācot, kā uz šo situāciju var raudzīties no gaišās puses. ”Tagad man patīk jaunā skola un skolotāja,” saka Aleksandrija.
Kāds jaunietis no Brazīlijas, vārdā Rafaels, atceras, cik ļoti vecvecāki viņam palīdzēja, kad pēc vidusskolas beigšanas viņš nolēma mācīties tālāk: ”Viņi man deva daudz labu padomu, kā izvairīties no sliktas sabiedrības un kā atturēties no narkotiku lietošanas.” Rafaels tagad kalpo par pilnas slodzes labās vēsts sludinātāju.
Eda Lešāna savā grāmatā Grandparenting in a Changing World apraksta pašas pieredzēto: ”Kādu dienu mazmeita man piezvanīja un lūdza: ”Vecmāmiņ, palīdzi man!” Izrādījās, ka dažas viņas klasesbiedrenes centās panākt, lai viņa sāktu satikties ar kādu no zēniem, kas viņai zvanīja uz mājām.” Vecāmāte deva viņai padomu un nepieciešamo atbalstu. Iespējams, arī tu pārliecināsies, cik noderīga var būt pat īsa saruna ar vecvecākiem, kas tevi mīl un grib tevi atbalstīt.
Vecvecāku labvēlīgā ietekme sevišķi ir jūtama, kad ģimeni piemeklē kāda nelaime, piemēram, slimība vai nāve. Kad Leisijai ar smagu slimību nomira tēvs, vecmāmiņa viņai palīdzēja pārciest sāpīgo zaudējumu. ”Mēs kļuvām vēl tuvākas nekā iepriekš,” Leisija saka.
Īpašas, mīlestības pilnas attiecības
Jauniešiem attiecībās ar vecvecākiem parasti mēdz būt mazāk domstarpību nekā Salamana Pamācību grāmatas 17. nodaļas 6. pantā, ir teikts: ”Veci cilvēki lepojas ar saviem mazbērniem.”
attiecībās ar vecākiem. Kāpēc tā? Pirmkārt, tāpēc, ka vecvecāki pret saviem mazbērniem lielākoties izjūt īpašu pieķeršanos. Bībeles izdevumā Today’s English Version,Otrkārt, jāņem vērā, ka atbildīgais pienākums tevi ”audzināt un pamācīt būt paklausīgam tam Kungam” ir uzticēts taviem vecākiem, nevis vecvecākiem. (Efeziešiem 6:4.) Tā kā no vecvecākiem netiek prasīta tik liela atbildība, viņi arī retāk mazbērnus par kaut ko kritizē. Turklāt uz vecvecāku pleciem parasti negulst rūpes par ģimeni, viņiem, iespējams, ir vairāk laika, lai tevi uzklausītu un pievērstu tev uzmanību. Septiņpadsmitgadīgais Toms atceras uzmanību, kādu viņam veltīja vecvecāki. Viņi mēdza Tomam sūtīt ”mazas dāvaniņas par labām atzīmēm liecībā” un apmaksāja Toma klavierstundas.
Protams, ne visi vecvecāki var iepriecināt savus mazbērnus ar šādām dāvanām, bet pilnīgi visi var parādīt par mazbērniem interesi, tos uzslavējot, uzmundrinot un, kad nepieciešams, uzmanīgi uzklausot. Tādā veidā starp vecvecākiem un mazbērniem var izveidoties cieša draudzība. Damarisa par savu vecmāmiņu stāsta: ”Kopā ar viņu es jūtos brīvi un nepiespiesti. Es varu pie viņas iet un ar viņu runāt, kad vien vēlos. Viņa vienmēr ir gatava mani uzklausīt — pat tajās reizēs, kad nerunāju īpaši saprātīgi.” Arī Jonatass var brīvi runāt ar vecvecākiem par dažādiem nopietniem jautājumiem.
Abpusējs ieguvums
Vecvecāki var dalīties ar tevi savā gudrībā un veltīt tev savu mīlestību, savukārt tu viņiem vari piedāvāt savu sabiedrību un jaunības spēkus. Ir vairākas iespējas, kā viņiem palīdzēt un viņus atbalstīt. Daudziem cilvēkiem vecumdienās sāk pietrūkt spēka. Citiem raizes sagādā slikta veselība. Tāpēc tu noteikti iepriecināsi savus vecvecākus, palīdzēdams viņiem iepirkties un apdarīt mājas darbus.
Daudzi vecvecāki ir zaudējuši dzīvesbiedru un tāpēc reizēm jūtas vientuļi. Ja arī tava vecāmāte vai vectēvs ir palicis viens, tad, interesēdamies par viņu, tu palīdzēsi viņam pārvarēt vientulību un saglabāt dzīvesprieku. Tā tu izpildīsi Bībeles norādījumu, kas prasa ”dot pateicību” saviem vecvecākiem, ”jo tāda rīcība ir patīkama Dieva priekšā”. (1. Timotejam 5:4.)
Nav šaubu, tuvas attiecības starp tevi un taviem vecvecākiem var bagātināt kā viņu, tā arī tavu dzīvi. Bet varbūt jums šādas attiecības vēl nav izveidojušās un tu labprāt kaut ko darītu lietas labā, bet nezini, ar ko sākt. Varbūt tavi vecvecāki dzīvo tālu vai arī tavi vecāki vairs nav kopā, un tas ir izveidojis distanci starp tevi un taviem vecvecākiem. Nākamajā šīs rubrikas rakstā tiks doti daži praktiski ieteikumi, kā tu varētu rīkoties šādās situācijās.
[Attēls 17. lpp.]
Vecvecāki var tev palīdzēt ar padomu, tevi atbalstīt un uzmanīgi uzklausīt
[Attēls 18. lpp.]
Palīdzi saviem vecvecākiem