Kāda būs reliģijas nākotne?

VALSTĪS, kas kādreiz ietilpa Padomju Savienībā, ir notikusi reliģijas atdzimšana. Krievijā vien tagad 50 procenti iedzīvotāju sauc sevi par pareizticīgajiem un vēl miljoniem cilvēku pieder pie citām reliģijām. Piemēram, Krievijā jau ilgi pastāv islāms, jūdaisms un budisms, un arī Jehovas lieciniekiem Krievijā ir sena vēsture.

Jau 1891. gadā Kišiņevā, kas toreiz atradās Krievijā, bet tagad — Moldovā, ieradās Bībeles pētnieku pārstāvji (pirms 1931. gada Jehovas liecinieki bija pazīstami ar nosaukumu Bībeles pētnieki). Tur notika sapulces ar ticības biedriem. 1928. gadā Bībeles pētnieku īpašais pārstāvis Džordžs Jangs Maskavā tikās ar padomju amatpersonām, lai iegūtu atļauju Padomju Savienībā iespiest literatūru par Bībeli. Vēlāk Jehovas liecinieki kļuva plaši pazīstami tāpēc, ka padomju vara tos centās izskaust.

Kad gandrīz pirms desmit gadiem Padomju Savienība pēkšņi izira, cilvēki sāka vaicāt: ”Kāpēc padomju vara centās iznīdēt reliģiju?” Daudzi, kam desmitiem gadu bija mācīts ateisms, vēlējās uzzināt, ko viņiem varētu piedāvāt reliģija. Vai Bībelē, kas bija iekļauta aizliegto grāmatu sarakstā, varētu būt atbildes, kā risināt cilvēces problēmas? Iedzīvotāji paši sāka to pārbaudīt.

Jauna reliģiska problēma

Tik daudzu cilvēku interese par Bībeli bijušajā Padomju Savienībā radīja jaunu reliģisku problēmu. Londonas laikrakstā The Guardian pagājušajā gadā bija rakstīts: ””Karš pret Dievu”, liekas, ir beidzies, taču tikai desmit gadus pēc tam, kad pasaulē pirmā klaji ateistiskā valsts cieta pazemojošu sakāvi, Krievijā sākas jauns, ar reliģiju saistīts aukstais karš.” Kas laikrakstā bija nosaukts par auksto karu?

Kā bija minēts iepriekšējā rakstā, Krievijas pareizticīgo baznīca cieši sadarbojās ar padomju vadītājiem, lai pastāvētu un saņemtu priekšrocības. The Guardian aprakstīja, kas notiek tagad: ”Pēdējos desmit gados baznīca ir izveidojusi pārāk ciešas attiecības ar valsti, kas to kādreiz apspieda un kas būtībā neko daudz nav mainījusies, tā regulāri atbalsta Krievijas valdību (piemēram, patriarhs atbalsta karu Čečenijā) un pretī saņem ievērojamu politisku varu.”

Laikraksta The Los Angeles Times 1999. gada 10. februāra numurā, komentējot likumu ”Par sirdsapziņas brīvību un reliģiskām apvienībām”, bija pievērsta uzmanība tam, kā baznīca ietekmē politiku. Rakstā bija teikts, ka 1997. gada septembrī prezidenta Borisa Jeļcina parakstīto likumu bija ”ierosinājusi pieņemt Krievijas pareizticīgo baznīca”. Šo baznīcu, kā arī islāmu, jūdaismu un budismu jaunais likums atzina par ”tradicionālām” reliģijām. Likumā bija arī noteikts, ka reliģiskajām organizācijām Krievijā ir jāpārreģistrējas.

The New York Times 1999. gada 11. februārī bija teikts, ka pēc šī likuma izdošanas ”pareizticīgo baznīca uzsāka cīņu ar konkurentiem”. Laikraksts atzīmēja: ”Pagājušā gada augustā Krievijas pareizticīgo baznīcas patriarhs Aleksijs II aicināja aizliegt  reliģijas, kas nodarbojas ar prozelītismu, īpaši tās, kuras cenšas cilvēkus aizvilināt no ”sentēvu ticības”.” No tā laika centieni aizliegt reliģijas, kas nodarbojas ar tā saukto prozelītismu, nav rimušies, un ir sācies ”ar reliģiju saistītais aukstais karš”.

Viens no uzbrukuma mērķiem

Viens no galvenajiem pareizticīgo baznīcas vadītā uzbrukuma mērķiem ir Jehovas liecinieki. 1996. gada 20. jūnijā Maskavas prokuratūra ierosināja lietu, pamatojoties uz sūdzību, kuru bija iesniegusi Komiteja jauniešu aizsardzībai no viltus reliģijām. Kaut arī lietas izskatīšana ik pa laikam tika pārtraukta, jo nav pierādījumu, ka Jehovas liecinieki būtu izdarījuši kaut ko krimināli sodāmu, tomēr tā ik reizi tika atjaunota.

Pret Jehovas lieciniekiem tika izvērsta plaša aģitācija. 1998. gada 21. novembrī laikrakstā Komsomoļskaja pravda, kura metiens ir 1 200 000 eksemplāru, bija atzīmēts: ”Divos gados Krievijas pareizticīgo baznīca ir publicējusi vairāk nekā desmit grāmatu, brošūru un rokasgrāmatu, kas ”veltītas” jehoviešiem.” Kāpēc baznīca tik ļoti cenšas nomelnot Jehovas lieciniekus?

”Droši vien galvenais iemesls ir tas,” turpināja Komsomoļskaja pravda, ”ka pēdējo septiņu gadu laikā vien šīs organizācijas locekļu skaits ir pieaudzis desmitkārt un Krievijas pareizticīgo baznīcai kā jebkurai hierarhiskai organizācijai nepatīk konkurenti.”

1999. gada sākumā, kad iepriekšminētās lietas izskatīšana atkal tika atsākta, tā tika plaši atspoguļota daudzu valstu saziņas līdzekļos. 11. februāra The New York Times bija lasāms virsraksts ”Maskavas tiesa spriež, vai aizliegt Jehovas lieciniekus”. Rakstā bija uzsvērts: ”Civillietai, ko Maskavas tiesa izskata pavisam mazā tiesas telpā, rūpīgi seko reliģiskās un cilvēktiesību grupas, jo tas ir pirmais nozīmīgais mēģinājums izmantot [likumu ”Par sirdsapziņas brīvību un reliģiskām apvienībām”] pielūgsmes ierobežošanai.”

Starptautiskās Helsinku federācijas prezidente Ludmila Aleksejeva paskaidroja, kāpēc šai lietai ir pievērsta īpaša uzmanība. Viņa teica: ja cilvēki, kas cenšas apspiest Jehovas lieciniekus, ”gūs panākumus šajā lietā”, tad ”viņi uzskatīs, ka var netraucēti vērsties arī pret citām grupām”, kas tāpat tiek dēvētas par netradicionālām reliģijām. 1999. gada 12. martā lietas izskatīšana atkal tika apturēta, un jau nākamajā mēnesī — 29. aprīlī — Krievijas Tieslietu ministrija izdeva reģistrācijas apliecību ”Jehovas liecinieku administratīvajam centram Krievijā”.

Lai gan valdība oficiāli ir atzinusi Jehovas liecinieku darbību par likumīgu, kā Krievijā, tā citās bijušajās padomju republikās turpinās uzbrukumi liecinieku organizācijai un citām reliģiskām minoritātēm. Kestona institūta (Anglija, Oksforda) direktors Lorenss Uzels norādīja, ka ”vienmēr ir vērts sekot tam, kas notiek ar Jehovas lieciniekiem”, jo tas ir ”agrīns brīdinājuma signāls”. Ir skaidrs, ka ir apdraudēta reliģiskā brīvība un tas var ietekmēt desmitiem miljonu cilvēku.

Nepamatots uzbrukums

Pirmajā gadsimtā augstākie priesteri un citi reliģiskie vadītāji vajāja Jēzus sekotājus. (Jāņa 19:15; Apustuļu darbi 5:27—33.) Tāpēc par kristiešiem teica: ”Par šo sektu mums ir zināms, ka tai visur pretojas.” (Apustuļu darbi 28:22.) Nav brīnums, ka arī mūsdienās patiesos kristiešus apmelo, kā to izjūt Jehovas liecinieki.

Bet Gamaliēls, slavens farizejs un bauslības skolotājs, izpētījis, kādas apsūdzības ir izvirzītas pret agrīnajiem kristiešiem, ieteica: ”Lieciet šos cilvēkus mierā un atlaidiet viņus. Ja šis ir cilvēku nodoms un darbs,  tad tas iznīks; bet ja tas ir no Dieva, tad jūs tos nevarēsit iznīcināt — pielūkojiet, ka jūs vēl neuzskata par Dieva pretiniekiem!” (Apustuļu darbi 5:38, 39.)

Arī mūsu laikos daudzi kritizētāji ir rūpīgi pētījuši Jehovas liecinieku darbību. Lūk, piemēram, kādus secinājumus laikrakstā Komsomoļskaja pravda izteica Sergejs Blagodarovs, kas pats ir pareizticīgais: ”Vairāk nekā simt gadu laikā neviena pasaules valsts nav spējusi pierādīt, ka šīs apvienības locekļi būtu darījuši kaut ko krimināli sodāmu vai ka tās pastāvēšana ir nelikumīga.”

Kāda būs reliģijas nākotne?

Bībelē ir runāts par ”tīru un neapgānītu kalpošanu” Dievam. (Jēkaba 1:27.) Iepriekšējā rakstā bija minēts, ka Bībelē pasaules viltus reliģijas impērija ir nosaukta par ”lielo netikli”, ar kuru ”pasaules ķēniņi.. dzīvojuši netiklībā”. Simboliskā reliģiskā netikle, ”lielā Bābele”, kā ir rakstīts, ir ”piedzērusies no svēto asinīm un no Jēzus liecinieku asinīm”. (Atklāsmes 17:1—6.)

Šāds apraksts ir ļoti piemērots reliģijai, kas ir cieši sadarbojusies ar pasaules politiskajiem līderiem, lai saglabātu sev privileģētu stāvokli. Tomēr simboliskās reliģiskās netikles nākotne ir izlemta. Bībelē teikts: ”Viņas mokas nāks vienā dienā: nāve, sēras un bads, viņu sadedzinās ugunī; jo spēcīgs ir Kungs Dievs, kas viņu tiesājis.” Tāpēc ir steidzami jāpaklausa eņģeļa aicinājumam: ”Izeita no viņas.., lai.. jūs neķertu viņas mocības.” (Atklāsmes 18:4, 7, 8.)

Kad māceklis Jēkabs runāja par tīru kalpošanu Dievam, viņš norādīja, ka tai jābūt ”no pasaules.. neapgānītai”. (Jēkaba 1:27.) Turklāt Jēzus Kristus par saviem patiesajiem sekotājiem teica: ”Viņi nav no pasaules, tāpat kā es neesmu no pasaules.” (Jāņa 17:16.) Vai, ņemot to vērā, ir saprotams, kāpēc Jehovas liecinieki izvairās iesaistīties politikā un tā aptraipīt savu kalpošanu? Viņi to dara tāpēc, ka pilnīgi paļaujas uz Bībeles solījumu: ”Pasaule iznīkst un viņas kārība, bet, kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi.” (1. Jāņa 2:17.)

[Attēli 15. lpp.]

Tiesa, kas 1999. gada februārī notika Maskavā. Aizstāvji (pa kreisi), tiesnese (centrā), apsūdzības uzturētāji (pa labi)

[Attēls 15. lpp.]

Bībelē ir aprakstīta visu reliģiju nākotne