Kas ir intersticiālais cistīts?

VIENKĀRŠI sakot, cistīts ir urīnpūšļa iekaisums. Sievietes ar to slimo biežāk nekā vīrieši. Taču cistītam ir dažādas formas, un tāpat tam mēdz būt dažādi cēloņi.

Kādi ir daži no parastākajiem cistīta simptomiem? Tipisks simptoms ir bieža urinēšana un nepatīkamas sajūtas urinējot (dizūrija), piemēram, stipra dedzināšanas sajūta. Bet kādas ir hroniska intersticiāla cistīta (IC) īpatnības? *

Dr. Sūzana Keja, kas ir speciāliste šajā jautājumā, saka: ”IC ir grūti diagnosticēt un vēl grūtāk ārstēt.” Pēc viņas vārdiem, šī kaite ”var sagādāt ciešanas gadiem ilgi. IC ir ārkārtīgi sāpīga un ilgstoša slimība, kas ietekmē pacienta dzīvesveidu un mēdz turpināties desmitiem gadu.” Diemžēl ilgu laiku daudzi ārsti neatzina šo slimību un uzskatīja, ka tās ir tikai pacienta iedomas. Taču, kā izteicās kāds ārsts, ”jau tas vien, ka slimnieka sūdzības tiek atzītas par pamatotām, diagnosticējot viņam IC, bieži vien labvēlīgi ietekmē viņa stāvokli”.

Kādā rakstā atzīmēts, ka Amerikas Savienotajās Valstīs ar IC slimo vairāk nekā 700 000 cilvēku — tas nozīmē, ka viņu skaits ”ir par 50 procentiem lielāks, nekā tika ziņots agrāk”. Mediķi tagad saprot, ka dažos gadījumos vīriešiem varbūt kļūdaini tiek diagnosticēta kāda prostatas kaite, kaut gan patiesībā viņiem ir IC. Netieši šī slimība skar daudzus — gan slimnieku tuviniekus, gan citus, kas dzīvo kopā ar šiem cilvēkiem, kuri gandrīz nemitīgi cieš sāpes. Kā viegli saprast, IC samazina slimnieka darbaspējas, un daudzi IC dēļ ir spiesti aiziet no darba. Vēl viena izplatīta problēma ir sāpes seksuālo attiecību laikā.

Tā kā šī slimība pagaidām nav izārstējama, mediķu pūles ir vērstas uz tās simptomu vājināšanu. Kādi ir daži no ārstēšanas paņēmieniem?

Atvieglo, bet neizārstē

Primārā terapija, ko iesaka Dr. Granums Sants no Tafta universitātes Medicīnas fakultātes  un Jaunanglijas medicīnas centra, ir tādu medikamentu lietošana kā antihistamīni, tricikliskie antidepresanti vai pentozāna polisulfāts (tie visi tiek lietoti perorāli). *

Daži ārsti rekomendē hidrodistensiju, procedūru, kas bija pieminēta iepriekšējā rakstā. Katra procedūra var sagādāt atvieglojumu uz dažiem mēnešiem vai varbūt uz gadu. IC gadījumā tiek izmantota arī intravezikāla dimetilsulfoksīda (DMSO) terapija (t.i., medikamenta ievadīšana urīnpūslī). DMSO, ko Amerikas Savienotajās Valstīs atļāvusi lietot ASV Pārtikas un medikamentu pārvalde, spēj vājināt simptomus uz laiku līdz diviem gadiem. Tomēr urologam Dr. Kenetam Pītersam ir iebildumi pret šo terapiju, jo tā var izraisīt bīstamu trombu veidošanos un citus sarežģījumus.

Nesen eksperimentālu pētījumu laikā Dr. Pīterss IC ārstēšanai izmantoja intravezikālu Kalmeta-Gerēna baktēriju (BCG) terapiju. ”BCG ir novājināts tuberkulozes baktēriju celms,” viņš raksta. Cik var spriest, tas iedarbojas, stimulējot imūnsistēmu. Kontrolēta pētījuma gaitā 60 procentos gadījumu tika konstatēta pacientu stāvokļa uzlabošanās. Pacienti tika novēroti vairāk nekā divus gadus. Komentējot iegūtos rezultātus, Dr. Pīterss atzīmēja, ka 90 procentiem pacientu, uz kuriem terapija bija iedarbojusies, ”arī turpmāk bija vērojama būtiska uzlabošanās un mazinājās gan sāpes, gan urinēšanas biežums”.

Dažiem pacientiem palīdz tāds medicīnisks preparāts kā Elmiron. Pēc Dr. Reimonda Harma vārdiem, šīs zāles ”palīdz atjaunot urīnpūšļa gļotādu”. To iedarbība ir jūtama tikai pēc kāda laika, bet, kā teica kāda paciente, ”lietojot Elmiron, ir vieglāk dzīvot ar šo urīnpūšļa slimību”.

Eksperimentāli IC slimnieku ārstēšanai tiek lietots arī preparāts Cystistat (hialuronskābe). ”Šis medikaments tiek ievadīts tieši urīnpūslī, un tiek uzskatīts, ka tas iedarbojas, aizstājot bojāto pūšļa [mukopolisaharīdu] slāni. [..] Patlaban [1998. gadā] ASV tiek sākti klīniski pētījumi. Pagaidām trūkst datu par šī preparāta efektivitāti.” Amerikas Savienotajās Valstīs tā lietošana vēl nav atļauta, bet Eiropā tā jau ir akceptēta.

Diplomēta medmāsa Beta Geca, kas vada IC slimnieku atbalsta grupu, rakstīja: ”Reizēm pacienti kautrējas iztaujāt ārstus par netradicionālām terapijām.., domādami, ka šādi jautājumi varētu radīt iespaidu, it kā viņi neuzticētos tradicionālajai ārstēšanai. Bet mūsdienās lielākā daļa urologu, kas ārstē IC slimniekus, atzīst daudzpusīgu pieeju šīs slimības ārstēšanai, arī netradicionālu metožu izmantošanu, ja vien tās nepakļauj pacientu riskam.”

Vēl viens palīdzības veids, kas daudzviet ir pieejams pacientiem, kuri cieš no hroniskām sāpēm mazajā iegurnī, ir pretsāpju klīniku pakalpojumi. Tur pacienti var saņemt, piemēram, transkutāno elektroneirostimulāciju, par ko bija stāstīts iepriekšējā rakstā, nervu blokādes, akupunktūru un psihologa konsultācijas, kā arī piedalīties programmās, kas palīdz pēc iespējas atjaunot normālu dzīves ritmu.

Atmostieties! pārstāvis pavaicāja Dr. Pītersam, kā var risināt to pacientu problēmas, kuriem 40 līdz 50 reižu dienā ir vajadzība urinēt. Viņš ieteica lietot krustu nerva stimulatoru, ar kura palīdzību urinēšanas biežumu var  samazināt apmēram līdz sešām reizēm dienā. Piemēram, tiek izmantota šāda metode (saukta par InterStim terapijas sistēmu): vēdera dobumā tiek implantēts mazs aparātiņš, kas raida vājus elektriskus impulsus uz krustu nervu, kurš inervē urīnpūsli.

Ķirurģiska operācija, ko mēdz uzskatīt par pēdējo glābiņu, negarantē panākumus. ”IC gadījumā urīnpūšļa operācijas rezultāti ir visai dažādi,” saka Dr. Sants. ”Daudzi pacienti arī pēc cistektomijas jūt pastāvīgas sāpes virs kaunuma kaula un mazajā iegurnī.” Tāpēc speciālisti iesaka nesteigties ar lēmumu izoperēt urīnpūsli, kamēr vēl ir atlikušas citas iespējas, un pirms tā pieņemšanas katrā ziņā visu rūpīgi pārdomāt.

Nākotnes cerības

Intersticiālā cistīta asociācija, kas atrodas Rokvilā (Mērilendas štats, ASV), raksta: ”Maz ticams, ka zinātnieki atradīs vienu ārstēšanas paņēmienu, ar kuru varēs izdziedināt visus IC slimniekus, taču ir sagaidāms, ka tiks attīstītas jaunas diagnostikas tehnikas un atrasti jauni ārstēšanas paņēmieni un to kombinācijas, kas palīdzēs aizvien lielākam skaitam pacientu. Kad būs precīzi noskaidrots, kas izraisa IC, būs daudz vieglāk atklāt, kā to izārstēt.” Neskaitāmi cilvēki, kas slimo ar IC, būs ļoti priecīgi par šādu atklājumu.

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls 21. lpp.]

Emocionālais atbalsts

Eksperti uzsver, ka cilvēkam, kas cieš no IC, ir ļoti svarīgi saņemt tuvinieku, draugu, kā arī citu IC slimnieku emocionālo atbalstu, lai sekmīgi cīnītos ar šo kaiti. Tāpat viņi atzīmē, ka ārstēšanai parasti ir labāki panākumi, ja pacients pats interesējas par savu slimību un aktīvi atbalsta ārstēšanas pasākumus.

[Papildmateriāls 22. lpp.]

Produkti, ko nav ieteicams lietot

Lai gan trūkst zinātnisku pierādījumu, ka pastāv kāda sakarība starp IC un uzturu, daudzi ārsti un slimnieki tomēr ir ievērojuši zināmu saistību. Urologs Dr. Kenets Pīterss norāda, ka dažiem slimniekiem ir paaugstināts jutīgums pret noteiktiem produktiem un katram pašam jāizvērtē, kuri produkti viņam saasina slimības simptomus. Viņš iesaka izvairīties no kofeīna un alkohola. Šķiet, arī tomāti un citrusaugļi var pasliktināt IC slimnieku stāvokli. Taču viņiem ir arī jārūpējas, lai uzturs būtu daudzveidīgs un sabalansēts. Daži IC slimnieki atzīmē, ka viņiem vismazāk raižu sagādā rīsi, kartupeļi, makaroni, dārzeņi un gaļa. Dzerot daudz ūdens, urīnā mazinās skābes koncentrācija un līdz ar to mazāk tiek kairināta urīnpūšļa gļotāda.

Šeit uzskaitīta daļa no produktiem, ko nebūtu ieteicams lietot.

Āboli

Aknas

Ananasi

Anšovi

Aprikozes

Asas garšvielas

Aspartams

Avokado

Banāni

Citronskābe

Cūku pupas

Dzērvenes (arī sula)

Etiķis

Gatavināts siers

Gāzēti dzērieni

Granātāboli

Jogurts

Kantalupes

Kaviārs

Limas pupiņas

Majonēze

Nektarīni

Nitrāti/nitrīti

Persiki

Plūmes

Rabarberi

Rieksti

Rudzu maize

Saharīns

Salātu mērces

Sālīta gaļa/zivis

Sīpoli

Skābs krējums

Sojas mērce

Šokolāde

Tēja

Tofu

Vīnogas

Zemenes

Žāvēta gaļa/zivis

[Norāde par autortiesībām]

Urologic Nursing, 2000. gada aprīlis, 20. sēj., 2. nr.