Izjūtu virpulī

”PĒC tam kad biju uzzinājis, ka man ir dzīvībai bīstama slimība, es gan centos bailes nostumt pie malas, tomēr neziņa par nākotni izsmēla manus spēkus,” atceras kāds padzīvojis vīrietis. Kā apstiprina šī cilvēka vārdi, smaga slimība sagādā ne vien fiziskas ciešanas, bet arī ietekmē emocionāli. Tomēr daudziem cilvēkiem izdodas tikt galā ar šādiem triecieniem. Viņu pieredze liecina, ka pastāv dažādas iespējas, kā sekmīgi cīnīties ar ilgstošu slimību. Bet, pirms mēs pievērsīsim uzmanību praktiskiem ieteikumiem, apskatīsim, kādas emocijas sākumā var pārņemt cilvēku.

Neticība, noliegums, disforija

Katra cilvēka izjūtas var krietni atšķirties no tā, ko jūt citi. Tomēr gan veselības aprūpes speciālisti, gan paši slimnieki ir vienisprātis, ka daudzas sajūtas, kas nomāc cilvēkus, kuri negaidīti ir zaudējuši veselību, bieži ir līdzīgas. Vispirms cilvēks jūtas šokēts un nespēj noticēt dzirdētajam, pēc tam viņš mēdz noliegt realitāti, domājot: ”Tas nav iespējams.” ”Tā noteikti ir kļūda.” ”Varbūt ir sajaukti analīžu rezultāti.” Kāda sieviete, kas bija uzzinājusi, ka viņai ir vēzis, savu reakciju raksturoja šādi: ”Tu it kā paslēp galvu zem segas un ceri, ka tad, kad atkal izbāzīsi to laukā, izrādīsies, ka viss ir kārtībā.”

Tomēr, kad cilvēks sāk saprast patieso situāciju, noliegumam var sekot disforija — nelaimes sajūta, kas mācas virsū kā melns mākonis. ”Cik ilgi man ir atlicis dzīvot? Vai man ir lemts atlikušo dzīvi cīnīties ar sāpēm?” šādi un līdzīgi jautājumi var nomocīt cilvēku. Var rasties vēlēšanās pagriezt laiku atpakaļ, pirms diagnozes noteikšanas, taču tas nav jūsu spēkos. Drīz vien vēl vesela lavīna sāpīgu un spēcīgu izjūtu var nomainīt cita citu. Kādas var būt dažas no tām?

Nedrošība, nemiers, bailes

Smaga slimība dzīvē var ienest mokošu nedrošības sajūtu un dziļu nemieru. ”Tā kā mans veselības stāvoklis ir neprognozējams, dzīve brīžiem kļūst ārkārtīgi nogurdinoša,” stāsta kāds vīrietis, kas slimo ar Parkinsona slimību. ”Man allaž ir jāgaida, ko nesīs kārtējā diena.” Slimība var izraisīt arī bailes. It īpaši, ja ziņa par nopietnu kaiti ir piepeša, jūs var sagrābt stindzinošas bailes. Savukārt tad, ja slimība ir diagnosticēta pēc tam, kad gadiem ilgi raizes ir sagādājuši tās simptomi, bet diagnoze bijusi nepareiza, bailes piezogas nemanāmāk. Sākumā jūs pat varat izjust zināmu atvieglojumu, jo beidzot citi tic, ka tiešām esat slims, nevis tikai izdomājat savas problēmas. Tomēr jau pavisam drīz atvieglojums izgaist un tā vietā stājas bailes, jo jūs aptverat, ko šī diagnoze nozīmē.

Varbūt jūs arī baidāties, ka nespēsiet vairs noteikt pats savu dzīvi. Sevišķi tad, ja jūs augstu vērtējat patstāvību, doma par aizvien  lielāku atkarību no citiem var likties neizturama. Jūs varat sākt raizēties, ka slimība ņems virsroku pār jūsu dzīvi un sāks noteikt katru soli.

Dusmas, kauns, vientulība

Arvien vairāk zaudējot noteikšanu pār savu dzīvi, cilvēks var kļūt dusmīgs. ”Kāpēc tas ir noticis tieši ar mani? Ko es tādu esmu izdarījis, ka būtu to pelnījis?” jūs varbūt domājat. Šis dzīves pavērsiens var likties netaisnīgs un bezjēdzīgs. Jūs, iespējams, izjūtat arī kaunu un izmisumu. Kāds paralizēts vīrietis stāsta: ”Man bija tāds kauns, ka es esmu nonācis šādā stāvoklī vienas nejēdzīgas avārijas dēļ.”

Jūs varat arī sastapties ar vientulību. Fiziska izolācija ātri var pāraugt sociālā izolācijā. Ja veselības stāvokļa dēļ jūs nevarat iziet no mājas, jūs vairs nespējat biedroties ar vecajiem draugiem. Bet tieši tagad jūs vairāk nekā jebkad agrāk ilgojaties pēc cilvēkiem. Varbūt sākumā daudzi jūs apciemoja un zvanīja jums, bet tagad tas notiek arvien retāk un retāk.

Tā kā ir sāpīgi pieredzēt, kā draugi no jums atsvešinās, jūs varbūt ieraujaties sevī. Tas ir saprotams, ka jums, iespējams, būs nepieciešams zināms laiks, lai atkal rastu spēkus satikt citus cilvēkus. Bet, ja jūs pieļausiet, ka aizvien vairāk noslēdzaties sevī, sociālu izolāciju (kad citi jūs neapciemo) var nomainīt emocionāla nošķirtība (kad jūs vairs negribat redzēt cilvēkus). Lai nu kā, jums, iespējams, ir jācīnās ar skaudru vientulības sajūtu. * Varbūt dažubrīd jums pat liekas, ka nav vairs iespējams izturēt nevienu dienu.

Ko var mācīties no citiem

Tomēr pastāv iemesls cerībai. Ja nesen jūs ir skārusi smaga veselības krīze, jūs varat spert dažus praktiskus soļus, lai vismaz kaut kādā mērā atkal noteiktu savu dzīvi.

Tiesa, šī rakstu sērija jūs neatbrīvos no ilgstošas slimības, lai arī kāda tā būtu. Taču šī informācija var palīdzēt saskatīt, kā pielāgoties savai slimībai un cīnīties ar to. Kāda sieviete, kurai ir vēzis, aprakstīja savu iekšējo cīņu: ”Sākumā es atteicos tam ticēt, tad sekoja briesmīgas dusmas, bet pēc tam centos noskaidrot, kādas iekšējas rezerves manī slēpjas.” Arī jūs to varat noskaidrot, pievēršot uzmanību tam, ko līdzīgā situācijā pirms jums ir iemācījušies citi, un uzzinot no viņiem, kā likt lietā savas iekšējās rezerves.

[Zemsvītras piezīme]

[Izceltais teksts 5. lpp.]

”Kāpēc tas ir noticis tieši ar mani? Ko es tādu esmu izdarījis, ka būtu to pelnījis?” jūs varbūt domājat