Kad ķimikālijas padara slimu

DAUDZI jautājumi, kas saistīti ar polivalento alerģiju pret ķimikālijām, joprojām ir neskaidri, un mediķu vidū valda visai atšķirīgi viedokļi par šo veselības traucējumu būtību. Vieni ārsti domā, ka to cēlonis ir fiziskas dabas, citi uzskata, ka cēlonis ir psiholoģisks, un vēl citi uzsver abu aspektu — gan fiziskā, gan psiholoģiskā — nozīmi. Daži ārsti pat izsaka pieņēmumu, ka šī alerģija ietver sevī veselu slimību grupu. *

Daudzi no tiem, kam ir šī kaite, apgalvo, ka viņu problēmas sākušās pēc tam, kad viņi bijuši pakļauti lielas indīgu vielu, piemēram, pesticīdu, devas iedarbībai, turpretī citi vaino atkārtotu vai ilgstošu neliela indīgu ķimikāliju daudzuma iedarbību. Kad ir izveidojusies polivalentā alerģija pret ķimikālijām, cilvēkam dažādas savstarpēji šķietami nesaistītas ķīmiskas vielas, kuras viņi agrāk ir panesuši labi, piemēram, smaržas un tīrīšanas līdzekļi, sāk izraisīt dažādus veselības traucējumus.

Piemēram, var minēt gadījumu ar Džoisu. Viņa skolā bija dabūjusi utis, un viņas galva tika apstrādāta ar kādu kaitēkļu iznīcināšanas līdzekli. Džoisas veselība pasliktinājās, un viņa vairs nespēja panest daudzas ķimikālijas, kas līdz tam viņai nebija sagādājušas nekādas raizes, piemēram, saimniecībā lietojamos mazgāšanas līdzekļus, gaisa atsvaidzinātājus, smaržas, šampūnus un benzīnu. ”Manas acis aizpampst,”  saka Džoisa, ”un deguna blakusdobumi iekaist, izraisot tādas galvassāpes un nelabumu, ka es vairākas dienas esmu slima. Man tik bieži ir bijis plaušu karsonis, ka manās plaušās ir tādas rētas, it kā es būtu smēķētāja ar 40 gadu ”stāžu”, bet es vispār nekad neesmu smēķējusi!”

Ilgstoša toksīna iedarbība nelielā koncentrācijā arī tiek uzskatīta par vienu no faktoriem, kas, iespējams, izraisa polivalento alerģiju pret ķīmiskām vielām, un tai cilvēks var būt pakļauts gan ārā, gan telpās. Pēdējos gadu desmitos tā ir izplatījušās slimības, kuru iemesls ir gaisa piesārņojums telpās, ka ir pat radīts tāds termins kā ”slimās mājas sindroms” (sick-building syndrome).

Slimās mājas sindroms

Šī problēma kļuva aktuāla 20. gadsimta 70. gados, kad enerģijas taupīšanas nolūkos daudzas dabiski vēdināmas dzīvojamās mājas, kā arī skolu un citu iestāžu ēkas tika aizstātas ar gaisa necaurlaidīgām ēkām, kurās bija ierīkotas gaisa kondicionēšanas sistēmas. Šajās ēkās un to mēbelējumā lielākoties bija izmantoti mākslīgi izolācijas materiāli, ar ķīmiskām vielām piesūcināts koks, gaistošas saistvielas, sintētiski audumi un paklāji.

Daudzi no šiem materiāliem, īpaši, kamēr tie ir jauni, izdala ventilācijas sistēmā cirkulējošajā gaisā nelielu daudzumu potenciāli kaitīgu ķīmisku savienojumu, piemēram, formaldehīdu. Paklāji savukārt uzsūc dažādus tīrīšanas līdzekļus un šķīdinātājus un pēc tam izdala tos ilgā laika posmā. ”Dažādu šķīdinātāju izgarojumi ir visizplatītākais telpu gaisa piesārņojuma veids,” teikts grāmatā Chemical Exposures—Low Levels and High Stakes (Ķīmisko vielu iedarbība. Zema koncentrācija — augstas likmes). Un tieši šķīdinātāji, atzīmēts šajā grāmatā, ir ”vienas no tām ķimikālijām, kuras cilvēki ar polivalentu alerģiju pret ķīmiskām vielām visbiežāk atzīst par savu problēmu cēloni”.

Lielākā daļa cilvēku acīmredzot spēj panest to vidi, kāda pastāv šādās mājās, bet dažiem parādās veselības traucējumi, sākot ar astmu un citām elpošanas ceļu slimībām un beidzot ar galvassāpēm un miegainību. Parasti šie simptomi pāriet, kad cilvēks atstāj attiecīgo vidi. Taču dažos gadījumos ”var attīstīties paaugstināta jutība pret dažādām ķimikālijām”, rakstīts britu medicīnas žurnālā The Lancet. Bet kāpēc vieni no ķimikālijām kļūst slimi, turpretī citi ne? Tas ir svarīgs jautājums, jo tiem, kam šādas problēmas nerodas, reizēm ir grūti saprast tos, kas no tām cieš.

Mēs visi esam dažādi

Ir labi paturēt prātā, ka uz dažādiem faktoriem, vienalga, vai tās būtu ķimikālijas, mikroorganismi vai vīrusi, mēs visi reaģējam dažādi. Mūsu reakciju iespaido tādi nosacījumi kā iedzimtība, vecums, dzimums, veselības stāvoklis, medikamenti, ko mēs varbūt lietojam, pārslimotās slimības un paradumi, kā alkohola, tabakas vai narkotiku lietošana.

Piemēram, kad mēs lietojam zāles, no mūsu individuālajām īpatnībām ir atkarīgs, ”vai zāles iedarbosies un kādas varētu būt to blaknes”, rakstīts žurnālā New Scientist. Atsevišķos gadījumos medikamentu blaknes mēdz būt ļoti nopietnas, tās var pat kļūt par nāves cēloni. Normālos apstākļos olbaltumvielas, ko sauc par fermentiem, attīra organismu no nevēlamiem ķīmiskiem savienojumiem, piemēram, ķīmiskajām vielām,  kas ietilpst medikamentu sastāvā, un piesārņojuma, kas nokļūst organismā dienas gaitā. Bet, ja ar šiem fermentiem, kas rūpējas par organisma ”uzkopšanu”, kaut kas nav kārtībā — varbūt iedzimtības, iepriekšējas toksīnu iedarbības vai nepareiza uztura dēļ —, organismā var uzkrāties svešas ķīmiskas vielas un to koncentrācija var sasniegt bīstamu līmeni. *

Polivalento alerģiju pret ķīmiskām vielām mēdz salīdzināt ar tādām asins slimībām kā porfīrijas, kurām ir saistība ar fermentiem. Bieži vien cilvēkiem, kas slimo ar noteiktām porfīrijām, ir līdzīga reakcija uz ķīmiskām vielām — sākot ar izplūdes gāzēm un beidzot ar smaržām — kā tiem, kam ir polivalentā alerģija pret ķimikālijām.

Iespaids uz psihi

Kāda sieviete, kam ir polivalentā alerģija pret ķīmiskām vielām, Atmostieties! korespondentam sacīja, ka dažas no ikdienā lietotām ķimikālijām viņai liek justies apreibušai. Viņa stāstīja: ”Manā personībā parādās izmaiņas — es kļūstu dusmīga, uzbudināta, viegli aizkaitināma, baiļu pārņemta, apātiska.. Šīs izpausmes var saglabāties no dažām stundām līdz vairākām dienām.” Pēc tam viņa jūtas kā salauzta un cieš no dažādas pakāpes depresijas.

Tamlīdzīgas sekas cilvēkiem ar paaugstinātu jutību pret ķīmiskām vielām nav nekāds retums. Dr. Klodija Millere atzīmē, ka ”daudzās valstīs ir reģistrētas psiholoģiskas problēmas pēc precīzi konstatētas ķimikāliju iedarbības, vienalga, vai tā būtu insekticīdu iedarbība vai slimās mājas [sindroms]. [..] Mēs zinām, ka strādniekiem, kam ir saskare ar šķīdinātājiem, ir paaugstināts risks piedzīvot panikas lēkmes un depresiju. [..] Tāpēc mums jābūt ļoti apdomīgiem un jāatceras, ka pret ķimikālijām visjutīgākais orgāns, iespējams, ir smadzenes.”

Ķīmisku vielu iedarbība var kļūt par psiholoģisku problēmu cēloni, bet pēc daudzu ārstu domām notiek arī otrādi — psiholoģiskas problēmas var sekmēt paaugstinātu jutību pret ķimikālijām. Iepriekš minētā Dr. Millere un Dr. Nikolass Ešfords, kas ir stingri pārliecināti, ka polivalento alerģiju pret ķīmiskām vielām izraisa fiziski faktori, tomēr atzīst, ka ”psihosociāli notikumi, piemēram, dzīvesbiedra nāve vai šķiršanās, var vājināt imūnsistēmu un radīt priekšnoteikumus, lai noteiktiem cilvēkiem paaugstinātos jutība pret nelielām ķīmisku vielu devām. Saikne starp psihi un fizioloģiju, bez šaubām, ir ārkārtīgi komplicēta.” Dr. Šerija Rodžersa, kas arī piekrīt uzskatam, ka šīs kaites cēloņi ir fiziskas dabas, apgalvo, ka ”stress padara cilvēku jutīgāku pret ķimikālijām”.

Vai cilvēki, kuru dzīvi apgrūtina polivalentā alerģija pret ķīmiskām vielām, var kaut ko darīt, lai uzlabotu savu veselību vai vismaz vājinātu nepatīkamos simptomus?

Kas var palīdzēt

Lai gan nav zināms neviens līdzeklis, kas varētu izārstēt polivalento alerģiju pret ķimikālijām, daudzos gadījumos tās izpausmes izdodas vājināt, un daļai slimnieku stāvoklis ir uzlabojies tiktāl, ka viņi var dzīvot visumā normālu dzīvi. Kas viņiem ir palīdzējis? Daži atzīmē, ka viņiem ir kļuvis labāk, ievērojot ārsta norādījumu pēc iespējas izvairīties no ķimikālijām, kas viņiem izraisa saasinātu reakciju. * Piemēram, Džudija ir pārliecinājusies, ka viņas gadījumā izvairīšanās taktika dod labus rezultātus. Laikā, kad Džudija veseļojās no Epšteina-Barra vīrusa infekcijas, viņa bija pakļauta pārliecīgai kāda pesticīda iedarbībai, kurš tika lietots viņas mājās, un pēc tam Džudijai izveidojās polivalenta alerģija pret ķimikālijām.

Tāpat kā daudzi citi, kas cieš no polivalentās alerģijas pret ķīmiskām vielām, Džudija nepanes plašu sadzīves ķimikāliju klāstu. Tāpēc viņa tīra māju un mazgā veļu tikai ar tīrām ziepēm  un dzeramo sodu. Viņa ir pārliecinājusies, ka auduma mīkstināšanai lieliski noder etiķis. Džudijas garderobē un guļamistabā var atrast vienīgi dabiskas šķiedras un audumus. Viņas vīrs nekar kopējā skapī savas ķīmiski iztīrītās drēbes, pirms tās nav nedēļām ilgi turētas labi vēdināmā vietā.

Protams, mūsdienu pasaulē var gadīties, ka cilvēkam ar paaugstinātu jutību pret ķīmiskām vielām nav iespējams pilnīgi izvairīties no saskares ar ķimikālijām, kas viņam rada veselības traucējumus. American Family Physician bija rakstīts: ”Bieži vien vislielākā problēma, kādu pieredz tie, kas cieš no polivalentās alerģijas pret ķīmiskām vielām, ir vientulība un noslēgšanās sevī — sekas viņu pūliņiem izvairīties no ķimikāliju iedarbības.” Rakstā bija sacīts, ka mediķu uzraudzībā pacientiem būtu ieteicams strādāt un kontaktēties ar citiem cilvēkiem, pamazām paplašinot savu darbību. Vienlaikus viņiem būtu jāmācās pārvarēt panikas lēkmes un sirds dauzīšanos, apgūstot atslābināšanās un elpošanas kontroles paņēmienus. Šīs pieejas mērķis ir palīdzēt pacientiem pakāpeniski pielāgoties ķimikāliju iedarbībai, nevis pilnīgi izslēgt tās no viņu dzīves.

Vēl viena būtiska ārstēšanas sastāvdaļa ir labs miegs. Piemēram, Deivids, kuram ir polivalentā  alerģija pret ķīmiskām vielām, bet kurš tagad neizjūt tikpat kā nekādus tās simptomus, ir pārliecināts, ka daļēji viņa atveseļošanās ir izskaidrojama ar gulēšanu istabā, kur nekad netrūkst svaiga gaisa. Arī Ernests un viņa sieva Lorēna, kuriem abiem ir šie veselības traucējumi, ir nonākuši pie secinājuma, ka tad, ja ”labi izguļas naktī, dienā ir ievērojami vieglāk izturēt neizbēgamo saskari ar ķimikālijām”.

Pareizs uzturs, bez šaubām, jebkurā gadījumā ir svarīgs, lai saglabātu vai atgūtu veselību, tas pat ir nosaukts par ”vissvarīgāko profilaktiskās veselības aprūpes elementu”. Ir gluži loģiski, ka visām organisma sistēmām ir efektīvi jādarbojas, lai cilvēks atlabtu vai vismaz viņa stāvoklis iespēju robežās uzlabotos. Iespējams, noderīgas būs speciālas uzturpiedevas.

Veselībai nāk par labu arī fiziski vingrinājumi. Turklāt svīstot no organisma caur ādu izdalās toksīni. Tāpat liela nozīme ir pozitīvai attieksmei pret dzīvi un humora izjūtai, un ir svarīgi arī būt mīlētam un mīlēt citus. ”Mīlestība un smiekli” ir zāles, ko kāda ārste iesaka visiem saviem pacientiem ar alerģiju pret ķīmiskām vielām. Patiesi — ”priecīga sirds dziedina vainas”. (Salamana Pamācības 17:22.)

Taču tiem, kas nepanes smaržas, tīrīšanas līdzekļu izgarojumus, dezodorantus un citas ķimikālijas, ar kurām vairākums no mums saskaras ikdienas dzīvē, bieži vien nav viegli uzturēties sabiedrībā, lai varētu baudīt tuvas un sirsnīgas attiecības ar citiem. Kā cilvēki, kam ir polivalentā alerģija pret ķīmiskām vielām, tiek galā ar šīm grūtībām? Un kā citi var viņiem palīdzēt? Šie jautājumi būs aplūkoti nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīmes]

[Papildmateriāls/Attēls 7. lpp.]

Vai jums vajag tik daudz ķimikāliju?

Mums visiem būtu jārūpējas par to, lai mēs pēc iespējas mazāk būtu pakļauti potenciāli indīgu ķimikāliju iedarbībai. Tas attiecas arī uz ķīmiskajiem līdzekļiem, ko mēs glabājam mājās. Grāmatā Chemical Exposures teikts: ”Gaisa piesārņojums telpās acīmredzot ir viens no spēcīgākajiem ķīmisku vielu nepanesības ierosinātājiem. Telpās veidojas sarežģīti vielu maisījumi, kas nelielā koncentrācijā satur simtiem gaistošu organisku savienojumu.” *

Tāpēc pajautājiet sev, vai jums tiešām ir vajadzīgas visas tās ķimikālijas, ko jūs lietojat, it īpaši pesticīdi un ķīmiskie līdzekļi, kas satur gaistošus šķīdinātājus. Vai esat izmēģinājis netoksiskas alternatīvas? Ja jums tomēr ir jālieto kāda potenciāli bīstama viela, noteikti veiciet visus nepieciešamos piesardzības pasākumus. Katrā ziņā uzglabājiet to drošā vietā, kur bērni tai netiek klāt un iespējamie izgarojumi nevar nevienam kaitēt. Neaizmirstiet, ka dažkārt no ķimikālijām izgarojumi izdalās pat tad, ja tās atrodas cieši noslēgtā tvertnē.

Jābūt uzmanīgiem arī ar tām vielām, kas nonāk uz ādas. Daudzas ķīmiskas vielas, arī parfimērijas izstrādājumi, caur ādu uzsūcas asinīs. Tieši tāpēc viens no zāļu ievadīšanas veidiem ir aplikācijas uz ādas. Ja jums gadās uzliet sev virsū indīgu ķīmisku līdzekli, ”nekavējoties rūpīgi jānomazgā šī viela no ādas — tas ir pirmais un visneatliekamākais solis”, rakstīts grāmatā Tired or Toxic?.

Daudziem cilvēkiem, kas ir alerģiski pret ķimikālijām, ir paaugstināta jutība pret smaržām. Deviņdesmit pieci procenti ķīmisko vielu, kas ietilpst smaržu sastāvā, ir sintētiski savienojumi, kas iegūti no naftas. Smaržu ražošanā izmanto tādus ķīmiskus savienojumus kā acetonu, kamparu, benzaldehīdu, etanolu, γ-terpinēnu un daudzus citus. Vairākās valstīs vides aizsardzības organizācijas ir publicējušas datus par šo vielu radītajiem draudiem veselībai. Arī gaisa atsvaidzinātāji satur kaitīgas ķīmiskas vielas. Kā rakstīts University of California at Berkeley Wellness Letter, kad vides zinātnieki pētī gaisa atsvaidzinātājus, viņi ”tos aplūko kā telpu gaisa piesārņotājus, nevis uzlabotājus”. Šie līdzekļi nevis iznīcina smakas, bet tikai nomaskē tās.

Grāmatā Calculated Risks teikts: ”Viena no svarīgākajām toksikoloģijas atziņām [ir tā, ka] visas ķimikālijas noteiktos iedarbības apstākļos ir indīgas.”

[Zemsvītras piezīme]