Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kontrastu zemes vēsture

Kontrastu zemes vēsture

Kontrastu zemes vēsture

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA BRAZĪLIJĀ

BRAZĪLIJA ir saukta par kontrastu zemi, un tas ir pilnīgi pamatoti. Lielākā daļa Brazīlijas teritorijas ir tropu apgabali, bet tās klimats nav visur vienāds: dienvidos ir subtropu, bet Amazones upes baseinā ekvatoriālais klimats. Ar kontrastiem ir iezīmīga arī šīs zemes vēsture. Gadu gaitā milzīgā zeme, kuras platība ir 8 511 999 km2, bet krasta līnija ir 7400 km gara, ir kļuvusi par mājvietu daudzu un dažādu kultūru cilvēkiem.

Viena no Brazīlijas pirmiedzīvotāju īpašībām, ko pirms 500 gadiem, sperdami kāju uz Brazīlijas zemes, uzreiz ievēroja portugāļi, bija viesmīlība. Peru Vašs di Kaminja 1500. gadā, rakstīdams Portugāles karalim Manuelam I, stāstīja, ka zemes iedzīvotāji draudzīgi izturas pret atbraucējiem un apskaujas ar tiem. Bet ko portugāļi darīja Brazīlijā?

1500. gada 9. martā Pedru Alvarišs Kabrals ar veselu floti bija atstājis Portugāles krastus un devies tālā ceļā. Viņa mērķis bija nodibināt Indijā, Kalikutā, tirdzniecības faktoriju. Pirms nokļūšanas Indijā Kabrals izkāpa krastā zemē, kas tagad ietilpst Brazīlijas štata Baijas teritorijā. Tas notika 1500. gada 23. aprīlī.

Daži vēsturnieki apgalvo, ka portugāļi jau ir zinājuši par Brazīlijas eksistenci un Kabrala ekspedīcijas apstāšanās šajā vietā nav bijusi nejauša. * Lai nu kā būtu bijis, toreiz šķita, ka vienīgā Brazīlijā iegūstamā prece ir sarkankoks. Lai gan tam bija zināma vērtība, Indijas garšvielu cena bija daudz augstāka.

Par Brazīlijas pārvaldnieku uz desmit gadiem tika iecelts portugālietis Fernāns di Noronja, kas ieguva sarkankoku un maksāja nodokļus Portugāles karalim. Taču arī citas Eiropas valstis gribēja izvērst tirdzniecību Jaunajā pasaulē, un Noronja nespēja apturēt nelegālo tirdzniecību, ar ko nodarbojās franču, angļu un spāņu jūrasbraucēji. Baidīdamies zaudēt Brazīliju, portugāļi 1532. gadā sāka tās kolonizāciju. Pirmos lielos ienākumus ieceļotājiem deva cukura ražošana.

18. gadsimtā par ienesīgu nodarbošanos kļuva zelta un dimanta ieguve. 19. gadsimta sākumā Amazones baseinā liela nozīme ekonomikā bija lateksa ieguvei no kaučuka kokiem. * Vēlāk kafijas audzēšana veicināja Brazīlijas pilsētu augšanu, dzelzceļa būvniecību un Santusas, kā arī Riodežaneiro ostas attīstību. 19. gadsimta beigās puse no pasaules kafijas ražas tika ievākta Brazīlijā, bet par Brazīlijas galveno ekonomisko centru kļuva Sanpaulu.

Diemžēl Brazīlijas vēsture ir saistīta arī ar verdzību. No sākuma portugāliešu ieceļotāji sarkankoka ciršanai un transportēšanai izmantoja indiāņus. Vēlāk indiāņus piespieda strādāt cukurniedru plantācijās. Daudzi Brazīlijas pirmiedzīvotāji saslima ar eiropiešu slimībām un nomira. Lai aizstātu šos strādniekus, portugāļi ieveda vergus no Āfrikas.

Gadu gaitā uz Brazīliju tika atvesti miljoniem afrikāņu vergu, un reizē ar viņiem Brazīlijā nonāca viņu kultūra un ģenētiskais mantojums. Afrikāņu ietekme ir redzama brazīliešu tautas mūzikā (piemēram, sambas mūzikā), vietējā cīņas veidā kapoeira, kā arī ēdienos, piemēram, feižuadu, ko gatavo no brūnajām pupiņām, saceptām ar cūkgaļu, desiņām un žāvētu liellopu gaļu. 1888. gadā Brazīlijā verdzību atcēla. Brīvību ieguva apmēram 750 000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa strādāja plantācijās.

19. gadsimta sākumā uz Brazīliju sāka plūst cilvēki no citām valstīm, un kopš tā laika uz šo zemi ir pārcēlušies dzīvot miljoniem cilvēku, to vidū itālieši, japāņi, poļi, spāņi, šveicieši un vācieši, kā arī vairāku Tuvo Austrumu zemju iedzīvotāji. Brazīlija patiešām ir skaista un laba vieta, kur dzīvot. Tajā ir ārkārtīgi bagāta augu un dzīvnieku valsts. Brazīlija nav zeme, kas būtu slavena ar katastrofām. Tur neplosās kari, nenotiek zemestrīces un vulkānu izvirdumi, neuzbrūk viesuļvētras un jūra neapplūdina sauszemi. Kāpēc gan nepamēģināt labāk iepazīt Brazīliju, apmeklējot kādu no tās ievērojamākajām vietām? Jūs izjutīsiet to pašu viesmīlību un baudīsiet tādu pašu dabas skaistumu, kāds pirms 500 gadiem pavērās portugāļu jūrasbraucēju skatieniem.

[Zemsvītras piezīmes]

^ 6. rk. Kad portugāļi un spāņi 1494. gadā parakstīja Tordesiljasas līgumu, viņi savā starpā sadalīja zemes, kas atradās Dienvidatlantijas rietumu daļā. Tāpēc daži vēsturnieki uzsver, ka Kabrals bija devies nostiprināt īpašuma tiesības uz zemi, kas jau bija paredzēta Portugālei.

^ 8. rk. Skatīt 1997. gada 22. maija Atmostieties! (angļu val.), 14.—​17. lpp.

[Karte/Attēli 16., 17. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

AMAZONES APGABALS

BAIJAS ŠTATS

Brazilja

Riodežaneiro

Sanpaulu

Santusa

Igvasu ūdenskritums

[Attēli]

1. Pedru Alvarišs Kabrals

2. 1494. gadā noslēgtais Tordesiljasas līgums

3. Kafijas nesēji

4. Igvasu ūdenskritums — šeit redzams no Brazīlijas puses

5. Ipišunas cilts indiānis

[Norādes par autortiesībām]

Culver Pictures

Ar Archivo General de Indias (Spānija, Sevilja) atļauju

No 1857. gadā izdotās grāmatas Brazīlija un brazīlieši

FOTOATTĒLS: MOURA

[Attēli 18. lpp.]

1. Brazīlijā ir daudz pumu

2. Orhidejas Amazones džungļos

3. Sieviete tautas tērpā (Baijas štats, Salvadora)

4. Ara

5. Kopakabanas pludmale (Riodežaneiro). Brazīlijas skaistie krasti stiepjas vairāk nekā 7000 kilometru garumā

[Norāde par autortiesībām]

Ar Sanpaulu zoodārza atļauju

[Attēls 19. lpp.]

No 1960. gada Brazīlijas galvaspilsēta ir Brazilja

[Attēls 19. lpp.]

Sanpaulu — Brazīlijas ekonomiskais centrs

[Norāde par autortiesībām]

FOTOATTĒLS: MOURA

[Norāde par attēla autortiesībām 16. lpp.]

© 1996 Visual Language