Gladiola — trauslā skaistule

Kuru gan nevaldzina ziedu gleznais krāšņums, un gladiola neapšaubāmi pieder pie izcilākajām ziedu valsts skaistulēm. Tā kā gladiolas ir ļoti iecienītas, tās tiek rūpnieciski audzētas daudzās valstīs, piemēram, Izraēlā un Nīderlandē. Arī Amerikas Savienotajās Valstīs ir gladiolu audzētavas, kas sūta savu produkciju puķkopības entuziastiem visās pasaules malās.

Brīnišķīgo gladiolu saimi ir papildinājušas tūkstošiem visdažādāko gladiolu, kas var lepoties gandrīz vai ar visām krāsu niansēm un rakstiem, kādus vien var iedomāties. Kā gan puķkopji ir ieguvuši šo šķietami neierobežoto daudzveidību?

Jaunu šķirņu veidošana

Ar kādu instrumentu, piemēram, ar kamieļa spalvu otiņu, puķkopis pārnes ziedputekšņus no putekšņlapām, zieda vīrišķās daļas, uz citas gladiolas drīksnu, zieda sievišķo daļu. Parasti putekšņi tiek novietoti uz mātesauga apakšējiem ziediem. Kad tas ir izdarīts, ziedu nosien, lai tādi dabiskie apputeksnētāji kā bites un citi kukaiņi nemainītu gala iznākumu. Lai iegūtu kādu noteiktu zieda krāsu vai formu, viena veida gladiola tiek krustota ar kādu citu, kurai piemīt vēlamās īpašības.

Tas nenozīmē, ka jauna šķirne vai hibrīds ir pavisam cita puķe. Šādas daudzveidības potenciāls ir pastāvējis visu laiku, ieslēgts gladiolas sarežģītajā ģenētiskajā kodā. Selekcijas ceļā ir iespējams iegūt plašu krāsu spektru, sākot ar žilbinoši baltām gladiolām un beidzot ar tik tumši sarkanām, ka tās izskatās gandrīz melnas. Gladiolām mēdz būt ziedi ar lieliem vai sīkiem raibumiem un ar kruzuļainām maliņām, kā arī pildīti ziedi. Dažas gladiolas pat nedaudz smaržo.

Izsmalcināts skaistums

Ieskatieties ciešāk ziedos, kas šeit redzami, un jūs ievērosiet, cik dažādas ir gladiolu šķirnes. Lūk, acis priecē viena no tām, saukta ’Pulchritude’. Tās ziedam atveroties, atsedzas maigas, krokotas ziedlapu maliņas gaišā ceriņkrāsā, kas pašā galā pāriet tumšākā tonī. Zieda centrā apakšējās ziedlapas rotā krāšņs tumši rozā un purpursarkans plankums.

Citai gladiolai, ’Orchid Lace’, kas arī redzama attēlā, ziedi izskatās tik trausli, ka, šķiet, pat vismazākais pieskāriens tos saburzīs. Tie cieši piekļaujas ziedkātam, bet garās putekšņlapas izliecas tālu uz priekšu no zieda košā vidus. Daudzām gladiolu šķirnēm ir ļoti izteiksmīgi nosaukumi, piemēram, ’Glittering Star’ (mirdzošā zvaigzne), ’Dream’s End’ (sapņa gals), ’Red Alert’ (kaujas trauksme), ’Peerless’ (nesalīdzināmā) un ’Silver Moon’ (sudraba mēness).

Gladiolu audzēšana

Gladiolu audzētāji ievāc ne tikai gladiolu sēklas, bet arī bumbuļsīpolus — bumbuļveidīgi paplašinātās auga stumbra pazemes daļas — un mazos vairsīpoliņus, kas veidojas pie lielā bumbuļsīpola.

Gladiolu kultūršķirnes ir izaudzētas galvenokārt no Āfrikas sugām, tā ka, tēlaini izsakoties,  to saknes iesniedzas tropos, un gladiolas ir ļoti jutīgas pret klimatiskajiem apstākļiem. Tās nespēj pārciest vēsāko joslu aukstās ziemas, taču siltajos vasaras mēnešos aug labi.

Vietās, kur ziemas ir aukstas, gladiolu bumbuļsīpoli veģetācijas perioda beigās ir jāizrok un rūpīgi jānotīra. Vecā bumbuļsīpola vietā ir izveidojies jauns, un, lai tam būtu vieglāk dzīt saknes, vecais, atmirušais bumbuļsīpols tiek atdalīts pie pašas stublāja pamatnes. Ap lielo bumbuļsīpolu ir sadrūzmējušies aptuveni zirņa lieluma vairsīpoliņi, kas arī ir jāatdala. Ziemā bumbuļsīpolus un vairsīpoliņus uzglabā sausā, vēsā vietā, neļaujot tiem sasalt.

Kad vairsīpoliņu iestāda, tas izdzen sīkas lapiņas, un līdz veģetācijas perioda beigām tas izveidojas par nobriedušu bumbuļsīpolu. Nākamajā sezonā, kad šis bumbuļsīpols tiek iestādīts, no tā izaug spēcīgs stāds, kas uzzied krāšņiem ziediem.

Mērenā klimatā gladiolas var sākt stādīt agri pavasarī, bet siltākā klimatā stādīšanas laiks nav tik būtisks. Gladiolu bumbuļsīpolus un vairsīpoliņus vislabāk ir stādīt mitrā, viegli skābā augsnē. Gladiolām jāizvēlas saulaina vieta, jo tās slikti panes ēnu.

Vairsīpoliņus var iekaisīt astoņus centimetrus dziļā vadziņā un apbērt ar zemi, turpretī bumbuļsīpolus labāk stādīt apmēram trīspadsmit centimetru dziļumā. Lai augi nebūtu saspiesti pārāk cieši kopā, piemājas dārzā vidēja lieluma bumbuļsīpolus stāda apmēram ar astoņu centimetru atstarpi, bet lielākos — ar desmit līdz trīspadsmit centimetru atstarpi. Ja gladiolu bumbuļsīpoli būs rūpīgi notīrīti un iestādīti, pēc dažiem mēnešiem jūs atalgos neaprakstāmi skaista aina — grezno, trauslo gladiolas ziedu parāde.

[Attēls 16. lpp.]

’Orchid Lace’

[Attēls 16., 17. lpp.]

’Coral Dream’

’Monet’

’Dream’s End’

’Sunsport’

[Attēls 17. lpp.]

’Pulchritude’