Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Bērni bez tēva — laikmeta iezīme

Bērni bez tēva — laikmeta iezīme

Bērni bez tēva — laikmeta iezīme

KO JŪS nosauktu par visaktuālāko mūsdienu sociālo problēmu? Gandrīz 80 procenti cilvēku, kas piedalījās ASV Gelapa institūta rīkotajā aptaujā, sacīja: ”Tēva trūkums ģimenē”. Pēc Gelapa institūta aptaujas datiem, Amerikas Savienotajās Valstīs vairāk nekā 27 miljoni bērnu nedzīvo kopā ar savu īsto tēvu, un šis skaits strauji pieaug. Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fonda ziņojumā teikts, ka apmēram 50 procenti balto bērnu, kas ASV dzimuši pēc 1980. gada, ”daļu bērnības pavadīs nepilnā ģimenē. Tumšādaino bērnu vidū — aptuveni 80%.” Laikrakstā USA Today Amerikas Savienotās Valstis bija nosauktas par ”pasaules līderi to ģimeņu skaita ziņā, kurās nav tēva”.

Tomēr kādā žurnāla The Atlantic Monthly rakstā bija secināts: ”Ģimeņu iziršana nav raksturīga tikai Amerikas sabiedrībai vien. Tā ir izplatīta gandrīz visās ekonomiski attīstītajās valstīs, arī Japānā.” Lai gan ir grūti iegūt precīzus datus par attīstības valstīm, tomēr, pēc visa spriežot, arī daudzās attīstības valstīs ir vērojama ģimenes krīze. Kā bija rakstīts žurnālā World Watch, nabadzīgajās valstīs ”vīrieši bieži pamet sievu un bērnus tāpēc, ka ekonomiskā situācija kļūst aizvien smagāka”. Kādā Karību jūras salu valstī veikta aptauja liecināja, ka tikai 22 procenti vīriešu, kam bija astoņus gadus veci bērni, dzīvoja kopā ar tiem.

Bērni, kam bija jāaug bez tēva, bija sastopami pat Bībeles laikos. (5. Mozus 27:19; Psalms 94:6.) Taču tajos laikos galvenais iemesls, kāpēc bērni palika bez tēva, bija tēva nāve. ”Mūsu dienās,” raksta Deivids Blenkenhorns, ”galvenais iemesls ir tas, ka tēvi izlemj pamest ģimeni.” Kā varēsim lasīt tālāk, fakts, ka arvien pieaug bērnu skaits, kuri ir palikuši bez tēva, skaidri apliecina: tagad daudziem cilvēkiem trūkst dabisko pieķeršanās jūtu. Saskaņā ar Bībeli, tas ir tikai vēl viens pierādījums, ka mēs dzīvojam ”pēdējās dienās”. (2. Timotejam 3:1—3LB-65r.)

Taču maziem bērniem tēva aiziešana no ģimenes ir personiska traģēdija. Viņi jūtas sāpināti un satriekti, un pārdzīvojumu sekas var izpausties pat pēc daudziem gadiem. Tāpēc nākamajos rakstos mēs apspriedīsim šo jautājumu, taču nevis tādēļ, lai apbēdinātu lasītājus, bet lai sniegtu informāciju, kas palīdz ģimenēm palikt kopā.