Bratislava. No apmetnes pie brasla līdz modernai galvaspilsētai

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA SLOVĀKIJĀ

PĀRCELSIMIES iztēlē uz 1741. gadu. Gaisā ir jūtamas saspringtas gaidas. Tad atskan svētku fanfaras, un pūlis neatlaidīgi spiežas tuvāk ielai, pa kuru dosies procesija. Šeit ir gan zemnieki, kas apvilkuši savu svētdienas kārtu, gan pēc pēdējās modes ģērbušies augstprātīgi pilsētnieki, gan augstmaņi, kas ieradušies, lai apskatītu citus un parādītu sevi. Ļaužu sajūsmas saucienu pavadīti, karaliskie sūtņi dala zelta un sudraba monētas, uz kurām ir jaunas sievietes attēls. Kas ir izraisījis visu šo rosību? Pilsētā ierodas Austrijas erchercogiene Marija Terēzija, lai tiktu kronēta par jauno Ungārijas karalieni.

Atgriezīsimies tagadnē. Ja jūs patlaban gribētu apskatīt vietu, kur notika šī vēsturiskā kronēšana, uz kurieni jūs dotos? Varbūt uz Vīni, kur daudzi tūristi apbrīno Marijas Terēzijas pili, vai varbūt uz mūsdienu Ungārijas galvaspilsētu Budapeštu? Nē, jums būtu jādodas uz Bratislavu — pilsētu, kas atrodas Donavas krastos apmēram 56 kilometrus uz austrumiem no Vīnes.

Mūslaiku Bratislava, kurā dzīvo aptuveni pusmiljons cilvēku, ir gleznainās Slovākijas galvaspilsēta. Starp galvaspilsētām, kas atrodas tai kaimiņos, — Budapeštu, Vīni un Prāgu — tā ir kā jaunākā māsa. Taču vairāk nekā divus gadsimtus Bratislava bija Ungārijas galvaspilsēta un saņēma visas ar šo ievērojamo stāvokli saistītās privilēģijas. Tajā tika kronēti 11 Ungārijas valdnieki. Bet kā Bratislava ieguva tik īpašu statusu?

Sena apmetne

Bratislava atrodas ļoti izdevīgā vietā pie Donavas, kas ir otra  garākā upe Eiropā. Senatnē Donava šajā vietā palēnināja savu tecējumu un kļuva seklāka, izveidojot dabisku pāreju. Vēl ilgi pirms tam, kad upes krastus savienoja tilti, cilvēki pa šo braslu šķērsoja Donavu ar saviem lopiem un ratiem. Tāpēc jau izsenis teritorijā, kur tagad plešas Bratislava, satecēja kopā daudzi ceļi. Jau 1500. gadā p.m.ē. cauri pilsētai gāja viens no dzintara ceļiem — ievērojamiem tirdzniecības ceļiem, kas savienoja Eiropas ziemeļus un dienvidus. Vēlākos laikos pāreju pa braslu uzraudzīja no cietokšņa, kas bija uzcelts uz līdzās esošā pakalna. Tagad šajā vietā atrodas Bratislavas pils.

Ja jūs varētu atgriezties pagātnē, kādus cilvēkus jūs sastaptu pie brasla? Pārceļoties ceturtajā gadsimtā pirms mūsu ēras, jūs tur ieraudzītu ķeltus, kas veido šo vietu par savas kultūras centru. Tolaik pakalns vietējiem ķeltiem bija sava veida akropole, kur viņi nodarbojās ar keramiku un naudas kalšanu.

Bet ja jūs ierastos mūsu ēras sākumā? Tādā gadījumā jūs, ja vien protat latīņu valodu, varētu sarunāties ar vietējiem iedzīvotājiem latīniski, jo tolaik romieši savas robežas bija paplašinājuši uz ziemeļiem līdz Donavai. Tāpat jūs varētu sastapt ģermāņus, kas tur bija ieradušies no rietumiem.

Ja jūs ieplānotu savu apmeklējumu viduslaikos, teiksim, astotajā gadsimtā, jūs nonāktu visdažādāko etnisko grupu vidū. Līdz tam laikam bija notikusi tā dēvētā lielā tautu staigāšana un no austrumiem bija ieceļojuši slāvi un apmetušies šajā vietā uz dzīvi. Ungāri bija nomitinājušies vairāk uz dienvidiem un iespiedušies arī Bratislavas teritorijā. Tomēr slāvu ietekme guva virsroku, par ko liecina tas, ka pirmajai īstajai pilij, kas šajā apvidū tika uzcelta desmitajā gadsimtā, tika dots slāvu izcelsmes vārds — Brezalauspurca, kas nozīmē ’Braslava pils’. Tiek uzskatīts, ka tā nosaukta kāda augsta ranga armijas virsnieka vārdā. No šī nosaukuma ir cēlies slovāku vārds Bratislava.

Viduslaiku pilsēta

Ar laiku zeme, kas tagad tiek saukta par Slovākiju, kļuva par Ungārijas sastāvdaļu. Kādā vēsturiskā aprakstā, kas datēts ar 1211. gadu, Bratislavas pils ir nosaukta par vislabāk nocietināto pili Ungārijā. Kad trīsdesmit gadus vēlāk pilij uzbruka tatāru vienības, pierādījās šo vārdu patiesīgums — pils izturēja. Pēc šīs uzvaras apmetne ap pili sāka strauji augt, un 1291. gadā Ungārijas karalis Ondrejs III tai piešķīra pilsētas tiesības. Tas nozīmēja, ka tās iedzīvotāji ieguva tiesības ievēlēt paši savu mēru, transportēt preces pa Donavu un brīvi tirgoties ”uz ūdens un zemes”. Tā kā pilsētas saulainās nogāzes klāja vīna dārzi, iedzīvotāji īpaši augstu novērtēja tiesības tirgoties ar pašdarināto vīnu.

Vēlāk ungāru karaļi pilsētai piešķīra vēl papildu privilēģijas, kas veicināja tās tālāku paplašināšanos. 1526. gadā Bratislava kļuva par Ungārijas galvaspilsētu un valdnieces statusu saglabāja līdz pat 1784. gadam. Tikmēr Bratislavas iedzīvotāju jau tā daudzveidīgais etniskais  sastāvs kļuva vēl daudzveidīgāks. Slāviem un ungāriem, kas veidoja iedzīvotāju lielāko daļu, pievienojās vācieši un ebreji. 17. gadsimtā, kad turki devās uz rietumiem un ziemeļiem un pakļāva arvien jaunas teritorijas, daudzi horvāti meklēja patvērumu Bratislavas apgabalā. To pašu darīja arī čehi, kas bija kļuvuši par trimdiniekiem Trīsdesmitgadu kara dēļ, kurš plosījās starp katoļiem un protestantiem Eiropas rietumos.

Bratislava 20. gadsimtā

Līdz 20. gadsimta sākumam Bratislava bija kļuvusi par daudznacionālu pilsētu, kurā saplūdušas neskaitāmas kultūras. Tolaik, iegriežoties veikalā, nepieciešamo preci visdrošāk bija lūgt vācu vai ungāru valodā. Bratislavā dzīvoja arī daudz čehu, čigānu un ebreju. Pirms Pirmā pasaules kara tikai 15 procenti no visiem iedzīvotājiem bija slovāki. Bet kopš 1921. gada slovāki pilsētā kļuva par skaitliski lielāko tautību.

Drīz pēc tam pār Eiropu savilkās draudīgie Otrā pasaules kara mākoņi. Karš aizsāka drūmu periodu Bratislavas vēsturē, izjaucot pilsētas etnisko harmoniju. Iesākumā pilsēta bija  jāpamet čehiem. Pēc tam tika izsūtīti čigāni un ebreji, no kuriem vairāki tūkstoši nomira koncentrācijas nometnēs. Pēc Otrā pasaules kara beigām tika deportēta arī lielākā daļa vācu valodā runājošo iedzīvotāju. Taču pēc kāda laika visu šo etnisko grupu pārstāvji atgriezās savā dzimtajā pilsētā, un viņu klātbūtne joprojām bagātina Bratislavas atmosfēru.

Pastaiga pa mūsdienu Bratislavu

Vai nevēlaties mums pievienoties īsā ekskursijā pa mūsdienu Bratislavu? Apskati mēs sāksim ar brīnišķīgi restaurēto Bratislavas pili. No pils dārza mums atklājas valdzinoša panorāma uz pilsētu, kas plešas abpus Donavai.

Ejot pa kalnu lejup, mēs nonākam pils pakājē, kur sākas vecpilsēta — Bratislavas vēsturiskais centrs. Pastaiga pa gleznajām un šaurajām ieliņām ļauj mums justies kā nonākušiem kādā no iepriekšējiem gadsimtiem. Mēs apbrīnojam piļu un dzīvojamo māju pievilcīgo arhitektūru. Ja vēlaties, mēs varam ieiet kādā kafejnīcā, lai izdzertu tasi tējas vai kafijas un apēstu kādu Bratislavas slaveno smalkmaizīti ar valriekstiem vai magonēm.

Visu cauru gadu pilsētas viesi labprāt pastaigājas gar Donavu līdzās vecpilsētai. Tur nav iespējams nepamanīt modernās Bratislavas simbolu — Jauno tiltu ar tā restorānu slīpā torņa galā. Šīs celtnes arhitektoniskais risinājums rada iespaidu, it kā restorāns karātos virs Petržalkas, dzīvojamā rajona, kas uzcelts upes otrā krastā.

Ja jums rodas sajūta, ka Bratislavā notiek intensīva celtniecība, jums ir taisnība. Līdzās nesen atjaunotajiem vecpilsētas namiem deviņdesmitajos gados cita aiz citas ir parādījušās mūsdienīgas tērauda un stikla celtnes, un to skaits joprojām aug. Tajās tiek ierīkoti biroji, biznesa centri un bankas, un šīs ēkas Bratislavai piešķir tās moderno izskatu.

Jūs droši vien vēlaties iegādāties par piemiņu kādu suvenīru. Mēs varam iegriezties veikalos, kur pārdod tādas rokām darinātas lietas kā skaisti, mežģīnēm rotāti galdauti vai tautastērpos ieģērbtas lelles. Vai, ja jums tā labāk patīk, varam doties uz tirgu Centrālajā laukumā, kur jūs varēsiet iepirkties tā, kā to ir darījuši Bratislavas iedzīvotāji gadsimtiem ilgi. Varbūt jūs gribat paciemoties arī šajā pilsētā uzceltajā Sargtorņa biedrības filiāles birojā?

Iespējams, kādu dienu jūs tiešām atbrauksiet uz Bratislavu. Un, ja jūs to izdarīsiet, jums noteikti patiks šī modernā galvaspilsēta, kas ir izaugusi no senas apmetnes pie brasla.

[Attēls 15. lpp.]

Marija Terēzija

[Norāde par autortiesībām]

North Wind Picture Archives

[Attēls 16., 17. lpp.]

Slovākijas Nacionālais teātris

[Attēls 17. lpp.]

Kāda iela vecpilsētā

[Attēls 18. lpp.]

Jaunais tilts ar slīpo torni

[Attēls 18. lpp.]

Jehovas liecinieku filiāles birojs un Valstības zāle