Aizspriedumu pamatā bieži vien ir nepatiesa informācija. Minēsim dažus piemērus.

• Darba devēji reizēm nepamatoti uzskata, ka sievietes nav piemērotas darbam, kas prasa intelektuālu sagatavotību vai tehniskas iemaņas.

• Viduslaiku Eiropā ebrejus nepatiesi apsūdzēja, ka viņi saindējot akas un izplatot slimības. Nacistu laikā pret ebrejiem atkal tika vērsti apmelojumi, vainojot viņus tajā, ka Vāciju ir pārņēmusi ekonomiskā krīze. Abos gadījumos ebreji kļuva par spēcīgu aizspriedumu upuriem, un daži no tiem pilnībā nav izzuduši līdz pat šai dienai.

• Daudzi kļūdaini secina, ka visi cilvēki, kam ir fiziski trūkumi, ir rūgtuma pilni un viņiem ir negatīvs skatījums uz dzīvi.

Tie, kas tic šādiem mītiem, mēdz minēt piemērus vai pierādījumus, kas it kā apstiprina viņu aizspriedumus. Viņi uzskata, ka ikviens, kam ir cits viedoklis, ir neinformēts.

”Nav labi, ja cilvēkam nav zināšanu.” (SĀLAMANA PAMĀCĪBAS 19:2.)

Ko tas nozīmē? Nezinot faktus, mēs pieņemam sliktus lēmumus. Ja ticam mītiem, nevis faktiem, mūsu spriedumi par citiem būs neobjektīvi.

Ja mūsu rīcībā ir precīza informācija par cilvēkiem, mēs tik viegli neticēsim izplatītiem, bet nepatiesiem apgalvojumiem par viņiem. Un, ja būsim atskārtuši, ka mums par kādu ļaužu grupu nav stāstīta patiesība, mēs varbūt rūpīgāk pārbaudīsim savus priekšstatus arī par citām grupām.

• Atcerieties, ka vispārinājumus, kas tiek izdarīti par kādu cilvēku grupu, nedrīkst attiecināt uz visiem, kas pie tās pieder.

• Paturiet prātā, ka informācija, ko zināt par citiem, var būt nepilnīga.

• Centieties noskaidrot faktus no uzticamiem avotiem.