BITES bez grūtībām var droši nolaisties gandrīz uz jebkura slīpuma virsmas. Kā viņām tas izdodas?

Pārdomām. Lai bite varētu droši nolaisties, tai pirms nosēšanās ir jāsamazina ātrums praktiski līdz nullei. To varētu panākt, nosakot divus lielumus — lidojuma ātrumu un attālumu līdz mērķim — un tad attiecīgi samazinot ātrumu. Tomēr lielākajai daļai kukaiņu tas būtu grūti paveicams, jo tiem ir tuvu novietotas acis, kas, atšķirībā no cilvēku acīm, nespēj mainīt fokusu un uzreiz noteikt attālumu.

Šķiet, bites vadās pēc fakta, ka, tuvojoties kādam objektam, tas izskatās arvien lielāks, un, jo tuvāk tam pielido, jo ātrāk tas šķietami palielinās. Austrālijas Nacionālajā universitātē veiktajos eksperimentos noskaidrojās, ka bites samazina lidojuma ātrumu tā, lai objekta šķietamā palielināšanās būtu vienmērīga. Kad bite sasniedz savu mērķi, tā lidojuma ātrumu ir samazinājusi gandrīz līdz nullei un tāpēc var droši nosēsties.

Žurnālā Proceedings of the National Academy of Sciences bija lasāms: ”Šī vienkāršā un universālā nolaišanās stratēģija.. ir ideāli piemērota ieviešanai lidojošu robotu vadības sistēmās.”

Kā jūs domājat? Vai bites nolaišanās stratēģija izveidojās evolūcijas ceļā, vai arī tā ir radīta?