Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kāpēc cilvēki cieš, noveco un mirst?

Kāpēc cilvēki cieš, noveco un mirst?

Mūsu Radītājs uz mums raugās kā uz saviem bērniem, tāpēc viņš nevēlas, lai mēs ciestu. Tomēr pasaulē ir ļoti daudz ciešanu. Kāpēc tā ir?

Ciešanu cēloņi ir meklējami cilvēces pirmsākumos

”Kā viena cilvēka dēļ pasaulē ir ienācis grēks un līdz ar grēku — nāve, tā nāve ir pārgājusi uz visiem cilvēkiem.” (ROMIEŠIEM 5:12.)

Kad Dievs radīja pirmos cilvēkus — Ādamu un Ievu —, viņiem bija nevainojams prāts un ķermenis. Dievs viņiem ierādīja brīnišķīgu mājvietu, Ēdenes dārzu, un ļāva ēst no visiem kokiem dārzā, izņemot vienu. Tomēr Ādams un Ieva izlēma ēst aizliegtā koka augļus, un tā viņi sagrēkoja. (1. Mozus 2:15—17; 3:1—19.) Tā kā viņi nebija paklausījuši Dievam, Dievs viņus izraidīja no Ēdenes dārza un viņu dzīvē ienāca daudz grūtību. Arī Ādama un Ievas bērniem, kas pēc kāda laika piedzima, dzīve nebija vieglāka. Viņi visi novecoja un nomira. (1. Mozus 3:23; 5:5.) Tā kā mēs esam cēlušies no Ādama un Ievas, mēs slimojam, novecojam un mirstam.

Arī dēmoni ir vainojami mūsu ciešanās

”Pār visu pasauli valda ļaunais.” (1. JĀŅA 5:19.)

”Ļaunais” ir Sātans — neredzama garīga būtne, kas reiz sacēlās pret Dievu. (Jāņa 8:44; Atklāsmes 12:9.) Ar laiku viņam pievienojās citas garīgas būtnes, ko sauc par dēmoniem. Viņi pieviļ cilvēkus, novērš tos no Dieva un cenšas panākt, lai tie darītu ļaunu. (Psalms 106:35—38; 1. Timotejam 4:1.) Sātanam un dēmoniem patīk sagādāt cilvēkiem sāpes un ciešanas.

Dažkārt savās ciešanās esam vainojami mēs paši

”Ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.” (GALATIEŠIEM 6:7.)

Nav noliedzams, ka mēs visi ciešam, jo esam mantojuši grēku un dzīvojam pasaulē, ko ietekmē Sātans. Taču dažkārt cilvēki paši padara savu dzīvi grūtu. Viņi rīkojas slikti un pieņem nesaprātīgus lēmumus, tāpēc arī iznākums ir slikts. Turpretī laba un pareiza rīcība nes labus augļus. Piemēram, tēvs, kas ir godīgs, čakli strādā un mīl savu ģimeni, daudzējādā ziņā ir ieguvējs, un arī viņa ģimene ir laimīga. Bet ģimenes galva, kas spēlē azartspēles, dzer un padodas slinkumam, pats sevi un savu ģimeni var iegrūst trūkumā. Tāpēc ir gudri klausīt mūsu Radītājam. Viņš vēlas, lai mēs, tēlaini izsakoties, pļautu daudz laba un izjustu mieru. (Psalms 119:165.)

Mēs dzīvojam ”pēdējās dienās”

”Pēdējās dienās.. cilvēki būs patmīlīgi, mantkārīgi, ..nepaklausīgi vecākiem, ..nesavaldīgi, nežēlīgi, bez mīlestības pret labo.” (2. TIMOTEJAM 3:1—5.)

Šajā pravietojumā lasāmais raksturojums labi atbilst tam, kādi ir daudzi cilvēki mūsdienās. Šīs negatīvās īpašības ir viens no pierādījumiem, ka mēs dzīvojam pašreizējās pasaules ”pēdējās dienās”. Bībelē ir pravietots, ka mūsu laiks būs iezīmīgs arī ar kariem, badu, spēcīgām zemestrīcēm un slimībām. (Mateja 24:3, 7, 8; Lūkas 21:10, 11.) Tas viss ir prasījis daudz dzīvību un ir sagādājis ne mazums ciešanu.